SIA «Eco Baltia vide» izveidojis otrreizējo izejvielu šķirošanas centru Bauskā; atkritumu rūpnīcu te nebūvēs 14

Investējot 110 tūkstošus eiro, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» izveidojis otrreizējo izejvielu šķirošanas centru Bauskā.

SIA «Eco Baltia vide» Bauskas filiāles vadītājs Nauris Bertmanis akcentēja, ka uzņēmuma stratēģijas pamatā ir dot otru dzīvi atkritumiem un atrast vērtību ikvienā lietā. Domājot par attīstību, jau pērn novados sākta filiāļu izveide. Pirmās tapušas Daugavpilī, Madonā, Aizkrauklē un šogad ierīkota Bauskā.

SIA «Eco Baltia Vide» īsteno divus biznesa virzienus – sadzīves atkritumu savākšanu un otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību. Zemgalē komersants, uzvarot sadzīves atkritumu savākšanas atklātajā iepirkuma konkursā, apkalpo trīs pašvaldības – Vecumnieku, Tērvetes un Auces. N. Bertmanis norādīja, ka ģeogrāfiski visprecīzāk centrs būtu veidojams Elejā, taču tik nelielā apdzīvotā vietā esot problēmas gan ar darbaspēku, gan piemērotu telpu atrašanu. Jau sākotnēji bijis skaidrs, ka netiks investēts būvniecībā, bet telpas filiāles nolūkam tiks nomātas. Interesējoties apkārtējās vietvarās, nonākuši līdz komercplatībām Bauskā, Īslīces ielā 5a. N. Bertmanis neslēpj, ka izšķiroša nozīme bijusi pašvaldības iesaistei un nostājai.

«Nekur citur ar tik pretimnākošu attieksmi nebiju saskāries. Aicināja atbraukt, pārrunāt visas iespējas, aplūkot konkrētos īpašumus uz vietas. Izpilddirektors pats izrādīja piemērotākās telpas, pašvaldība tik tiešām ieinteresēta uzņēmējdarbības attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā savā administratīvajā teritorijā,» stāsta N. Bertmanis.

Uzņēmuma rīcībā Īslīces ielā ir trīs angāri ar kopējo platību 1200 kvadrātmetri, bet kopējā pieejamā teritorija ar āra laukumu – ap 4500 kvadrātmetriem. Bauskas filiālē plānots gadā pāršķirot un sagatavot pārstrādei 1200 tonnas dažādu otrreizējo materiālu. Baušķenieku baumas par atkritumu pārstrādes rūpnīcu N. Bertmanis kategoriski noraida. Saskaņojumi un nepieciešamās atļaujas no Valsts Vides dienesta iegūti, filiāles darbība ir akceptēta no visām kontrolējošām institūcijām.

«Te ir atkritumu šķirošanas centrs, kurā sagrupējam dalīti vāktos atkritumus. Tie nav sadzīves atkritumi, ja būtu šie mēsli, te patiešām smirdētu, ka nevarētu pietuvoties šai teritorijai. Taču, stāvot divus metrus no angāra, pat nejutīsiet, ka te kaut kas ir,» skaidro N. Bertmanis.

Dalītie atkritumi šeit nonāk no uzņēmuma apkalpotajām teritorijām Zemgalē. Sadarbība esot arī ar vietējo SIA «Vides serviss», kuram izdevīgi otrreizējai pārstrādei domātos atkritumus vest tepat uz Bausku, nevis uz 50 kilometru attālo «Zemgales EKO» vai citviet.  «Mēs iegūstam materiālu, bet «Vides serviss» ietaupa uz transporta izmaksām. Strādājam vienā biznesa jomā, bet par konkurentiem viens otru neuzskatām. Mēs koncentrējamies uz otrreizējiem materiāliem, kas nes naudu, nevis sadzīves atkritumu savākšanu, nav mūsu interesēs izspiest kādu no tirgus. Ja būs atklāts iepirkums, vērtēsim iespējas startēt konkursā, taču pagaidām  šāda iepirkuma nav un koncentrējamies otru mūžu piešķirt atkritumiem,» paskaidro N. Bertmanis.

Viņš atklāj, ka pašlaik tiek izskatīta sadarbības iespēja ar Iecavas novada pašvaldības komunālo dienestu, kas ir izrādījis interesi. Tāpat ieinteresētas esot arī citas vietvaras.

SIA «Eco Baltia Vide» lauksaimniekiem piedāvā lietoto lauksaimniecības plēvju, polipropilēna maisu, plastmasas mucu, kanniņu un citu lauksaimniecības atkritumu bezmaksas savākšanu.

«Zemgalē norit visintensīvākā lauksaimniecība, tamdēļ tas, kas zemniekiem ir lieks, mums ir ļoti labs materiāls, ko, sašķirojot un sapresējot, īsā laika posmā var sūtīt pārdot,» teic N. Bertmanis, piebilstot, ka pastāv gan dažādi nosacījumi nevajadzīgā materiāla nodošanai. Agroplēvēm jābūt tīrām no mēsliem, tīkliem, lai tos varētu izmantot, dažkārt lauksaimnieki grib atbrīvoties arī no būvgružiem un nolietotām riepām, taču šos materiālus uzņēmums nesavāc.

N. Bertmaņa ieskatā finansiāli tieši no lauksaimniekiem savāktie polimēri ir visvērtīgākie. Tos visvieglāk sašķirot, iegūstot vislielākos apjomus. Viena sapresēta ķīpa sverot ap pustonnu, bet tajā pašā laikā PET pudeļu ķīpas masa vien 200 kilogramu. «Sešu PET pudeļu ķīpu sagatavošanā tiktu zaudēta vesela diena, bet te pusstundas laikā sapresēta viena vienība, kas nes vairākas reizes lielākus ieņēmumus,» pruduktivitāti un finansiālo pienesumu ieskicē Bauskas filiāles vadītājs.

Visaugstākā maksa gan esot par skārdenēm, jo to sastāvā ir alumīnijs, taču to īpatsvars esot gaužām mazs. Piemēram, pusotra mēneša laikā ir nokomplektēta viena skārdeņu ķīpa – 200 kg, kas lielam uzņēmumam esot kā ūdens pile jūrā.

Pašlaik automatizēta atkritumu šķirošanas līnija angāros nav uzstādīta, pamatā ir roku darbs. Atkritumu prese ir vienīgā iekārta, kas pieejama uz vietas. Uzņēmuma pārstāve Daiga Buča precizē, ka 110 tūkstoši eiro investēti gan telpu labiekārtošanā, lai tās būtu piemērotas centra darbam, gan presēšanas iekārtas un transporttehnikas iegādē. Vienlaikus tiek plānots, ka atbilstoši nepieciešamībai un attīstības plāniem uzņēmums turpinās veikt investīcijas šajā šķirošanas centrā. N. Bertmanis paredz, ka līdz šī gada beigām angāros sāks darboties arī pieminētā šķirošanas līnija. Patlaban atkritumi tiek atvesti ar transportu un izgāzti vienā no angāriem, kur ar rokām tiek atsevišķi atdalīts papīrs un plastmasa. Papildus āra teritorijā ir arī stikls, taču to uzņēmums uzkrāj vien līdz tādam apjomam, lai varētu nodrošināt pilnu kravu. To ar rokām nešķiro, jo šis darbs vēl nekur neesot atmaksājies.

Nepilnu divu mēnešu laikā, izvērtējot dalīto atkritumu saturu no pašvaldībām, N. Bertmanis pārliecināts, ka lauku iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas kultūra krietni jāuzlabo. «Mazajās lauku pašvaldībās iedzīvotāju rīcība ir gluži citāda kā pilsētā, konteineros met visu pēc kārtas. Laukos nav izpratnes, tālab izvēršam informatīvās kampaņas, liekam uzlīmes uz konteineriem, izsniedzam plakātus lielākajiem apsaimniekotājiem,» stāsta N. Bertmanis.

Viens no nomātajiem angāriem ir siltināts, un mikroklimats tveicīgajās dienās te ir pateicīgāks, taču mēslu smaka gan jūtama. N. Bertmanis norāda, ka nepatīkamais aromāts ir cilvēku vieglprātīgās attieksmes rezultāts. Dalītajos atkritumos bieži nonākot sadzīves drazas, bioloģiskie mēsli, kas arī rada vislielākās problēmas. Tie par uzņēmuma līdzekļiem jānodod tālāk poligonā, un tie ir pie vainas sliktajam aromātam.

«Patiesībā te nav kam smakot, vien, ja kādi piena produktu trauki, kas pirms izmešanas nav izskaloti. Skaidrojošajos materiālos esam uzsvēruši lūgumu pirms izmešanas izmazgāt. Ja izskalo un samīci – gan vietu aizņem mazāk, gan arī nesmird. Attiecībā uz ražošanas līnijām esmu apbraukājis visu Eiropu, kur pārstrādā un šķiro atkritumus, attīstītākās valstīs, ieejot šādam mērķim atvēlētās telpās, viss ir sterils, tīrs un smaržīgs. Taču mūsu sabiedrībai vēl jāaug līdz tādam līmenim,» pārliecināts ir N. Bertmanis.


SIA «Eco Baltia Vide» Bauskā izveidojusi deviņas darba vietas, līdz gada beigām gaidāmas vēl papildus. N. Bertmanis ir gandarīts, ka īsā laikā izdevies nokomplektēt kvalificētu komandu.

Konkrētu atalgojumu šķirotājam gan nenosauc, taču atklāj, ka alga ir augstāka par minimālo, turklāt tā ir mainīga un atkarīga no padarītā. Tāpat papildus piemaksas paredzētas par pašiniciatīvu, dažādām ierosmēm darba efektivizēšanai. Uzņēmumā īpaši tiek pievērsta uzmanība darba drošībai, strādniekiem tiek nodrošināts profesionāls apģērbs, sākot no apaviem un beidzot ar lietus mēteļiem. No pagājušās nedēļas strādājošajiem uz uzņēmuma rēķina tiek piegādāta arī maltīte.

Filiāles darbībai nepārprotams izaicinājums būs aukstā sezona, jo apkure angāriem nav plānota. Apsildāmas būs vien darbinieku telpas – ģērbtuves, virtuve, dušas un labierīcības. N. Bertmanis atzīmēja, ka atkritumu biznesā ir liela ugunsbīstamība, tādēļ rūpīgi jāizvērtē, kādu apkuri šeit uzstādīt, lai nepalielinātu aizdegšanās riskus. Atnākot uz izvēlētajām telpām, uzņēmums ieguldījis prāvus līdzekļus, lai uzstādītu jaunu ugunsdrošības signalizāciju visās telpās. Signalizācija bijusi jau iepriekš, bet, veicot tās auditu, atklājies, ka ar to ir par maz, tāpēc uzstādīta jauna.

SIA «Eco Baltia Vide» savu galaproduktu pamatā eksportē. Pircēji galvenokārt  loģistikas dēļ ir Baltijas jūras reģiona valstis. SIA «Eco Baltia vide» ir daļa no «Eco Baltia grupas», kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei. Daļa materiāla nonāk arī grupas uzņēmumos.

Pievieno komentāru

Komentāri 14

INGA

Ļoti jauki,lai tikai cilvēki vairāk tos atkritumus šķirotu,tad būtu pavisam labi.Lai veicās jaunajam uzņēmumam.

pirms 25 dienām, 2020.07.11 11:54

Zemkopis ārietis

Ar atkritumu biznesu nodarbojas zemāko slāņu pilsoņi, zemcilvēki.

pirms 25 dienām, 2020.07.11 12:45

kā pirmo

varētu minēt bijušo premjerministru un "Tautas partijas" vadītāju ar ģimeni, kā arī vēl ne mazums citu miljonāru. Šī šķirošana ir viņu tīrā peļņa, no kuras tomēr vajadzētu novirzīt daļu pārējo atkritumu apsaimniekošanai, lai nebūtu tā, ka ir cilvēki, kam maksa par atkritumiem jau nav adekvāta ienākumiem, kā arī arī situētie "klienti" jau raugās uz mežu vai upmalu...

pirms 24 dienām, 2020.07.12 11:31

Zemkopi

jautājums,un ko dara tie,kuri pēc tevis teiktā naav zemcilvēki? Vai tie tikai mēslo,un met atkritumus mežos un grāvmalās?Ko tad tu darīsi,kad nebūs tādi atkritumu savācēji,mēslos ieaugsi,vai???

pirms 25 dienām, 2020.07.11 19:09

diez?

cik daudz atkritumu šie šķirotāji ,tavuprāt, ir savākuši mežos un grāvmalās? tieši šie šķirotāji gadiem ir pretim tukšās taras depozīta ieviešanai, un viņiem ir tie miljoni ko maksāt lēmējiem, lai gadu desmitiem tukšā tara peldētu pa upēm, mētātos grāvmalēs un mežos, nevis par attiecīgu samaksu tiktu deponēta, viņiem vajag par velti un tikai, jo peļņa ir pasakaina.

pirms 23 dienām, 2020.07.13 18:59

kannika

Malači! Lai veicas! un esmu ar mieru slegt ligumu ar jums par atkritumu izvešanu! kas man jadar , un kur jaagriežās!?? saku-tam Videssservīzam-pigu!.

pirms 25 dienām, 2020.07.12 00:20

Berzkalni,kas Bauskā

Pie mums jau tā smird pēc ***em,tad no piena kombināta attīrīšanas iekārtām,tad no Cūku fermas,tagad smaka nāks no safasētiem atkritumiem,pats pārliecinājos,biju piebraucis paostīt un arī Danosas kundzei to iesaku,pirms rakstīt pozitīvu viedokli. Beidziet taču smirdināt apkārtni, Vai Eiropas regulas atļauj pilsētas teritorijā izveidot otrreizējo izejvielu šķirošanas centru? ŠOMINAS kundze vai Eiropas regula to atļauj,cik es iedziļinājos,tad tas ar direktīvu aizliegts. Vai mums ir pufaik ciems vai pilsēta Bauska???

pirms 24 dienām, 2020.07.12 16:13

vai tad?

sabiedrisko attiecību speciālistes vienkārši nepaspēja "apgaismot" gan deputātus, gan citus "speciālistus", ka atkritumu šķirošanas rūpnīca diez vai ir pieļaujama pilsētas teritorijā

pirms 24 dienām, 2020.07.12 20:01

Eko Bauska

Eco Baltia otrreizējo izejvielu šķirošanas centrs smaržo pa Bausku :))

pirms 24 dienām, 2020.07.12 16:15

bet

daudz spēcīgāk smaržo tās banknotes, ko miljonos peļņā iegūst šie 'atkritumu' šķirotāji, bet vairumā gadījumu, jau sašķirotā pievācēji. Lieks atliek jautājums, cik maksā tonna alumīnija lūžņu, un cik izmaksā tās pašas plastmasas ražošana no dabasgāzes, cik kubikmetru gāzes nepieciešami, kā arī viss pārējais tās tonnas plastmasa saražošanai, bet te krāsnī, formā un izstrādājums gatavs. Kā arī, vai notika kāda sab. apspriešana par šo rūpnīcu pilsētas teritorijā, piedevām viss notika nenormālā ātrumā, pie cienītiem ļaudīm tā nenotiek...

pirms 24 dienām, 2020.07.12 20:09

tukšā tara

Pareizi, pareizi kauninot ar kultūru kā ir attīstītākās valstīs, norāda kāds esi sušķis. Biznesmenim vajag, lai atnes preci smuki tīru, sapakotu, vēl samksā par šķiroto atkritumu savākšanu. Tad tikai atliek gatavu preci sapakot un aizvest kur vajaga un nauda kabatā. Tev šmucīgam cilvēciņam kauna nav, skaitīt naudu svešā kabatā. Tu galvenais neaizmirsti taru izmazgāt, padumoješs ūdens jāpatērē mazgājot, tavs krāns pats maksā:) Attīstītās valstīs lielveikalos stāv automāti, kur savas pudeles nodod un par tām tev samaksā, saucas tukšās taras depozīta sistēma, kuru pie mums nekādi negrib ieviest. Diez kāpēc?

pirms 23 dienām, 2020.07.13 09:38

Vests

Droši ziniet ka beigu beigās nepielaidīs uguni kā citviet?

pirms 23 dienām, 2020.07.13 08:25

Šominas kundzei

Kāpēc šeit nebija publiskās apspriešanas vai vajaga vai nē Bauskā atkritumu šķirošanas vietu vai nevarēja viņu izvietot ārpus apdzīvotām vietām?. Kad apspriešanai nav nozīmes,kā ielu maiņu nosaukumiem,tad rīkojam,kā Bauskas logo,tad atkal mēs nospriedām,cilvēki jau nekad nebūs apmierināti. šominas kundze vai likumā nav norāde,kad obligāti jārīko publiskā apspriešana?

pirms 23 dienām, 2020.07.13 15:02

naskais izpilddirektors

«Nekur citur ar tik pretimnākošu attieksmi nebiju saskāries. Aicināja atbraukt, pārrunāt visas iespējas, aplūkot konkrētos īpašumus uz vietas. Izpilddirektors pats izrādīja piemērotākās telpas.....".Interesanti kas tā motivēja Kalinku, ka skrien klubdams un krisdams par biedra Čača patronētā nekustamo īpašumu "biznesmeņa" interesēm?

pirms 15 dienām, 2020.07.21 08:31

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju