Viesturos bērni grib spēlēt teātri 2

Ceturtdien, 13. februārī, notika Rundāles novada sociālo, izglītības un  kultūras jautājumu komitejas sēde, kuru vadīja komitejas priekšsēdētāja Inta Klīve, klātesot pašvaldības izpilddirektoram Aigaram Sietiņam, juridiskās nodaļas vadītājam Edgaram Paičam un deputātiem Aelitai Ramanei un Arnoldam Auzam. Darba kārtībā bija četri aktuāli jautājumi.

Ziņojumu par Rundāles novada iedzīvotājas ievietošanu aprūpes namā bija sagatavojusi Kristīne Brūvele, sociālā dienesta vadītāja, kas sniedza informāciju par veikto cenu aptauju un iespēju rast aprūpi Krustpilī, Jaunajā muižā, ar ko novads jau sadarbojas. Atklāts palika jautājums par summu, ar kādu budžetā turpmāk būs jārēķinās pašvaldībai, lai segtu starpību, kas veidojas, ņemot vērā klientes pensijas apmēru un faktiskās aprūpes iestādes izmaksas. Jautājums tiek virzīts izskatīšanai domes sēdē, uz kuru sociālais dienests iesniegs precizētus aprēķinus.

Otrs jautājums bija Viesturu kultūras centra vadītājas Gunas Grants iesniegums par finansējuma piešķiršanu bērnu teātra pulciņa izveidei. G. Grants sniedza ieskatu līdzšinējā darbībā, kas aizsākusies pagājušā gada nogalē. Darbotiesprieku izrādījuši astoņi mazie viesturieši. Kā uzsvēra topošā teātra pulciņa vadītāja, tas ir optimāls skaits, lai bērni veiksmīgi apgūtu pirmās svarīgākās prasmes uz skatuves. Nodarbības notiek pusotru stundu vienu reizi nedēļā. Kopā iecerētas ap 50 nodarbību gadā. Klātesošajiem raisījās jautājums par G. Grants izglītības atbilstību bērnu teātra pulciņa vadīšanai. Sēdes dalībnieku ieteikums bija iegūt papildu zināšanas kursos, paredzot tam finansējumu, vai mainīt pulciņa nosaukumu.

Sēdes vadītāja Inta Klīve rosināja jautājuma virzīšanu uz finanšu komiteju atlikt un izskatīt to vēlreiz, uzsverot nepieciešamību dzirdēt arī novada kultūras nodaļas vadītājas Sandras Kerēvicas viedokli, kura sēdē nepiedalījās attaisnojošu iemeslu dēļ.

Sēdes vadītāja Inta Klīve rosināja jautājuma virzīšanu uz finanšu komiteju atlikt un izskatīt to vēlreiz, uzsverot nepieciešamību dzirdēt arī novada kultūras nodaļas vadītājas Sandras Kerēvicas viedokli, kura sēdē nepiedalījās attaisnojošu iemeslu dēļ. Uz savu pirmo izrādi mazie teātra entuziasti skatītājus aicinās jau aprīlī, ap Lieldienu laiku.

Anda Liškauska, Pilsrundāles vidusskolas direktore, ziņoja par nepieciešamajiem grozījumiem vidusskolas budžetā saistībā ar iesāktajiem projektiem, kas turpinās šogad, – videonovērošanas  iekārtu uzstādīšana, plāksnītes pie kabinetu durvīm, evakuācijas shēmu izgatavošana. Lielākā rūpe ir Svitenes muižas jumts, tā apsekošanai vajadzīgi 484 eiro. Kopējā koriģētā summa, ko iesniegs finanšu komitejai, ir 8848 eiro. Otrs svarīgs jautājums A. Liškauskas ziņojumā bija par Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienības Mūzikas un mākslas skolas pedagogu darba algām. Direktore argumentēti izklāstīja situāciju, atgādinot, ka šajā mācību gadā mākslas nodaļā mācās 24 Rundāles novada skolēni, mūzikas nodaļā ir 27 audzēkņi, bet četri skolēni apgūst abas programmas. A. Liškauska uzsvēra, ka kopējais audzēkņu skaits–  ap 50 – ir noturīgs no gada uz gadu, kopš novadā izveidoja šo skolu. Salīdzinājumam – Bauskas iespējas savulaik izmantojuši aptuveni pieci rundālieši. Papildu finansējums 2830 eiro apmērā nepieciešams, jo samazinājusies Kultūras ministrijas mērķdotācija, kā arī jaunās licencētās programmas saksofona spēlei akreditācija būs tikai šī gada beigās.

Aigars Sietiņš, pašvaldības izpilddirektors, sniedza informāciju par to, ka noslēgusies iepirkuma procedūra par Svitenes muižas jumta vēsturiski arhitektonisko izpēti un būvniecības dokumentācijas izstrādi. Ir izvēlēta firma, kas apņēmusies šos darbus paveikt atbilstoši iepirkuma procedūras specifikācijas prasībām.

Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inese Kukute sniedza apstiprināšanai pārskatu par Rundāles novada Bāriņtiesas darbu 2019. gadā. Vadītāja raksturoja paveikto un uzsvēra, ka līdzās ikdienas aktualitātēm veiksmīgi risināti arī «ieilgušie un atliktie» jautājumi. Darba apjoms audzis, lietas kļūst sarežģītākas. Bāriņtiesas lēmumi vien mēdz aizņemt teju piecas līdz astoņas lapas, pagājušajā gadā tika pieņemti 29 lēmumi, no kuriem divi kritiskās situācijas dēļ bija vienpersoniski. Skarbās realitātes pieredze liek secināt, ka izņemt bērnu no ģimenes ir pēdējais solis, taču visbiežāk tā ir vienīgā pareizā rīcība. I. Kukute argumentēja psihologa nepieciešamību ikdienas darbā ģimeņu situācijas izpētē un atzina, ka jūtams arī ģimenes asistenta trūkums, īpaši darbā ar jaunām, neprasmīgām ģimenēm. Par veiksmīgu atzīta sadarbība ar policiju, sociālo dienestu, Pilsrundāles vidusskolu un Daigu Saku personīgi.

Līdzšinējais darbs apliecina, ka stāvoklis nelabvēlīgajās ģimenēs ir rūpīgi apzināts, analizēts, darbinieki jautājumos iedziļinās pirms atbildīgu lēmumu pieņemšanas, vai tā būs, īstenojot  administratīvi teritoriālo reformu, paliek liels un neatbildēts jautājums gan tiem, kas sniedz palīdzību bērniem, gan tiem, kas to saņem.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Zakis

Guna cilvēks orķestris

pirms 8 mēnešiem, 2020.02.16 00:12

INGA

Un cik tad tur tajos Viesturos tie bērni ir?

pirms 8 mēnešiem, 2020.02.17 15:08

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju