Latvijas vīnkopji izstādē Bauskas pils pagalmā demonstrē izaudzētās ogas; baušķeniekiem divi diplomi par vīniem

Bauskas pils vecās daļas pagalmā 11. septembrī notika vīnogu izstāde, kurā piedalījās vīnkopji no vairākām Latvijas vietām, arī no Bauskas. Pasākuma noslēgumā tika pasniegts «Baltijas kauss» vīndariem, kas piedalījās vīnu konkursā no trim Baltijas valstīm.

Izstādi rīkoja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība». Varēja skatīt vairāk nekā 150 šķirņu vīnogas. Biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs pastāstīja, ka parasti izstādi apmeklē apmēram tūkstoš interesentu, un, pēc aptuvena vērtējuma, tāds pats skaitlis bijis arī šajā sestdienā.

Vislielāko kolekciju bija atvedis nu jau baušķenieks Gatis Kužums. «Miera no apmeklētājiem šodien nebija – nevarēju nemaz apsēsties,» atzīst Gatis. Pārējiem pārsvarā bija lauka ogas, savukārt G. Kužumam bija vīnogas arī no siltumnīcām – lielas, apaļas, kādas ierasts redzēt dienvidu zemēs. «Daudz jau nav. Kopā ir apmēram 500 vīnogu šķirnes, siltumnīcā no tām ir tikai ap 30,» stāsta vīnkopis. Viņš pārsvarā nodarbojas ar stādu audzēšanu un pārdošanu – aicina cilvēkus rudenī ierasties, nogaršot ogas un pasūtīt stādus, kurus var saņemt pavasarī. «Es saprotu, kādas garšas cilvēkiem var piedāvāt,» tā speciālists. G. Kužums stāstīja ne tikai par ogām, bet arī par vīnu – atklāja, ka vīnu jau ielicis rūgt pirms divām nedēļām. Darbošanās ar vīnogām vēl aizvien neesot pamatnodarbe – strādā arī citur.

Aizvien lielāku lomu vīnogu izstādēs ieņem tieši vīni – šoreiz varēja iegādāties gan vīnogas, gan arī dažāda veida vīnus. R. Ivanovs pastāstīja, ka Latvijā ir vairāk nekā simts mazās vīna ražotnes, savukārt 45 komerciālās ražotnes sagatavo vairāk nekā 80 procentus no visas vīna produkcijas. Viņš saskaitīja, ka Bauskas novadā ir četras vīna ražotnes, – Gata Kužuma vīni, «Dūmiņu» vīna darītava Codes pagastā, «Kugrēnu vīna darītava» Gailīšu pagastā, un šogad pievienojies Īslīces pagasta «Kaucis». Jābilst gan, ka ne visi vīnus darina no vīnogām, izmanto arī citas ogas un augļus.

Viens no apmeklētāju atzinumiem pasākumā gan nebija gluži glaimojošs Latvijas vīna nozarei – vietējie vīni tomēr esot paskābi, grūti salīdzināmi kaut vai ar Francijas vīniem. Tomēr, izrādās, ir dažādi veidi, kā iztapt apmeklētāju garšām, – zīmols «Kaucis» piedāvā gāzētos vīnus.

Tādā veidā pārliecinošs šī gada jaunpienācējs vīndaru nozarē ir nu jau astoņus gadus kā Bauskas novada Īslīces pagasta «Visnoļu» mājas iedzīvotājs, vīnogu selekcionārs Ģirts Miķelsons. Viņš šogad ar zīmolu «Kaucis» sācis ražot savu vīnu līniju. Uz pudelēm rakstīts angļu valodā «Creek winery». «Krīks ir maza, izžūstoša upīte, kā Kaucis, kura sākas turpat pie «Visnoļu» mājām, kur ir mūsu vīnogas,» saka Ģ. Miķelsons.

Vīnu palīdz tirgot vīnogu selekcionāra sieva Elita Miķelsone: «Mēs esam ienācēji Īslīces pagastā. Dzīvojām Rīgā, audzējām vīnogas smilšainā augsnē. Man bija darbs – strādāju tūrisma aģentūrā «Impro», braucu uz Rīgu, un darbs man patika. Tagad šāda situācija ar tūrismu «Covid» dēļ, ka jāmeklē cits darbs.» Viņa saka, ka vīnogas ir kā cilvēks – vienas ir garas, stiepjas ar rokām pret sauli, citas ir īsas un kuplas. Reizē daudzveidību apvienot ar komerciālo ir grūti. Kopā pašlaik ir divi hektāri ar ražojošām vīnogām, bet jau četri tūkstoši stādu gaida, kad tos iedēstīs pavasarī.

«Beidzot esmu sadūšojies sākt vīnu ražošanu, bet jāatzīst, ka dzīve piespieda. Šogad izņēmām licenci. Ar vīnogām darbojos kopš 2003. gada. Esmu testējis vairāk nekā tūkstoš vīnogu šķirņu, visā pasaulē meklējot, bet no daudzām esmu arī atteicies. Te ir maza daļa no manu meklējumu rezultātiem,» stāsta Ģ. Miķelsons.

Viņš atzīst, ka tagad būs biežāk redzams mūspuses tirgos un arī citās Latvijas tirdzniecības vietās.
Zemgales reģions izvēlēts citas augsnes dēļ. Bijis neliels īpašums Sesavā, kas uzreiz parādījis, ka te ir pavisam citādāk. Tad radusies iespēja iegādāties māju Īslīces pagastā – ar pagrabiem, no ziemeļu un rietumu puses mežs – gandrīz ideāla vieta, un blakus nav lielsaimniecību lauku.

Gāzēts vīns izvēlēts arī tāpēc, ka pašiem tāds patīk. Viegls, mazalkoholisks. «Tas ir veids, kā labāk saglabāt, lai nesarūgst, lai ir stabils, lai paliek tāds, kādu tu vīnu esi iecerējis,» skaidro Ģ. Miķelsons.

Pēc izstādes noslēguma notika «Baltijas kausa» balvu pasniegšana vīndariem. R. Ivanovs pastāstīja, ka arī dalība kausā jau ir ikgadējs pasākums. Izvērtēšana notikusi Tukumā, bet Bauskā pasludināja rezultātus.
 
Apbalvošanas ceremonijā piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe. Viņa pastāstīja, ka mazās vīna ražotnes drīkst ražot līdz 15 tūkstošiem litru vīna gadā, salīdzinoši maza licences cena un šīm ražotnēm ir vieglāks nodokļu darbības režīms. Šādā veidā izvelk mazās ražotnes arī no ēnu ekonomikas. Turklāt ir tādas ražotnes, kas jau «izaugušas» līdz lielajām un tirgojas lielveikalos.

Diplomus un kausus saņēma apmēram līdzīgā skaitā visu trīs Baltijas valstu pārstāvji. Vīnogu vīnu grupā kopējā vērtējumā gan visveiksmīgākie bija lietuvieši, kas saņēma diplomus par pirmajām trim vietām un arī kausu.

Sauso sarkano vīnu grupā diplomu par trešo vietu saņēma baušķenieks Gatis Kužums. Pussauso vīnu grupā pirmās vietas diplomu saņēma īslīcietis Ģirts Miķelsons.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju