Iezīmē Bauskas upju apkārtnes ainavu plānojumu 5

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, radīts Bauskas pilsētas upju ainavas un zaļās infrastruktūras tematiskais plānojums. Teorētiskais mērķis – pilnveidot upju zaļo infrastruktūru, kā arī nodrošināt un uzlabot Bauskas pilsētas upju ainavu skatus.
Februārī Zemgales plānošanas reģionā apstiprināts «Zemgales reģionālais ainavas un zaļās infrastruktūras plāns». Jaunajā plānā viens no kritērijiem, kā vērtēt izvirzīto uzdevumu īstenošanu, ir atzīmēta ainavu plānu izstrādāšana pašvaldībās. Vienu no šādiem plāniem interesentiem publiskā apspriedē 21. februārī piedāvāja Bauskas novada dome un speciālisti.

Ekoloģija uzlabojas

Dokumentu «Tematiskā plānojuma izstrāde Bauskas pilsētas upju ainavu attīstības veicināšanai» izstrādāja SIA «BM-projekts» ainavu arhitektes Kintija Cirse un Lolita Hercoga. Viņas arī uzsvēra Bauskas pilsētas īpatnības, norādot, ka ir problēmas ar izmantošanu un pieejamību, īpaši privātajās teritorijās. Jāņem vērā arī Mūsas piesārņojums. Tiesa – stāvoklis uzlabojoties. Ekoloģisko kvalitāti vērtē kā vidēju, bet 2016. gadā tā bija slikta. Vērtējot Mēmeles krastu, L. Hercoga ieteica izmantot Lodiņa alus fabrikas infrastruktūru.

K. Cirse pievērsa uzmanību arī Mēmeles un Mūsas satekas ainavas sastāvdaļai, kura līdz šim plānos pazudusi, – sala aiz Ķirbak-salas. Tā pieder privātīpašniekam un ir bez nosaukuma. Speciāliste ieteica salu labiekārtot, izmantot tūrisma jomā un izdomāt tai nosaukumu.

Jāattīsta peldvietas
Klausītāju viedokļi bija dažādi. «Pašiem jāizdara mājas darbs, norādot, kur var nokļūt pie Mēmeles upes,» uzskata SIA «Vides serviss» tehniskais direktors Raimonds Bitins. Viņš bija pret ideju Mēmeles krastos celiņu savienojumu vietās veidot koka laipas, iesakot tās aizvietot ar cieta seguma celiņiem. SIA «Vides serviss» valdes loceklis Uģis Saukums piedāvāto plānu vērtēja atzinīgi: «Tas ir skats no malas, personības, kam ir pieredze un iztēle, skats.»

Pārsvarā apmierināta ar piedāvājumu bija baušķeniece Egija Stapkeviča. Viņa pauda, ka Latvijā nesaprotot mūsu lokālās problēmas, ka ir nepieciešama upes tīrīšana. Viņa gan uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš vecpilsētas ainavai. «Diskusija ir nepieciešama un vajadzīga. Radīts instruments, kas ir laba bāze turpmākajiem darbiem un pētījumiem,» sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākā eksperte Dace Granta.

Brunavas pagasta pārvaldniece Baiba Marčenkova, kas plānojuma dokumenta apspriedes sapulcē  piedalījās kā Mēmeles krasta iedzīvotāja, uzsvēra, ka svarīgi ir īstenot paredzēto. «Bauskas pilsētai ir neattīstītas peldvietas, to izveidē jāstrādā. Tas ir sāpīgs jautājums,» pauda B. Marčenkova.

Veidot upju vidi
Skarbāki izteikumos bija ūdens vides eksperti Loreta un Andris Urtāni. Viņi norādīja, ka plānā jāparādās, kā iecerēts veidot upju vidu, mainot funkcionalitāti. Kā nopietnāko problēmu minēja ūdens straumes pie Bauskas pils, kas pat pēc krasta nostiprināšanas turpinās izskalot Bauskas pils pamatus. Pievērsa uzmanību arīdzan tualešu nepieciešamībai peldēšanas vietu tuvumā. «Viens cilvēks upē var atstāt ūdenī līdz četriem gramiem fosfora, un viens grams fosfora rada vienu kilogramu apauguma,» uzsvēra L. Urtāne. Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Platonova atbildēja, ka minēto ņems vērā.

D. Platonova pastāstīja par radītā plānošanas dokumenta nozīmi, tas būšot svarīgs, lai piesaistītu nākotnē investīcijas. Rakstot projektu, varēs atsaukties, ka šādas prasības vai idejas jau ir izteiktas šādā pētījumā un dokumentā.


Plānos – promenāde un atpūtas vietas

Daļa no dokumentā «Tematiskā plānojuma izstrāde Bauskas pilsētas upju ainavu attīstības veicināšanai» ieteiktajām darbībām trīs izceltajās upju zonās Bauskā:

Z1 zona – Mūsa. Gājēju, velosipēdistu un autotransporta kustība promenādes otrā stāva līmenī no Brīvības bulvāra līdz Upmalas ielai. Pirmā stāva līmenī – irdenā seguma gājēju celiņi, platformas virs ūdens. Pludmales vietas, soliņi, publiskās tualetes, piknika galdi, ugunskura vietas, ūdens ņemšanas vietas, mākslas objekti, instalācijas. Bērnu rotaļu un aktivitāšu laukumi, sporta laukumi, upes skatu tornis, piepūšamās ūdens atrakcijas.

Z2 zona – Mūsas un Mēmeles satece. Gājēju tiltiņu, savienojošo laipu izbūve. Pastaigu laipas, stacionāras un peldošas platformas. Vides elementi tūrismam, piknika galdi ar soliem, vides noskaņas objekti, publiskas tualetes. Dekoratīvais apgaismojums. Upes gultnes un krastu tīrīšana. Puķu plosti ūdenī.

Z3 zona – Mēmele. Nodrošina gājēju un velosipēdistu kustības plūsmu gar Mēmeles upi. Skatu un rekreācijas platformas, pastaigu laipas. Vides elementi tūrismam, peldēšanās vietas mēbeles un ģērbtuves, soliņi, atkritumu urnas un velosipēdu novietnes, publiskās tualetes, ugunskura vietas. Ūdens ņemšanas vietas un dzeramā ūdens strūklas, mākslas objekti un instalācijas, objekti upes šķērsošanai. Dekoratīvais apgaismojums un gaismas bojas. Upes gultnes un krastu tīrīšana, puķu plosti. Bērnu rotaļu un jauniešu aktivitāšu laukumi un ierīces.

Visās zonās ieteikti papildu objekti rekreācijas daudzveidošanai, daudzfunkcionalitātes paspilgtināšanai un ērtai izmantošanai – tirdzniecības vai izklaides paviljoni, pārvietojami tirdzniecības ratiņi.


UZZIŅAI

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projektā «Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā» Bauskas novadam bija paredzētas šādas darbības: multifunkcionālas iekārtas – amfībijas – iegāde upju regulārai pļaušanai, problemātisku upju posmu attīrīšana no aizauguma un tematiskā plānojuma izstrāde Bauskas pilsētas upju ainavu attīstībai. Projekta kopējās plānotās izmaksas 137 183 eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 65 180,55 eiro, no valsts budžeta – 5367,81 eiro, no pašvaldības – 6134,64 eiro, neattiecināmās izmaksas no pašvaldības budžeta – 60 500 eiro.

No šī finansējuma projektu «Tematiskā plānojuma izstrāde Bauskas pilsētas upju ainavu attīstības veicināšanai» veic SIA «BM-projekts» par 17 892 eiro.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

haims

Ne vārda PLĀNĀ par kuģu ceļa izveidi mazizmēra kuģošanas līdzekļiem ( airu un motorlaivām) kā arī kaut vienas piestātnes izveidi kaut kur pie veselām trim upēm. Kā bija kolchoznieku- ķeksīšu pievilcēju domāšana tā palikusi.

pirms 3 mēnešiem, 2020.03.07 14:18

to vajadzētu

Vides serviss vai Bauskas ūdens varētu ar cisternām pievest ūdeni šiem kuģu ceļiem, lai zivju gārnim upes vidū ūdens vismaz līdz ceļiem sniegtos, un tās divas, jau sen uzbūvētās piestātnes, par ne mazu ES naudu, arī vajadzētu nolaist uz ūdens (uz sēkļa). Un kur vēl Bogustova pontons par veselu tūstoti,, tikai vēl pērnajā rudenī būvēts?

pirms 3 mēnešiem, 2020.03.08 13:05

nauda no klimata

No katra ekskavatora tek elļa. Vai tad “ Daugavas rakšanas" pasākumiem nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, vismaz formāls? Nav ne vārda par Bauskas un tuvāko ciemu attīrīto un neattīrīto notekūdeņu ietekmi uz upēm, neprecīzās mēslošanas un miglošanas ietekmi.Upes aizaugums veido zināmu filtru, ja to izvāc, tad upe aizaug zemāk lejtecē. Jāsamazina galvenie cēloņi, nevis jāuztraucas par 4 gramiem fosfora.Sen nekas nav dzirdēts par Bauskas un novada attīrīšanas iekārtām. Atbilst 21 gadsimtam?

pirms 3 mēnešiem, 2020.03.08 09:59

kā saka speciālisti

Viņi norādīja, ka plānā jāparādās, kā iecerēts veidot upju vidu, mainot funkcionalitāti. Pilnīgi pareizi upei jāfunkcionē kā novadgrāvim, vēl labi būtu jā Viona krastus noasfaltētu vai nobruģetu

pirms 3 mēnešiem, 2020.03.08 10:02

Zaļā lauku princese

Pašvaldībai vajadzētu kādus 500 kg ikru iegāzt upēs.

pirms 3 mēnešiem, 2020.03.08 12:14

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju