Semināros vērtēs, kā uzlabot virszemes ūdeņu kvalitāti 3

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs  (LLKC) sadarbībā ar partneriem «LIFE» programmas projektā «GOODWATER IP» aicina iedzīvotājus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas uz informatīvajiem semināriem «Vietējās sadarbības un iesaistes iespējas ilgtspējīgai virszemes ūdens resursu apsaimniekošanai».

Semināru mērķis – veicināt vietējo iniciatīvu grupu sadarbību un informēt par iespējām pieteikt savu ideju ilgtspējīgai ūdens objektu apsaimniekošanai, saņemot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu, lai savā pašvaldībā risinātu ūdens piesārņojuma problēmu ar zemu izmaksu iniciatīvām un pasākumiem un tiktu izmantotas mazo grantu iespējas.

Anita Dzelme, LLKC projektu vadītāja, vērš uzmanību uz faktiem, ka tikai 33 procenti Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē. Tas ir zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā, kur tas ir 40 procenti. Vidēji labā ekoloģiskā kvalitātē ir 56 procenti, bet sliktā – 11 procenti mūsu virszemes ūdeņu. A. Dzelme uzsver: «Lai kāda būtu statistika, to var mainīt kopīgās aktivitātēs, kas ir ilgtspējīgākas nekā darbības, ko īsteno vienīgi pašvaldība vai valdība. Lai pievērstu lielāku uzmanību virszemes ūdeņu kvalitātei, aizauguma problēmām un zivju populācijas uzturēšanas un pavairošanas iespējām, nepieciešams mērķtiecīgs un regulārs darbs un līdzekļi. Tādēļ gatavojamies grantu piešķiršanas uzsākšanai iniciatīvas grupām, kas vēlas uzlabot vietējās ūdenstilpnes. Paredzams, ka grantu shēma stiprinās darbības un atbalstu vietējai infrastruktūrai un/vai iekārtām publiskajās un apdraudētajās ūdenstilpēs.»

 Latvijā pašlaik ir 164 riska ūdensobjekti – 89 upes un 75 ezeri, un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām– slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju, kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi. Lai uzlabotu riska ūdensobjektus, 2020. gadā 19 organizācijas sākušas kopīgu projektu «Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai». Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas «LIFE» un Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Semināram pieteikušies speciālisti arī no mūsu novadiem. Jolanta Kalinka, Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja, uzsver: «Lielupe dzimst pie Bauskas, tāpēc rūpēties par tās dzīvotspēju ir gan pašvaldības, gan zemes apsaimniekotāju, gan ikviena  iedzīvotāja pienākums. Jāizmanto šādas iespējas, kas kalpo vides un ūdeņu kvalitātes uzlabošanai un novada iedzīvotāju labklājībai. Priecē tas, ka veiksmīgi jau tiek īstenoti projekti upju gultņu tīrīšanai. Novads iesaistās arī Zivju fonda projektos, kas dod ieguldījumu ilgtermiņā. Līdzdalība sniedz iespējas raitāk risināt virszemes ūdeņu problēmas – aizaugumu un zivju populācijas uzturēšanu un pavairošanu. Arī šis seminārs dos nepieciešamo informāciju jaunu projektu attīstīšanai».

Aira Odinga, Vecumnieku tūrisma informācijas punkta konsultante un Skaistkalnes un Kurmenes viedo ciemu aktīvistu grupas dalībniece, pastāstīja, ka piedalīšanās šādos semināros  rosina aktivitātei un jaunām idejām: «Mums ir svarīgi izmantot visas iespējas Mēmeles krastos esošo tūrisma objektu popularizēšanā un jaunu veidošanā. Ceru, ka arī šajā seminārā varēsim rast ierosmes, kas veicinātu mūsu novada tūrisma attīstību.»

Santa Švāģere, Rundāles novada Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja, pauž līdzīgu viedokli: «Mums ir ļoti aktuāls šāds seminārs, jo mūsu teritorijā ir Lielupes  baseins. Noteikti svarīgi uzzināt, kādas ir sadarbības iespējas un finansiālais atbalsts.»
Semināri notiks martā «Zoom» tiešsaistes platformā. Pirmais plānots jau 5. martā – pasākums Lielupes baseina apgabalam. Nākamie būs veltīti Gaujas, Ventas un Daugavas baseiniem.

Semināri tiek rīkoti, īstenojot «LIFE» integrēto projektu «Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai» («LIFE» «GOODWATER IP», «LIFE»18 IPE/LV/000014). Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības «LIFE» programmas un Latvijas Vides aizsardzības fonda. Plašāka informācija atrodama goodwater.lv un  https://www.facebook.com/LIfeGoodwaterIP/.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Jolantiņ

Bausku jau labu laiku atpakaļ vajadzēja pārdēvēt par vietu, kur divi notekgrāvji veido trešo, vēl briesmīgāku. Arī fotogrāfiju varēja uzņemt nedaudz atkāpjoties no upes, lai būtu redzams rapšu lauks gan šajā upes krastā, no kura uzņemta bilde, gan pretējie arumi, līdz pat "tauvas joslai"

pirms mēneša, 2021.03.04 18:17

gribas pajautāt

vai jums tur visādos semināros un simpozijos no muldēšanas par ūdeņu aizsardzību, uz mēles vēl tulzna nav uzmetusies? Jo pat bērns redz un saprot, kas notiek, ka daudzajiem likumiem un noteikumiem uzspļauj visi kam vien nav slinkums. Vai rapsi bez miglošanas un labību kā mūris var izaudzēt šajās it kā ar likumu noteiktajās upju aizsargjoslās? Vai netiek aparti un izcirsti koki upju krastos ar slīpumu lielāku par 30 grādiem. Un kronis visam ir sausā tualete turpat pie ūdens, nupat iegādātā īpašumā, nemaz nerunājot par tām "urdziņām" upes virzienā pat no deputātu īpašumiem.

pirms mēneša, 2021.03.04 18:50

semināri, semināriņi

ja atskatāmies uz jau bijušajiem semināriem, tad tajos vesela rinda humanitāri izglītoto, mutes atplētuši, klausās dažos "speciālistos", kam dabas un ūdeņu aizsardzība ir vien bizness, projekts ko pārdot. Arī pļaušanu pie Bauskas viens šāds speciālistu pāris pamatoja, ka tā obligāti jāsāk, ja sāk applūst pagrabi. Diez kādi, vai tie būtu jaunuzceltās sporta halles....

pirms mēneša, 2021.03.05 10:09

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju