FOTO: Rundālē sarīko tradicionālo lauku uzņēmēju forumu

Rundāles multifunkcionālajā centrā 12. martā notika gadskārtējais uzņēmējdarbībai veltītais «Uzņēmēju forums 2020».

Konferences atklāšanā uzrunu teica pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis. «Bauskas Dzīvei» viņš raksturoja dažus svarīgākos jautājumus: «Šoreiz vēlējāmies uzņēmējus tuvāk iepazīstināt ar sociālās uzņēmējdarbības iespējām. Taču, izvērtējot kopējās tendences novadā, tās ir pārskatāmas, un nav radikālu izmaiņu. Mazie uzņēmēji, kas pārstāv, piemēram, tūrisma nozari, mājražošanu un citas, vēlas vairāk sadarboties ar savu pašvaldību. Tas ir apsveicami un saprotami, jo viņi ar savu uzņēmību un vēlmi šeit strādāt veido mūsu lauku vidi ilgtermiņā. Iespēju robežās cenšamies viņus atbalstīt. Domājam, ka, ieklausoties viņu priekšlikumos, ir vērts mazo lauku uzņēmēju darbību koordinēt un saskaņot tā, lai iedzīvotājiem un tūristiem varētu piedāvāt kvalitatīvu, dažādām interesēm atbilstīgu produktu.

Novads var lepoties, ka mums ir augsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādes procents. Lielie lauksaimnieki ir mūsu stūrakmeņi, turklāt gana spēcīgi, un jautājumus lielākoties risina savās organizācijās. Protams, aktualitāti nezaudē administratīvi teritoriālā reforma un jaunākais izaicinājums – vīrusa uzbrukums mums, ekonomikai un veselības sistēmai. Nāksies izturēt abas «frontes».»

Sociālās uzņēmējdarbības eksperte Lāsma Līcīte pastāstīja par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kā to attīstīt, pieminot daudz dažādu piemēru. Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu un radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, biznesa modeļi, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi – sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme, izmantojot biznesa metodes, radīt augstu sociālo pievienoto vērtību. 

Ar aktuālajiem projektiem iepazīstināja Laura Ārente, novada attīstības nodaļas vadītāja. Nozīmīga 2019. gadā bija multifunkcionālā centra celtniecība, kas noslēdzās gada otrajā pusē, un Pilsrundāles–Svitenes ceļa pārbūves pabeigšana. 2020. gadā turpinās projekta «RUNRARO» ieviešana, kurā sadarbojas pašvaldības, veicinot pieredzes apmaiņu un savstarpējo sadarbību tūrisma jomā. Projekta aktivitātes vērstas uz vietējo uzņēmēju iesaistīšanu daudzpusīga tūrisma piedāvājuma veidošanā, izmantojot esošos kultūrvēsturiskos resursus.

Atsevišķu pārskatu L. Ārente bija sagatavojusi par topošajiem Mežotnes pilskalna svētkiem, kas šogad iecerēti plaši un vērienīgi, – «Man ir stāsts par seno Zemgali». Projekta poētiskais raksturojums teic: «Mežotnes pilskalns – tā ir spēka vieta, kur ieelpot gaisu, pilnu senas enerģijas. Tas ir kalns, kura pils desmit reižu postīta un desmit reižu celta no jauna. Šodien tas mostas no gadsimtu miega, lai tev stāstītu savus neticamos stāstus un leģendas. Nāc, kāp augstu Lielupes krastā, klausies un skaties – ieraugi seno un jauno Zemgali!»

Laura Ārente atzina, ka, neraugoties uz nopietno aktuālo situāciju valstī, darbs pie šī projekta neapstājas. Svētki plānoti 23. maijā. Sestdienas pēcpusdienā svētkus atklās Vīna kalnā ar ugunsrituālu, kam sekos aktivitātes pilskalnā – seno zemgaļu karavīru turnīrs un 1220. gada pilskalna ieņemšanas kauju rekonstrukcija.

Īpaša programma paredzēta mazākajiem svētku apmeklētājiem. Atpūtas laukumiņā pie slieteņa būs iespēja uz ugunskura izcept pašam savu ceļinieka maizi, uztaisīt niedru stabulīti, pārbaudīt savu veiksmi, veiklību un attapību lielajās koka spēlēs.

Vakara gaitā Lielupes kreisajā krastā – Mežotnes pilskalna pusē – pulcēsies stāstnieki no visas Latvijas ar teikām, leģendām un nostāstiem par zemgaļu cilts varenību. Ar pasakām un dzīvesstāstiem atgādinās, ka katra tauta dzīvo tik ilgi, cik ilgi par to kāds stāsta stāstus.

Turpat arī folkloras kopas no tuvienes un tālienes izdziedās dziesmu upi un sauks apmeklētājus uz vakara koncertuzvedumu «Man ir stāsts par seno Zemgali». Šis būs īpašais Mežotnes pilskalna stāsts no tā izveidošanas līdz mūsdienām: pirmās apmetnes pie Lielupes, Mežotne kā senās Zemgaļu valsts Upmales centrs, seno zemgaļu 1220. gada cīņas ar krustnešiem un pilskalna ieņemšana. Mežotnes pilskalns kā vērtība mūsdienās.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju