Gailīšu pagasta siltumnīcās briest saldi gurķi

SIA «Ints un Co» tirgotavā «Rozīte» Bauskā jau otrdien, 14. aprīlī, varēja nopirkt pirmos pašu siltumnīcās izaudzētos salātus un sīpollokus, nedēļas beigās pārdošanā gaidāmi arī gurķi. Pavasara vitamīni pie pircējiem nokļuvuši dažas dienas agrāk nekā citus gadus.

Uzņēmuma vadītājs Ints Jākobsons atklāja, ka kundes jau februārī dārzniecībā meklējušas zaļos dārzeņus. «Siltā ziema radīja mānīgu iespaidu, ka ražai jābūt agrākai, taču mūsu darba procesā aukstajam gadalaikam neraksturīgie laikapstākļi maz ko ietekmēja. Svarīgākā ir saules gaisma. Nav vērts augu agrāk dēstīt, ja nav pietiekama apgaismojuma. Stāds nīkuļos, un resursi tiks patērēti vajadzīgās temperatūras uzturēšanai, kas, piemēram, gurķim ir plus 17 grādu,» stāsta I. Jākobsons un atzīmē, ka šogad marts bijis aukstāks par janvāri un temperatūras ziņā līdzinājies iepriekš pieredzētajiem, taču šosezon gana bijušas saulainas dienas, kas labvēlīgi ietekmēja kopējo augu attīstības procesu.

«Grozies, kā gribi, bet parasti pirmo ražu vācam ap 20. aprīli. Vērojot laikapstākļus, izskatās, ka dabā viss izlīdzināsies. Pavasaris nekur nav aizsteidzies, koki nav saplaukuši, puķes nav saziedējušas,» teic I. Jākobsons.

Zaļo dārzeņu apjomi «Ints un Co» dārzniecībā šogad nav palielināti un ir tādi paši kā pērn. Divās siltumnīcās tūkstoš kvadrātmetru platībā februārī iestādīti vairāk nekā divi tūkstoši stādu. No iedēstīšanas līdz ražai paejot aptuveni mēnesis, skaidro dārzniecības saimnieks.
Gadu gaitā nemainās arī gurķu iecienītākās šķirnes – pusgarajiem, gludajiem tā ir ‘Melen’ un ‘Katrina’, bet īsā, rupjkārpainā – ‘Merengue’ un ‘Mirabelle’. «Gludie ir daudz gardāki, jo ir ar mīkstāku, plānāku mizu un sulīgāki. Lauka gurķis ir konservējamais dārzenis, sausāks, tam nav īpaša salduma. Taču ir grūti mainīt paradumus. Daļai vajag tieši pumpaino lauka gurķi, par alternatīvu nevar būt ne runas,» stāsta I. Jākobsons. Viņš neslēpj, ka nedaudz ļaujas eksperimentiem. Tā šogad vienas siltumnīcas galā iestādīti uz ķirbja saknēm uzpotēti gurķi. Tiem jāizaugot varenākiem, jo ķirbja sakne ir stiprāka un nav pakļauta sakņu kakliņa puvei vai citām kaitēm.

Cīņā ar kaitēkļiem ķimikālijas netiek izmantotas, apliecina I. Jākobsons. «Ja lieto ķīmiju, tad zūd jēga vietējam produktam. Mums svarīga ir gan garša, gan kvalitāte, lai arī mazulis var pieiet siltumnīcā pie dobes, noplūkt zaļo kraukšķi un tajā iekosties,» paziņo I. Jākobsons. Ar kaitniekiem siltumnīcās cīnās, izmantojot dabiskos ienaidniekus. Parasti tos visus apzīmē vienā vārdā – entomofāgi. Piemēram, pret baltblusiņu regulāri izlaižot spožlapseni enkarsiju. Pavisam siltumnīcās tiek izlaistas septiņas entomofāgu sugas.

Vaicājot par cenām, «Ints un Co» vadītājs atzīst, ka pirmie jaunās ražas gurķi parasti ir nedaudz dārgāki, taču lielā mērā cenu nosaka aina lielveikalā. I. Jākobsons pieļauj, ka sāks tāpat kā pērn – trīs eiro par kilogramu, izvērtēs arī pieprasījumu un pirktspēju.

«Neko skaidri nevar zināt. Aina var mainīties, bet pagaidām izskatās, ka iet uz labo pusi. Ar pesimistisku attieksmi jau tālu netiksi. Ražošanu nevaram apstādināt, ir uzturēšanas izmaksas,  kredītsaistības, arī darbaspēkam jānodrošina atalgojums,» uzņēmējdarbības nianses raksturo I. Jākobsons.

Viņš akcentē, ka zaļumi tiek audzēti vien sortimenta dažādošanai, jo pamatnozare ir vasaras puķu stādu audzēšana. Patlaban vispieprasītākās ir atraitnītes, aptuveni puse jau iztirgota, lēš saimnieks. Krāšņos ziedos jau ir pelargonijas, bet tās gan var sals pabojāt, tālab vēl līdz to stādīšanai jāpaciešas.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju