Apvedceļa būvniecību Bauskai sola ne agrāk par 2028. gadu 35

Baušķeniekiem ļoti aktuāls jautājums – vai agrāk par 2029. gadu Bauskā plānots izbūvēt apvedceļu? «Bauskas Dzīve» sarunās ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldību un valsts iestādēm šķetina šo jautājumu.

Jāatgādina, ka «Bauskas Dzīvē» pētījumi par autoceļa A7 radīto ietekmi uz Bausku jau bijuši, tomēr pašlaik tas atkal jāaktualizē, jo tuvojas «Rail Baltica» būvniecības sākums. Vēl  jāatgādina, ka biedrība «Bauskas vecpilsēta» platformā manabalss.lv ir iesniegusi iniciatīvu par apvedceļa izbūvi Bauskas pilsētai. Pašlaik no 10 000 nepieciešamo parakstu savākts tikai nedaudz vairāk kā 1800 balsu. Kad epidemioloģiskie noteikumi atļaus, elektroniski balsot droši vien būs iespējams arī bibliotēkās, arī laikraksts «Bauskas Dzīve» neliegs šādu iespēju redakcijā tiem, kam nav pieejams internets.

Solījumi pašvaldības vēlēšanām?
Biedrības «Bauskas vecpilsēta» nostāja: «Jautājums par apvedceļu Bauskai bijis aktuāls, īpaši nozīmīgs tas ir tagad, kad grasās būvēt «Rail Baltica» dzelzceļu, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, kad deputātu kandidāti gribēs iegūt balsis, solot apvedceļu. Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā stratēģijā Bauskas apvedceļš minēts kā astotā prioritāte, apvedceļš apkārt Rīgai ir pirmajās četrās prioritātēs. Autotransporta direkcijai un SM ir savas prioritātes. Bauskas novada domei, kas tikusies ar satiksmes ministru, ir pieļāvums, ka to varētu izbūvēt ātrāk.» Neesot skaidrs, kāpēc Bauskas novada pašvaldība nav publiskojusi pētījumu par katastrofālo ietekmi uz veselību un pilsētvidi, ko maģistrāle A7 nodara Bauskai.

«Strādāju Bauskas muzejā un dzīvoju vecpilsētā. Manu māju nevar saukt par vecu, tā ir jauna, dzīvoju netālu no A7 tilta pār Mēmeli, redzu, ka sāk parādīties plaisas. Vides piesārņojumu mēs ikdienā neredzam, dzirdam troksni. Žēl, ka iznīcinām vecpilsētas kultūras mantojumu, neļaujam vecpilsētai attīstīties kā tūrisma objektam, žēl, ka uzņēmēji vairs nespēj strādāt Bauskas vecpilsētā,» stāsta Ieva Bronko-Pastore, biedrības «Bauskas vecpilsēta» vadītāja.

Pašvaldība un valsts rūpējas par kultūras pieminekļiem, cilvēki, kas dzīvo un strādā vecpilsētā, rūpējas par savu ēku – lepojas ar to, uzskata I. Bronko-Pastore, viņa akcentē, ka Pagalmu un putras godēšanas svētki rudenī nav izmisuma sauciens, bet lepošanās ar savām ēkām un pagalmiem vecpilsētā. «Ja valsts un pašvaldības iedzīvotājiem ir zināms A7 radītais piesārņojums, degradējošais iespaids uz Bauskas vecpilsētas ēkām, tad pašvaldībai un valsts amatpersonām ir jāreaģē. Iedzīvotājiem ar biedrību nevajadzētu cīnīties par tādām lietām, kas jādara valsts iestāžu darbiniekiem,» uzskata I. Bronko-Pastore. Tomēr realitāte pie mums ir citāda.

Vēstule atbildīgajām institūcijām
Biedrība «Bauskas vecpilsēta» marta sākumā Ministru prezidentam, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai, Satiksmes, Kultūras, Labklājības, Aizsardzības, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Latvijas Republikas Tiesībsargam, Valsts vides dienestam, Zemgales plānošanas reģionam un Bauskas novada pašvaldībai nosūtīja vēstuli par Bauskas iedzīvotāju ierosinājumu pārskatīt valsts autoceļu attīstības prioritātes 2020. – 2040. gadam, nodrošinot baušķeniekiem vienlīdzīgas tiesības uz drošu, veselīgu un pievilcīgu dzīves vidi, iespēju saglabāt Bauskas vecpilsētu un pārtraukt vietējās ekonomikas attīstības bremzēšanu. Vēstules noslēgumā biedrība sacīja, ka Bauskas iedzīvotāji turpmāk nesamierināsies ar gadiem ciesto apdraudējumu savai un bērnu veselībai, tranzīta satiksmes nodarīto postu Bauskas kultūras mantojumam, kā arī tranzīta maģistrāles nodarīto kaitējumu vietējai ekonomikai. Ja problēma netiks risināta, savu pamattiesību aizstāvībai tā vērsīsies attiecīgās cilvēktiesību sargājošās institūcijās, aicinās Bauskas novada pašvaldību meklēt tūlītējus risinājumus Kalna ielas iespējamai sašaurināšanai, kā arī satiksmes ātruma mazināšanai pilsētas robežās esošajā autoceļa posmā.

Vēstuli komentē arī Ieva Bronko-Pastore: ««Bauskas vecpilsētas» biedri un atbalstītāji iestājas par apvedceļa idejas realizāciju ātrākā periodā. No biedriem esmu saņēmusi ziņu, ka vēstulei vajadzēja būt vēl asākai. Iedzīvotāji ir noguruši, viņus pārņem vienaldzība, jo ir gana solīts, cilvēki paši raksta uz pašvaldību, saprot, ka viedoklis netiek ņemts vērā.»

Biedrība «Bauskas vecpilsēta» ir saņēmusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ziņu, ka iestāde aicina pašvaldību jau tagad plānot lokālus satiksmes mierināšanas pasākumus Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā, kā arī iestāde aicina Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārskatīt autoceļu attīstības prioritātes, piešķirot augstāku prioritāti smagā kravas transporta tranzīta kustības novirzīšanai no Bauskas pilsētas vēsturiskā centra. Arī Labklājības ministrijas valsts sekretārs I. Alliks piekrīt biedrības paustajam, ka tranzīta transporta plūsmas turpmāka saglabāšana Bauskas vēsturiskajā centrā var radīt virkni negatīvu seku iedzīvotāju dzīves kvalitātei un drošībai. Arī Latvijas Republikas Tiesībsargs aicina plānot lokālus satiksmes mierināšanas pasākumus Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā. Ministru prezidentam paredzēto vēstuli Valsts kanceleja pārvirzīja uz Satiksmes ministriju un Kultūras ministriju, bet Aizsardzības ministrija pārsūtīja Satiksmes ministrijai.

Aicina uz sadarbību
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks sacīja, ka no apvedceļa ierīkošanas idejas līdz ar dzelzceļa «Rail Baltica» posma izbūvi Bauskas novada pašvaldība nav atteikusies. Viņš komentē: «Apvedceļš ticis solīts gadu gadiem. Pašvaldības uzstādījums ir tilts autotransportam blakus plānotajam dzelzceļa tiltam. Tilts pār Mēmeli var būt kā rezerves ceļš, lai nav tā, ka, slēdzot Mēmeles tiltu Bauskā, jābrauc 24 – 30 kilometru, lai var tikt pāri upei. Ideja ir, ka apvedceļš varētu būt tieši blakus dzelzceļam. Aicinām uz sadarbību gan Satiksmes ministriju, gan citas atbildīgās iestādes, tajā pašā laikā lūdzot saprast, ka Bauskas apvedceļa izbūve vairs nav atliekama.»

Vēl domes priekšsēdētājs min, ka aktuāla problēma ir Aizkraukles ceļa virziens. Ja izbūvētu asfaltu no Bauskas līdz Aizkrauklei pilnā ceļa posmā, samazinātos transporta plūsma pa autoceļu A7.

Transporta ietekme pētīta iepriekš

2016. gadā tika veikts pētījums, sagatavojot Bauskas novada attīstības programmas Vides pārskatu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, tika veikta tirgus izpēte un piesaistīti konsultanti transporta ietekmes izvērtēšanai. Pakalpojumus sniedza Transporta un sakaru institūts, SIA «ELLE» un Vibroakustikas laboratorija. Šo pētījumu par A7 ietekmi uz Bauskas vecpilsētu organizēja biedrības «Bauskas vecpilsēta» pārstāve Egija Stapkeviča, kura laikā, kad tika veikts pētījums, strādāja Bauskas novada pašvaldībā.  

«Pētījumā tika uzskaitīta transporta plūsma Kalna, Zaļajā un Uzvaras ielā, tika veikti trokšņa un  vibrācijas mērījumi un modelēta piesārņojuma ietekme, taču netika mērītas konkrētas piesārņojuma daļiņas. Transporta un sakaru institūts veica izpēti, kā transports ietekmē ceļa slodzi, piesārņojumu, un modelēja situāciju ar un bez apvedceļa. Ja ir nepieciešams novērtēt vides kvalitātes stāvokli, tad vajag uzstādīt monitoringa staciju. Veiktajās izpētēs visi robežlielumi bija pārsniegti. Visi dati ir publicēti Valsts vides dienesta mājaslapā, – piesārņojums ir tik liels, ka tas nevar saderēt ar drošu gaisa kvalitāti iedzīvotājiem,» atklāja E. Stapkeviča, kura ir pārliecināta, ka cilvēki vairs par autoceļu nesūdzas. Viņa min piemēru no dzīves – atliek iedzīvotājam divas reizes dienā zvanīt institūcijai par savu problēmu un atbildīgajai personai uz zvanu neatbildēt, lai vairs cilvēks neziņotu. Cilvēkiem zūd motivācija,  interese un uzņēmība.

Intensitāte pārsniedz Valsts standartā noteikto
«Bauskas Dzīve» lasītājus iepazīstina arī ar Rīgas Tehniskās universitātes absolventes Zandas Apīnes 2019. gadā rakstīto maģistra darbu par mašīnredzes skaitīšanas metodi, izmantojot videokamerās reģistrētos datus Bauskā.
 
«Visaktīvākā satiksmes plūsma automašīnu skaita ziņā ir Kalna un Zaļās ielas maršrutā, kas ir A7 maģistrāles posms maršrutā Rīga–Lietuva, turpretim Uzvaras ielas satiksmes plūsma ir par aptuveni 33% zemāka, savienojot reģionālās nozīmes ceļa posmu P103 (Dobeles virzienā). Lai arī automobiļu skaits ielās atšķiras, iespējams identificēt līdzīgas tendences intensitātes izmaiņās – vislielākā infrastruktūras noslodze vērojama rīta stundās no pulksten 8 līdz 9 un darbdienu pēcpusdienās no pulksten 16 līdz 18, kas skaidrojams ar darba laika sākumu un beigām,» teikts pētījumā.

Maģistra darbā noskaidrots, ka no pirmdienas līdz piektdienai (darbdienās) krustojumu šķērso 74% no visa kopējā automobiļu skaita nedēļā. Lai mašīnu skaitu varētu uzskatīt par sabalansētu visās dienās vienlaikus, vienā dienā satiksmes plūsmai jāatbilst 14,29% no kopējās satiksmes plūsmas, kas darbdienās kopumā ir 71%. «Tā kā atšķirība no vidējā rādītāja ir 3%, nevarētu apgalvot, ka brīvdienās automobiļu plūsma būtiski samazinās. Vidēji diennaktī rotācijas apli Bauskā šķērso 39 701 mašīna,» minēts pētījumā. Latvijas Valsts standartā 190:3:2012 «Ceļu projektēšanas noteikumi, 3. daļa: Vienlīmeņa ceļu mezgli» noteiktā vienas joslas rotācijas apļa caurlaidība ir 20 000 – 25 000 automašīnu diennaktī. Skaidri redzams, ka Bauskas centrā šī standarta caurlaidība pārsniegta.

Maģistra darbā teikts, ka lielākais satiksmes noslogojums aplī ir virzienā no Lietuvas robežas uz Rīgu un otrādāk, A7 autoceļa posmā – aplī – virzienā no Lietuvas robežas iebrauc vidēji 8191 automašīna diennaktī. Kopējais noslogojums Zaļajā ielā ir 15 530 mašīnu diennaktī, kas ir 39% no kopējās satiksmes plūsmas aplī. Kalna ielas izejošā transporta plūsma ir 7714 transportlīdzekļi diennaktī, un aplī iebrauc 6564 automašīnas diennaktī, kopā satiksmes noslogojums šajā ielā ir 39% no kopējā automobiļu skaita aplī.
Lielākais kravas automobiļu skaits, kas šķērsojis krustojumu stundas laikā, ir 41 laika posmā no pusnakts līdz pulksten 1 svētdienā. Šajā stundā kravas auto īpatsvars ir 14% no kopējās satiksmes plūsmas. Salīdzinot kravas mašīnu skaitu darbdienās un nedēļas nogalē, redzama tendence, ka salīdzinājumā ar vieglajām mašīnām, kuru skaits brīvdienās mainās maznozīmīgi, kravas automobiļu skaita samazinājums nedēļas nogalē ir ievērojamāks, darbdienās krustojumu šķērso 86% no kopējā kravas mašīnu skaita. Vienlīdzīga sadalījuma gadījumā katrā dienā šai vērtībai vajadzētu būt 71%. Atšķirība starp aktīvāko stundu darbdienās un aktīvāko stundu brīvdienās ir 492 automašīnas jeb 60%. Vidējais kravas mašīnu skaits 24 stundās ir 7275.

Darba autore analizējusi arī kravas spēkratu īpatsvaru atsevišķi pa ielām, lai salīdzinātu, vai kopējās tendences atbilst situācijai katrā ielā, kas savienotas rotācijas aplī. Zaļās ielas noslogojums ir visaugstākais, darbdienās līdz ceturtdienai kopējais kravas mašīnu skaits katru dienu pieaug, tas nedaudz mainās piektdienā, nedēļas nogalē vērojams aptuveni 10 – 15% samazinājums.

Otrā aktīvākā mašīnu skaita ziņā ir Kalna iela. Tur vērojams lielākais kravas auto īpatsvars – līdz pat 29% no kopējā transportlīdzekļu skaita. Visvairāk kravas mašīnu ir pirmdienās, kad kopējais automobiļu skaits ir zemāks nekā citās darbdienās, kas varētu identificēt tranzīta satiksmes plūsmas tendenci – lielākā daļa tranzīta reisu tiek sākti nedēļas sākumā.

Kalna ielā vērojama vislielākā atšķirība starp aplī iebraucošo un izbraucošo automašīnu skaitu. Rīgas virzienā diennaktī izbraucošo automobiļu skaits ir par 15% lielāks nekā aplī iebraucošo skaits no Kalna ielas, tāpat arī kravas mašīnu skaits, kas izbrauc no apļa pa Kalna ielu, ir par 15% lielāks nekā to kravas auto skaits, kas iebrauc aplī virzienā no Rīgas.

Z. Apīne secinājusi, ka līdz ar tranzīta satiksmes šķērsojumu Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā tiek radīti nelabvēlīgi apstākļi iedzīvotāju drošībai un dzīves kvalitātei. Pētījuma laikā autore noskaidroja, ka rotācijas apļa faktiskais noslogojums vairāk nekā divas reizes pārsniedz ieteicamo caurlaides spēju, kā arī kravas automašīnu īpatsvars, kas šķērso Bauskas vēsturisko centru, ir 25%, kas rada būtisku gaisa un trokšņu piesārņojumu, kā arī vibrācijas.

Bauskas un Iecavas apvedceļš – pēc Rīgas

Valsts SIA «Latvijas Valsts ceļu» pārstāve Anna Kononova sacīja, ka 2007. – 2010. gadā veikts pētījums «E67 «VIA Baltica» posma a/c A4 (Saulkalne)–Bauska (Ārce) attīstība». «Tika aplūkota arī Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūves iespējamība. Veikts tehniski ekonomiskais novērtējums un ietekmes uz vidi novērtējums. Perspektīvo Iecavas un Bauskas apvedceļu risinājumi iestrādāti skarto pašvaldību teritoriju plānojumos, un tiem ir rezervēta teritorija. Potenciālo apvedceļu garums: Iecavas apvedceļš – 19,7 km, Bauskas apvedceļš – 14,2 km. Atbilstoši «Stratēģijai 2040» autoceļu A7, arī Iecavas un Bauskas apvedceļu, paredzēts pārbūvēt kā ātrgaitas autoceļu ar divām brauktuvēm, divlīmeņu satiksmes mezgliem un paralēlo vietējo ceļu tīklu. Autoceļa A7 pārbūve tiek plānota kā nākamā prioritāte aiz Rīgas apvedceļa pārbūves, izskatot iespēju projektu izbūvēt stadiāli. Projekta īstenošanai nepieciešama sagatavošanās – zemes iegāde, būvprojekta izstrāde, līdz ar to būvniecību varētu sākt, agrākais, 2029. gadā,» skaidro A. Kononova.

«Latvijas Valsts ceļu» pārstāve sacīja, ka 2020. gadā satiksmes intensitāte uz autoceļa A7 pie Bauskas bija 9904 autotransporta vienības diennaktī, tajā skaitā 36% – kravas satiksme. «Plānots, ka pēc apvedceļa izbūves visa tranzītsatiksme, kā arī 80 – 90% vietējā rakstura kravas satiksmes tiks pārcelta uz apvedceļu, ja būs aizliegums iebraukt pilsētas centrā. Apvedceļu izmantos arī vieglais transports, un tiek prognozēts, ka uz to pārcelsies 50 – 70% no kopējās satiksmes plūsmas, atslogojot pilsētas ielas. Saistībā ar plānoto «Rail Baltica» trases izbūvi patlaban notiek sarunas par iespējamajiem tehniskajiem risinājumiem, aktīvi piedalās arī Bauskas novada pašvaldība,» atklāja A. Kononova.

Iedzīvotāji izjūt troksni, vibrācijas un piesārņojumu
«Bauskas Dzīve» uz sarunu aicināja gan iedzīvotājus, kas dzīvo A7 malā, gan iestādes, kas pie šī autoceļa strādā. Lai izprastu situāciju, laikraksts paskaidro, ka daudzviet brauktuve ir metru no ēkas sienas. Ingrīda Kārkliņa dzīvo Zaļajā ielā, tranzītmaģistrāles A7 malā. Viņa «Bauskas Dzīvei» atzīst: «Vibrācija ir ļoti liela. Vasarā logus nevar vērt vaļā, jo no mašīnām nāk putekļi un sodrēji. Zaļo ielu grūti šķērsot, jo vairāki kravas auto brauc rindā un pie gājēju pārejām nestājas. Ir putekļi, logs ir dubļains. Vibrācija un troksnis ir visu laiku.»

I.Kārkliņai piekrīt arī Rudīte Brīvule, kas dzīvo Kalna ielā 10: «Mājai no kravas mašīnām ir sašķēlušies pamati, tā ir katastrofālā stāvoklī. Logus mazgāju ik pārnedēļu. Ir ļoti liels kravas automašīnu radītais troksnis. No griestiem krīt apmetuma gabali, logu vasarā nevar atvērt. Pirms vairākiem gadiem mēs, iedzīvotāji, braucām uz Satiksmes ministriju un runājām par iespēju saņemt atbalstu no valsts logu maiņai, jo dzīvojam blakus A7. Dzirdējām par tādu atbalstu kaimiņos Lietuvā. Satiksmes ministrijā mums parādīja durvis un teica – ja neapmierina logi, tad par saviem līdzekļiem ir iespēja likt jaunus.»

Uldis Grāvītis pirms vairākiem gadiem strādājis par instruktoru autoskolā. Viņš esošo situāciju raksturo šādi: «Apvedceļu gaidām jau ilgu laiku. Bauska uzskatāma par klusu pilsētu, visi mierīgi tai brauc cauri. Laikam nevienam ministram šeit nav māju. Kurš zina, kas notiks 2030. gadā? Sola vienu, bet kā tas izvērtīsies? No kravas mašīnām līst eļļas, Bauskā paliek bremžu nodalījummateriāli. Pie minimāliem motora apgriezieniem ir visvairāk piesārņojuma. Pilsētas ciklā ir īpaši lielas izplūdes gāzes. Ar lielkravas sastāvu tiek tricināta braucamā daļa. Tagad var redzēt, kā tiek dzītas zemē akas. Mēs esam atļāvuši lielkravas sastāviem iet cauri Bauskai un par to klusējam. Asfalts plaisā, pašvaldībai tas jāremontē, un mums par to jāmaksā. Dzīve tranzīta maģistrāles malā rada stresu un depresiju.»

Pilsēta nav piemērota iedzīvotājiem
Uzņēmuma «Vecpilsētas zobārstniecība» administratore Aiva Jēgere sacīja, ka vibrācijas, troksnis un putekļi jūtami visu laiku, jo zobārstniecība atrodas blakus šosejai A7. «Tuvumā nav gājēju pārejas, šis autoceļš nav piemērots iedzīvotājiem, bet gan kravas mašīnām. Ziemā Kalna ielas ietve tiek pārvilkta ar marķējošajām lentēm, jo uz namu jumtiem ir lāstekas, ietves ir šauras,» tā A. Jēgere.

SIA «Eiva» valdes loceklis Einārs Veļķers uzskata, ka apvedceļu agrāk nebūvēs, bet iedzīvotājiem par to vajag cīnīties. «Iniciatīvu par apvedceļu atbalstu. Ēkā Kalna ielā darbojos kopš 1993. gada. Satiksmes intensitāte ir liela, tomēr apvedceļa izbūvei vajag ļoti daudz līdzekļu,» domā E. Veļķers.

Karogu maina reizi mēnesī
Lai iepazītos, kā ar autoceļu A7 sadzīvo Bauskas novada pašvaldības iestādes, «Bauskas Dzīve» sazinājās ar Bauskas kultūras centru, Bauskas Centrālo bibliotēku un Bauskas bērnu un jauniešu centru. Visas šīs iestādes strādā ēkās tiešā A7 tuvumā.
Bauskas kultūras centrā sacīja, ka ir problēmas gan ar kultūras centra nama fasādi, gan pamatiem. «Protams, ēka ir ļoti veca, bet mašīnu plūsma ir ārkārtīgi liela. Tuvojamies situācijai, kad ēka nebūs ekspluatējama. Bauskas kultūras centra pasākumi norit ne tikai Kalna ielā 18, bet arī pilsētas sirdī – Rātslaukumā. Ir gadījies, ka transporta radītais troksnis ir skaļāks par sarīkojuma skaņu. Bauskas kultūras centrā vistuvāk A7 ir izstāžu zāle, tur nevaram atvērt logus, jo tad ir liels troksnis un telpas pilnas putekļiem,» pauda Bauskas kultūras centrā. Vadība atklāja,  ka piesārņojuma dēļ valsts karogs pie iestādes tiek mainīts reizi mēnesī un karogi tiek iepirkti gadam.

Ikdienas bažas darbā
Bauskas bērnu un jauniešu centra (BBJC) direktore Benita Svareniece sacīja: «Kopš strādāju Bērnu un jauniešu centrā, lielceļš vienmēr radījis problēmas. Melnie nosēdumi caur logiem nonāk telpās. Uz iestādes 40. jubileju 2009. gadā fasāde tika nomazgāta ar smilšu strūklu, ēka bija balta, tagad tā atkal melna. Ja apvedceļš netiek būvēts, kāda jēga fasādi atjaunot?» retoriski jautā B. Svareniece.

Viņa min, ka nav iespējams strādāt ceļa pusē pat ar aizvērtiem logiem, jo ir liels automašīnu radītais troksnis. Ja brauc militārā tehnika, neatliekamā medicīniskā palīdzība, tas pievēršot uzmanību visiem. Tās ir nepārtrauktas bažas un bailes, ka kaut kas var gadīties.  «2012. gadā mainījām logus, pēc pusgada kādai mašīnai sprāga riepa, metāla gabals ielidoja manā logā. Stiklojām no jauna, izdevumus sedza pašvaldība. Ekspertīzē sacīja, ka smagās automašīnas riepas atbilda tehniskajiem noteikumiem. Telpas nav iespējams vēdināt, karstā laikā to var darīt vienīgi pulksten 7,» par problēmām stāsta B. Svareniece.

Karogs pie Bauskas bērnu un jauniešu centra ēkas tiek mainīts bieži. «Ir bijuši gadījumi, kad Valsts policija izraksta sodu par necienīgu izturēšanos pret karogu. Arī iedzīvotāji ir sūdzējušies par necienīgu izturēšanos pret valsts simbolu,» teic B. Svareniece. BBJC ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Ģirts Donerblics precizēja, ka valsts karogs tiek mainīts sešas reizes gadā. Tas kalpojot divus mēnešus, Latvijas karoga baltā daļa ātri kļūstot tāda pati kā Bauskas novada karoga pelēkais tonis.

«Akas, kas asfaltā ir nosēdušās, rada grūti paciešamu troksni. Lietus laikā tur veidojas peļķes, tad ēkas stūris tiek notašķīts. Kalna ielas 14. mā-ja ir no mūra, bet Kalna ielā 12 ir koka nams, un vibrācijas var just. Pārējās ēkas, kas it kā ir izturīgākas, braucot kravas automašīnām, ir grautas un bojātas. Nekas nevar būt sliktāks kā vibrācijas. Pamati lēnām iet bojā, sienas plaisā. Tas ir laika jautājums, drīz ieraudzīsim plaisas. Kalna iela vecpilsētu dala divās daļās, nokļūšana uz mūsu ēku ir ļoti nedroša, jo jāšķērso iela ar četrām joslām,» skaidro Ģ. Donerblics.

BBJC metodiķi Veroniku Puķi satrauc militārās tehnikas kolonnas, kas pārvietojas cauri Bauskai. «Kad nometnes laikā vedām bērnus pāri ielai, pa ielu skaļi virzījās armijas tehnikas kolonna, pie luksofora tā neapstājās. Armijas transports vieš neomulīgu sajūtu, īpaši tad, ja blakus ir bērni,» pauž V. Puķe.

Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Kuļikauska sacīja, ka troksnis pilsētai ir raksturīgs. «Nevaru gribēt, lai te ir tāpat kā manās lauku mājās. Tomēr dunoņa kopā ar troksni traucē. Mēs pie daudz kā pierodam, daudz ko nedzirdam. Bibliotēkas palodzes regulāri klāj putekļu kārta, viss ir netīrs. Mūsu ēka ir diezgan sliktā tehniskā stāvoklī, domāju, ka to ietekmē arī transporta plūsmas radītās vibrācijas. Šī vieta nav piemērota bibliotēkai, lai gan tā te atrodas jau 75 gadus. Šī ir pilsētas galvenā iela, tas atstāj iespaidu. Bauskai ir vajadzīgs apvedceļš,» uzskata
M. Kuļikauska.

Sūdzības nav saņemtas
«Bauskas Dzīve» pēc iedzīvotāju aicinājuma sazinājās ar Valsts vides dienestu un Veselības inspekciju.

Valsts vides dienesta Zemgales reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas iesārņojuma kontroles sektora vadītāja Evita Jaņēviča sacīja, ka autotransporta ietekmi uz cilvēku veselību Valsts vides dienests neuzrauga, to dara Veselības inspekcija. «Valsts vides dienestā nav saņemtas Bauskas iedzīvotāju sūdzības par vides piesārņojumu, autotransporta radītajām vibrācijām un troksni,» komentēja speciāliste.

Arī Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste vides veselības jautājumos Daina Sudraba-Livčāne informē, ka Veselības inspekcijā nav saņemtas sūdzības par autoceļa A7 radīto piesārņojumu. «Nav iedzīvotāju sūdzību ne par troksni, ne gaisa piesārņojumu, ne vibrāciju, līdz ar to nav organizēti mērījumi un nav arī bijusi sadarbība šo jautājumu risināšanā ne ar Bauskas novada pašvaldību, ne VSIA «Latvijas Valsts ceļi», ne Satiksmes ministriju, kā tas parasti notiek, ja ir sūdzības,» sacīja D. Sudraba-Livčāne. Neraugoties uz to, Veselības inspekcijā uzsver, ka tā ir informēta par problēmām, kas saistītas ar autoceļa A7 radīto piesārņojumu, un atbalsta apvedceļa izbūves nepieciešamību, kā arī citus pasākumus, kas vērsti uz tādu pilsētas teritorijas attīstību, kas paaugstina iedzīvotājiem dzīves vides kvalitāti, jo tranzīta kravas transporta satiksme paaugstina pilsētvides piesārņojumu – pasliktina gaisa kvalitāti, rada trokšņus un vibrāciju –, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību.

Kas ir pirmās prioritātes saraksts?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs preses konferencē, kas bija sarīkota saistībā ar viņa amatā pavadītajām 100 dienām, «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka apvedceļa ziņā vērojams progress, jo tas iekļauts pirmajā prioritāšu sarakstā. «Bauskas Dzīve» centās noskaidrot, kas ir pirmo prioritāšu saraksts.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe informēja, ka, izstrādājot «Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju no 2020. līdz 2040. gadam», vērtētas valsts autoceļu tīkla attīstības prioritātes, identificēts, ka augstākās prioritātes attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve. «Sākot «Autoceļa E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu» būvniecības sagatavošanās procesu, tiks izskatīta iespēja veikt stadiālo būvniecību, sākotnēji izbūvējot Bauskas apvedceļu,» sacīja B. Gulbe. «Tā kā šādu apjomīgu projektu īstenošanai nepieciešama sagatavošanās, kam kopumā vajadzīgi seši septiņi gadi, objekta vai atsevišķas stadijas (Bauskas apvedceļa) būvniecību varētu sākt ne agrāk par 2028. gadu.

Pievieno komentāru

Komentāri 35

Mierinātājs

Nu gan nomierināja:
Tiesībsargs aicina plānot lokālus satiksmes mierināšanas pasākumus Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā.

pirms 27 dienām, 2021.04.14 10:47

Tauta

NA ,nacionāļi vada Bauskas novadu jau no tālā 2013 gada ar Raiti Ābelnieku ilgus gadus vadībā!!! Kur ir apvedceļš? Tagad nāk vēlēšanas un atkal,kā Pleša kungs sasola Bauskai apvedceļu,bet ievēlot,cīņa apstājas. Vai tiešām vēlētāji noticēs NA,NACIONĀĻIEM,kuri ir Bauskas novada priekšsēdētāja amatā un ir Bauskas novada vadības pozīcijā,vairākumā jau no tālā 2013 gada solījumiem??? Neticiet vairs NA solījumiem un vēliet par citām partijām,ja gribat pārmaiņas Bauskas novadā.

pirms 27 dienām, 2021.04.14 13:18

Zane

Piemēram, par kurām partijām? Un par kādām pārmaiņām?

pirms 27 dienām, 2021.04.14 13:20

tam, kas par tautu uzdodas

Mīļais, apskati rūpīgāk vecos priekšvēlēšanu solījumus! Vai tiešām iepriekš nacionāļi ir solījuši apvedceļu? Drīzāk pats to esi izdomājis. Otrkārt, tas nav pašvaldības kompetences jautājums. Par to lemj Satiksmes ministrijā un tā kopš 2013.gada nekad nav bijusi NA pārraudzībā.

pirms 27 dienām, 2021.04.14 14:56

Zanei

Šeit nav runa par partijām, bet cilvēkiem, kurus patreizējā varas kliķe kopā ar sistēmai lojālās administrācijas darboņiem nevēlētos redzēt tikt ievēlētiem!

pirms 27 dienām, 2021.04.14 22:06

tiešām,

kāda gan vajadzība "nacionāļiem" pēc apvedceļa, jo to savā maciņā neiebāzīsi un savā bankas kontā neieskaitīsi. "Nacionāļiem" svarīgāk šeftes, no kurām pašiem un atbalstītājiem taustāms guvums, un tas vislabāk padodas ar iedzīvotāja parastā slaukšanu par obligāti pērkamajiem "pakalpojumiem"

pirms 26 dienām, 2021.04.15 13:33

zanei

Protams ka par ZZS, vienīgie kam vēl jumts nav aizbraucis reformu vājprātā.Kuram iebildumi lai salīdzina Jelgavas izmaiņas 30 gadu ciklā kur pie varas ZZS.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 19:55

30 gadu pļāvēji

Bauskā viss ZZS jumts aizbraucis ar sporta halli...tagad pie nacionāļiem!

pirms 26 dienām, 2021.04.15 20:40

olafs

"Daina Sudraba-Livčāne informē, ka Veselības inspekcijā nav saņemtas sūdzības par autoceļa A7 radīto piesārņojumu." - Bdz uz priekšu. Informējiet par rezultātiem.

pirms 27 dienām, 2021.04.14 15:25

nesaprotu

Biedrības "Vecpilsēta"vadītāja,kad Jūs pēdējo reizi bijāt vecpilsētā.Par kādu kultūras mantojuma iznīcināšanu te runājiet.Vecpilsētā vairs nav ko iznīcināt.Un ne jau fūres te vainīgas,bet "laika zobs"un pašu vienaldzība pret Bauskas vecpilsētu.Ēkas sabrukušas.Vismaz mazās,vēsturiskās ieliņas būtu tīras.Pat tik daudz nevar izdarīt,bet te kultūras mantojums.Smiekli nāk.

pirms 27 dienām, 2021.04.14 15:45

Nu, ko lai saka?

Cik zinu, biedrības vadītāja dzīvo vecpilsētā, tā kā pārmest viņai nezināšanu par to, kāda izskatās šī pilsētas daļa, nav īsti korekti. Bet, runājot par vecpilsētas kultūras mantojumu, jūs neesat tālu no patiesības. Par šī mantojuma saglabāšanu nedomāja ne padomju laikā, kad nacionalizētās mājas tika padarītas par strauji "nodzīvojamām" kopmītnēm, ne jaunajos laikos, līdz kuriem šis mantojums jau bija nonācis gauži bēdīgā stāvoklī. Tas, ka sabiedrība un tās priekšstāvji šajā jautājumā bijuši vienādi vienaldzīgi, tomēr nedod mums tiesības izlikties, ka vecpilsētas nav un ka šajā jomā arī turpmāk nekas nav jādara. Kāds tad ir Jūsu piedāvājums? Nojaukt šo pilsētas daļu un uzsēt zāli? Nav kaut kā pārāk vienkārši?

pirms 27 dienām, 2021.04.14 23:26

Mans piedāvājums

Sakopt mazās ieliņas.Te nerunāju par bruģa likšanu,bet vienkārši sakopšanu.Tās ēkas,kuras nav privatīpašums,vismaz fasādi salabot,patreiz ir pilnīgi noplukušas.Panākt,ka tie grauzti,kur nekas vairs nav līdzams,bet sāk palikt bīstami,tiek nojaukti.Protams žēl,jo papētot šīs vecās ēkas,nu skaistas viņas ir bijušas.Saprotu,ka naudas ir,tik cik ir,bet tādā gadījumā nevajag vispār šo jautājumu cilāt.Nezināju,ka vecpilsētas biedrības vadītāja dzīvo vecpilsētā-pārsteigums.Daudzi,kuri dzīvo vecpilsētā nezin kāda izskatās vecpilsēta.Viņi vienkārši dzīvo.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 07:57

piedāvājumam

Kas tad ir tās mājas, kas nav privātīpašums? Ak, jā - pašvaldībai pieder uz roku pirkstiem saskaitāmas ēkas - rātsnams, Kultūras centrs, muzejs, skolas, sociālais dienests un vēl dažas. Cik esmu manījis, tās nav tās sliktākās no sakoptības viedokļa. Pārējie daži simti māju ir privātīpašums, atskaitot baznīcu īpašumus.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 09:50

Piedāvājumam

Diezgan maz zini par vecpilsētu.Piecas tevis nosauktās un vēl dažas.Tā nav.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 10:41

piedāvājumam

Vēl ir bērnudārzi. Tas gan nemaina būtību, tāpat tie ir uz pirkstiem saskaitāmi objekti.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 11:33

Nav vienkārši

Daudzas mājas vecpilsētā ir jaukta statusa īpašumi, tātad, vienai mājai vairāki saimnieki. Tur, līdzīgi kā vairumā padomju laika daudzdzīvokļu namu, gandrīz neiespējami vienoties par kādu kopēju rīcību. Daudzas ēkas ļoti nolietojušās, un tām būtībā nepieciešams kapitālremonts, turklāt, izmantojot restaurācijas risinājumus. Tas ir dārgi un tam nepieciešams nopietns atbalsts. Virkni māju sapirkušies nekustamo īpāsumu spekulanti, kuri, neatraduši kam tālāk nopārdot, tās pamazām nolaiduši "līdz kliņķim". Varbūt pati lielākā problēma, ka abas galvenās vecpilsētas ielas šobrīd ir dzīvas autotransporta maģistrāles, un dzīvot to malā vairs nešķiet vilinoši. Problēmu daudz, taču bāzt galvu smiltīs un nedarīt neko arī nav risinājums. Ar šādu filozofiju dzīvots jau vairāk nekā pusi gadsimta.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 12:31

Būsim aktīvāki

Platformā Manabalss.lv diemžēl vērojams mazs atbalsts. Pašlaik no 10 000 nepieciešamo parakstu savākts tikai nedaudz vairāk kā 1800 balsu. Ja nav vēlme ziedot, uzmanīgi izlasot, iespējams to veikt, bez maksas. Būsim aktīvāki! Šīs automašīnas brauc taču cauri visai pilsētai!

pirms 27 dienām, 2021.04.14 16:19

asd

Atslābsti, tie paraksti tur netiks savākti.

pirms 27 dienām, 2021.04.14 18:23

un kā īsti....

Būtu te par ko ņemties ? Būs apvedceļš Bauskai viss brauks garām , Bauska būs pus mirusi pilsēta .

pirms 27 dienām, 2021.04.14 19:41

Paklau!

No Jūsu rakstītā izriet, ka Bauska ir dzīva tikai tāpēc, ka tajā iespējams stāvēt "korķos", klausīties nepārtrauktā ūru rūkoņā, pilnu krūti elpot to radīto smirdoņu un katru dienu domāt, vai bērnam, uz skolu ejot, veiksmīgi izdevies šķērsot šo brīnišķīgo maģistrāli. Tikko tā visa nebūs, kā Cēsis, Kuldīgā un citur, tā pilsēta nomirs. Pareizi sapratu?

pirms 27 dienām, 2021.04.14 23:12

Paklau!

fūru, protams...

pirms 27 dienām, 2021.04.14 23:13

Par to aktivitāti

Diemžēl tie kuri grib izrādīt aktivitāti,nav tie tīkamākie.Varbūt labāk,ērtāk,mierīgāk ir nelikties zinis ne par ko.Pataupīsi nervus sev.Lai plēš,demolē,nu apej to izmesto pudeli,viņa tev virsū neskrien.Tā lūk.Secinājums-pie mums viss ir kārtībā.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 11:29

Lasītājs

Paldies autoram par saturīgo rakstu!

pirms 27 dienām, 2021.04.14 23:28

prātnieks

Vai Rīgā mītošie deputāti un arī ministri zina, kur tāda Bauka atrodās - varbūt kaut kur Brazīlījā... tas varbūt tepat aiz Heopsa piramīdas... Un tad ko brīnīties? Tur tas pie vienas vietas - ir apvedceļš , nav apvedceļš - mūs jau ievēlēja un pārējais...

pirms 26 dienām, 2021.04.15 12:30

viss jau būtu labi

ja vien šie "aktīvisti" nepamostos vien pirms kārtējām vēlēšanām, ar saviem iecukurotajiem solījumiem mēģinādami bruģēt ceļu uz kāroto deputāta krēslu. Kā saka, šim mērķim visi līdzekļi labi, arī makaronu karināšana uz vēlētāju ausīm, jo, zinot valdības politiku, labākajā gadījumā apvedceļu varam gaidīt uz 30, gadu, arī tad vien, ja valstī neradīsies kārtējie sarežģījumi, kas Latvijas apstākļiem nav nekas neparasts

pirms 26 dienām, 2021.04.15 13:43

Zane

Ir iespēja iepazīties ar partiju sarakstiem, neraksti pa tukšo! Ir pareizi, ka aktīvisti pirms vēlēšanām ceļ gaismā dažādas jomas, pie kurām gadiem nav strādāts. Tādā veidā sabiedrība norāda uz vajadzībām. Deputātiem ir jāieklausās vajadzībās. Ja viņi to nedara un attiecīgi neplāno šos jautājumus risināt partiju programmu ietvaros, tad es kā vēlētājs to ņemu vērā un izdaru savu izvēli jūnijā.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 15:04

kāda neraža

tiešām, šoreiz garām, jo pat Čačs sarakstā ar pēdējo numuru, tātad, vietu nepietika, jeb sakaunējās. Bet to, ka deputāti, it sevišķi Saeimas, kas vienīgie var līdzēt apvedceļa lietā, ņems kādu tur mazpilsētas sab. org. galvā, to nu iedomāties var vien galīgi naivs cilvēks. Bet Bauskas deputāti pat Murzas piemineklim naudu neiedeva, kā bija iecerējusi biedrība

pirms 26 dienām, 2021.04.15 16:33

par visu

Šim rakstam vajadzēja saukties "vēlēšanas gaidot".Nekad neticēšu,ka Bauskai būs apvedceļš.Tikai cerams,ka cilvēki šoreiz neuzķersies uz priekšvēlēšanu rakstiņiem,jo arī vēlētājs ir pandēmijas dēļ kļuvis citādāks-teiktu gudrāks.Uz šo brīdi,ja rīt būtu vēlēšnas man un manai ģimenei par ko balsot nav.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 18:32

Nacionālis

Čačam nevis vietas nepietika, bet zemāk nebūs kur krist kad tauta uzzinās par šepmaņu sastrādāto!

pirms 26 dienām, 2021.04.15 20:45

nersžai

To apvedceļu un Murzas pieminekli vajag tikai tev un vēl dažiem cilvēkiem. Izdari secinājumus. Ko baušķenieki gan teiktu, ja pašvaldība sāktu celt pieminekli tavam Murzam. Tas jau būtu iasmiekls.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 22:16

nesrsžam

Kas tieši ir tas viens cilvēks, kam vajag apvedceļu? Tev nevajag? Un kāpēc jūs tik ļoti nīstat pieminekļus, lai kam tie arī nebūtu veltīti? Tie arī jums dara pāri? Izēd jūs bļodiņu?

pirms 26 dienām, 2021.04.15 23:48

Par problēmu

Tā nav pati lielākā problēma dzīvot starp Plūdoņa ielu un Rīgas ielu.Nekāda milzu satiksme te nav.Man patīk,un pat ļoti.Problēmas ir vispār ar vecpilsētu,bet tām galu neredzēt.

pirms 26 dienām, 2021.04.15 16:49

varbūt,

ja nedzīvo tieši ielas malā...

pirms 26 dienām, 2021.04.15 19:35

Guņča

Vajadzētu uzstādīt maksas punktus tiem kas brauc caur Bausku vienu kabatā aiz krustojuma uz Emburgu, otru Ceraukstē benzīntankā. Daudz nevajag pa kādi 10eiro. Cok saprotu no vinjetēm Bauskai nekas netiek

pirms 25 dienām, 2021.04.16 13:04

Sisidra

Nevis cilvēkiem jācīnās par to lai būtu beidzot Bauskai un Iecavai apvedceļš,bet tam jau bez jebkādiem jautājumiem vajadzētu būt uzbūvēts kad 2006.gadā paplašināja A7.Tā ir klaji necienīga rīcība uzbūvēt ceļu,bet apvedceļu nē.Tā tiešām ir necieņa pret iedzīvotājiem,viņu veselību,ēkām,bùvēm.Rail Baltic atrodas miljardi lai izbūvētu dzelzceļu kur tas iebriekš nav bijis,bet te pâris apbraucamos ceļus nē.Liekulìba.

pirms 15 dienām, 2021.04.26 12:51

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju