Vecumnieku novadā represētie notikušo izsāpēs vienatnē 2

Vecumnieku novadā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā katru gadu vairākos pagastos rīkoti svinīgi atceres brīži. Šopavasar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ organizēta pulcēšanās trešdien, 25. martā, izpaliks, un ļaudis skaudros notikumus izsāpēs vienatnē.
Tāpat kā daudzviet, arī Vecumniekos bija iecerēts satikties dzelzceļa stacijā, nolikt ziedus pie akmens un noliekt galvas to ļaužu priekšā, kuri piedzīvojuši padomju okupācijas varas veikto otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju 1949. gada 25. martā.

Filmu varēs noskatīties televizorā
Pēdējos gados represijās cietušos un viņu tuviniekus kopā aicinājusi Rita Kovala, Vecumnieku pagasta novadpētniecības centra vadītāja (iepriekš – Aloida Baķe), bet šopavasar plānotās aktivitātes atceltas.
«Ierasts, ka piemiņas brīdi apmeklē mūsu pagastā dzīvojošie politiski represētie – Jānis Kalējs, Kārlis Heniņš, Juris Romanovs, Valda Larionova un citi. Ņemot vērā risku inficēties ar bīstamo vīrusu, neesmu nevienu aicinājusi uz ziedu nolikšanu un piemiņas brīdi,» «Bauskas Dzīvei» atklāj Rita Kovala. Viņa stāsta, ka šogad scenārijā bija plānots lasīt Anitas Liepas grāmatas «Ekshumācija» fragmentus par garo ceļu uz Sibīriju un dzīvi tur. Ar šiem stāstiem klātesošos būtu iepazīstinājuši Vecumnieku novada jauniešu domes dalībnieki; bija noorganizēta arī Vecumnieku jaunsargu vienības klātbūtne un vietējās vidusskolas zēnu kora priekšnesums. Tautas namā bija iecerēts demonstrēt režisores Dzintras Gekas jaunāko filmu «Tālā zeme Sibīrija. Tālie Ziemeļi – 1941. Noriļska. Lamas ezers.», kā arī tikties ar tās varoni Vladimiru Vanhanenu un daudzo Sibīrijas dokumentālo stāstu operatoru Aivaru Lubānieti. Diemžēl neko no paredzētā nevar realizēt, taču ikviens ceturtdien, 26. martā, Latvijas Televīzijas 1. kanālā var noskatīties šīs filmas pirmizrādi.
Rita Kovala 25. martā noliks ziedus pie piemiņas akmens Vecumnieku dzelzceļa stacijā un aizdegs sveces. Viņa pieļauj, ka līdzīgi rīkosies arī citi, kuri vēlēsies godināt to ļaužu likteni, kuri izgājuši sāpju un ciešanu pilno Golgātas ceļu, kā arī tie, kuri paši to piedzīvojuši.
25. martā pie piemiņas zīmes Vecumnieku dzelzceļa stacijā tiks nolikts ziedu pušķis no pašvaldības, «Bauskas Dzīvei» apliecināja Jānis Kovals, novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Vēsturi nedrīkst aizmirst nekādos apstākļos
Pieminēt padomju varasvīru īstenotajā deportācijas akcijā cietušos bija plānots arī Bārbelē, kur no 31 sētas 1949. gada 25. martā izvesti 83 cilvēki. «Bija sagatavots scenārijs, uzaicināti runātāji, mūziķi, tālāk dzīvojošajiem represētajiem izsūtīti ielūgumi. Viss ir tā, kā pašlaik ir, un neko grozīt nav mūsu varā,» skumji teic Brigita Krauze, Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja. Viņa saturā dziļus un emocionāli piesātinātus piemiņas sarīkojumus ik pavasari organizējusi kopš 1989. gada.
«Represēto pagastā palicis ļoti maz, tāpēc allaž aicināju arī viņu tuviniekus. Šogad 25. martā pie piemiņas akmens degs sveces, būs ziedi. Zinu cilvēkus, kuri atnāks un vienatnē pieminēs pirms 71 gada notikušo. Protams, kā katru gadu, arī pati nolikšu ziedus,» atklāj Brigita Krauze. «Mūsu vēsture – tā ir svēta lieta! To nedrīkst aizmirst nekādos apstākļos. Tauta, kas pazaudē savu vēsturi, var pazaudēt pati sevi un brīvību. Brīvība ir jākopj katru dienu. Tas ir mūsu visu pienākums. Grūts pienākums.»

Noliks ziedus pie akmens
Kurmenē katru gadu tiek rīkots atceres brīdis pie Sarkanā terora upuru piemiņas akmens, taču šogad svinīga pulcēšanās nenotiks. Sarmīte Ķīse, tautas nama vadītāja, «Bauskas Dzīvei» pauž, ka, godinot represijās cietušo piemiņu, viņa 25. martā akmens pakājē noliks ziedus. «Šurp noteikti atnāks politiski represētie Dzintra Kante, Jānis Daugavietis un Andrejs Putnieks, iespējams, vēl kāds kurmenietis,» viņa teic. Kurmenes pusē liktenīgajā Māras dienā pirms 71 gada tukšas palika 29 viensētas, izvests 101 iedzīvotājs.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā sarīkojumi nenotiks arī Skaistkalnē un Vallē. «Tie, kuri vēlēsies, vienatnē noliks ziedus pie Kaminsku akmens,» pauž Līga Baļčūne, Skaistkalnes tautas nama vadītāja. Arī Vallē kāds droši vien aizies līdz piemiņas vietai pie baznīcas, pieļauj Aija Skosa, pagasta kultūras darba organizatore.

Iemūžina piemiņas plāksnē
Valles iedzīvotāja, Vecumnieku novada domes deputāte Diāna Ruģele pauž nožēlu, ka neparedzēto apstākļu dēļ šoreiz izpaliks paredzētais pasākums, lai godātu netaisnīgi represēto piemiņu. «Šodien (24. martā – aut.) baznīcā pie sienas tika piestiprinātas divas lielformāta piemiņas plāksnes 1949. gada 25. martā uz Sibīriju aizvestajiem mūspuses iedzīvotājiem. Saraksts ir iespaidīgs – no toreizējā Bauskas apriņķa Taurkalnes pagasta Valles deportēti 107 cilvēki, desmit dzimtenē vairs neatgriezās – viņi nomira svešā zemē. Arī daudzu viensētu vairs nav,» atklāj Diāna Ruģele. Plāksnes izgatavotas pēc Valles iedzīvotāju Imanta Ruģeļa un Viļņa Celmiņa iniciatīvas, ko atbalstījusi baznīcas draudze.
Represēto uzvārdi uz plāksnēm sarindoti alfabēta kārtībā. Minēts arī izvesto personu vārds, tēva vārds, māju nosaukums. Atzīmēti tie, kuri nomiruši izsūtījumā. «Par 1949. gada 25. martā izvestajiem arhīvā ir ļoti precīza informācija, tāpēc, domāju, dati ir pareizi un neviens nav palaists garām,» uzsver Imants Ruģelis.

Svētīs nepiepildītos mūžus
«Bauskas Dzīve» 24. marta pēcpusdienā dievnamā sastapa vietējo iedzīvotāju Gunti Ārentu. Saistībā ar tālajiem 25. marta notikumiem vallietis glabā gluži vai neticamu stāstu par to, kā viņa mammai gājusi secen deportācija. Viņš stāsta: «No Druķu mājām kopā ar citiem Celmiņiem būtu izvesta arī mana mamma Austra, taču viņas vārda šajā piemiņas plāksnē nav. Visi jau bija sadzīti vilciena vagonā Vecumnieku stacijā: Eduards – mans vecaistēvs, Milda – vecāmamma, Aina – mammas māsa; arī mana mamma, kurai bija 14 gadu. Mammai sasāpējās vēders, kā vēlāk izrādījās, bija iekaisusi aklā zarna, un dakteris viņai teica: «Ej prom no šejienes.» Tā viņa devās no Vecumniekiem atpakaļ uz Valli, uz mājām, bet nomaldījās un nonāca Bārbelē. Labi, ka tur dzīvoja radi, pie kā pārnakšņot. Tad viņa vēl nezināja, ka «Druķos» jau saimnieko komunisti. Brīnos, kā viņai izdevās izsprukt no Sibīrijas, jo no vagoniem nevienu ārā nelaida.»
Idejas īstenotāji ir gandarīti, ka lūgšanu namā rasta vieta no Valles aizvesto ļaužu piemiņas godāšanai, un ka turpmāk nepiepildītos mūžus par Latviju svētīs dievnama gaišā aura un ticības spēks. Līdz šim skaudro notikumu atceres dienās vietējie iedzīvotāji pulcējās pie 2012. gada 11. novembrī atklātā piemiņas akmens pie Valles baznīcas.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

No Valles

Kāpēc bildē nav I.Ruģelis, kurš ir idejas autors un daudz laika un pūļu pielicis, lai šis viss taptu.
Ko Ārents tur palātās?

pirms 4 mēnešiem, 2020.03.25 20:52

Pateicība

Paldies Bauskas Dzīvei par atceres atspoguļošanu !

pirms 4 mēnešiem, 2020.03.26 07:57

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju