«Zaļi» dzīvot atmaksājas

«Kāds dzīvos pēc mums, un kāpēc mums aiz sevis pasauli atstāt netīru?» saka jaunjelgaviete KRISTĪNE KALĒJA. Viņa māca, kā lietām dot otru dzīvi, un viens no viņas izlolotajiem sapņiem ir apģērbu zīmols «pARTapis» – oriģināli autordarbi  no valkāta apģērba. Kristīne uzskata: «zaļā» domāšana atmaksājas, jo kļūst vieglāk dzīvot.

Kristīne Kalēja stāsta, ka doma par «zaļu» dzīvošanu viņai patikusi allaž, jau krietni sen interesējis, kā lietām dot otro iespēju dzīvot. Pirms pieciem gadiem viņa sākusi apmeklēt dažādas «zero waste» jeb bezatkritumu saimniekošanas nodarbības, taču īsti šai kustībai pievērsusies, kad nodibināta biedrība «RADI Jaunjelgavā». Jaunjelgava ir Kristīnes dzimtā pilsēta, tur aizvien dzīvo viņas vecāki, un biedrība dibināta, lai veidotu kaut ko jaunu un skandinātu Jaunjelgavas vārdu Latvijā. Biedrības vajadzībām iegūtas telpas un zemesgabals Jaunjelgavā, kurā iekārtots tirgus laukums, un jau trešo gadu ik mēnesi tur notiek tirgus.

Biedrība drīz svinēs trīs gadu jubileju, un šajā laikā Jaunjelgavā organizēti daudzi interesanti pasākumi. 2018. gadā biedrība «RADI Jaunjelgavā» īstenoja projektu, organizējot zaļās darbnīcas «Radu» mājā. Gada laikā te mācījās 500 cilvēku – bija desmit dažādas darbnīcas un arī pasākumi tirgus laukumā, brīvā dabā. Bija praktiska darbošanās, visi kopā skatījās filmas par vidi un zaļu dzīvesveidu.

Kristīne stāsta, ka darbnīcās no stikla pudelēm gatavoja svečturus, tie tapa arī no auto un velo detaļām, tika veidoti pakaramie un dažādas vīru rokām darinātas lietas. Pielietojums tika atrasts vinila platēm, plastmasas pudelēm un tekstila izstrādājumiem. «Vācām lietas, ko parasti izmet, rādījām un stāstījām, kā tās izmantot otrreiz,» stāsta Kristīne.

Visi nesadzird
Vai iedzīvotājus interesē «zaļā» saimniekošana? «Darbojoties projektā, uzzināju, ka ir mājsaimniecības, kurās gan šķiro atkritumus, gan cenšas tos nevairot, taču neteikšu, ka saņēmu skaļu sajūsmas saucienu un visur mani sadzirdēja,» atzīst Kristīne.

«Man šķiet, vēl jāklauvē un jāklauvē! Protams, vienkāršāk ir to nedarīt, jo mums ir ērti paņemt maisiņu lielveikalā, nopirkt produktu iepakojumā. Jāpieliek lielas pūles, lai izskaustu atkritumu nešanu uz mājām, un vispirms jāapzinās, ka vajag iepirkties atbildīgi, nevairojot atkritumus,» skaidro K. Kalēja. Viņa ievērojusi, ka rīdzinieki ir atbildīgāki, jo ne katrā mazpilsētā, piemēram, ir iespēja kaut vai šķirot atkritumus.

Zaļajās darbnīcās piedalījās daudz bērnu un jauniešu no Jaunjelgavas novada, Rīgas un citu pilsētu skolām. Kristīnei šķiet, ka jaunieši varētu būt tie, kuri vecākiem aiznes ziņu par «zaļu» dzīvošanu: «Bērni ir atsaucīgi, patiesi un atklāti, un es pārliecinājos, ka jaunatne ir tas pavediens, ar ko jāsāk – viņus var iemācīt domāt un saimniekot zaļi.»  

Pārtapis un oriģināls
«Zaļās» saimniekošanas jomā Kristīne spērusi vēl vienu soli – šogad viņa radījusi modes zīmolu «pARTapis», kas unikāls ar to, ka Kristīne darina apģērbu no jau esošām drānām un tekstilprecēm.

«Manās domās «pARTapis» bija jau sen, vismaz pirms gadiem pieciem. Vispirms radās vārds un zīmols, lai gan vēl īsti nezināju, ko pārtapināšu. Mani interesēja dažādu lietu pārveidošana, par labu tekstilam izšķīros pērn. Vienā darbnīcā no dalībnieku atnestajiem apģērbiem pāršuvām atkal valkājamas lietas, un tad arī iedomājos, ka šī varētu būt interesanta joma. Kādu laiku no esošā apģērba pāršuvu lietas sev, valkāju pati, bet reiz draudzene ierosināja: vajag tās kleitas pārdot! Ar pašas darinātajiem suvenīriem (Kristīne gatavo arī oriģinālas dāvanas un suvenīrus ar foto un vēlējumiem: krūzes, šķīvjus, magnētus, vāzes, lādes – aut.) piedalījos tirdziņā Rīgas svētkos, un man līdzi bija arī vairāki tērpi. Tos visus izpirka! Tad sapratu: cilvēkiem patīk šī ideja. Viņiem arī gribas zināt, vai kleita tapusi no biksēm vai gultas pārklāja.»

Zīmols «pARTapis» ietver oriģinālus autordarbus bez atkārtojuma – katrs tērps ir tikai vienā eksemplārā. Kristīne ir dizainere un šuvēja, pati savus darinājumus arī pārdod ne tikai «Facebook» lapā, arī darbnīcā Rīgā. Tagad «pARTapis» zīmola tērpi nopērkami arī veikalā «Zīle» Rīgā, Avotu ielā 25. Veikala īpašniece Aiva Zīle arī nodarbojas ar ilgtspējīgas modes radīšanu, un viņas nolēmušas sadarboties.

Stāsts par brīvību
Kristīne atzīst: ir cilvēku kategorija, kuri nekad neizvēlēsies šādus tērpus, tāpat kā citi nekad nepirks brendu apģērbu. «pARTapis» tērpi patīk galvenokārt tiem, kuri atbalsta «zaļo» dzīvesveidu un kuriem svarīga tērpa oriģinalitāte.

«Tas reizē ir stāsts par iekšējo brīvību,» uzskata Kristīne. «Ilgus gadus arī man pašai tās pietrūcis, jo neesmu dzimusi brīvā valstī. Manas pircējas lielākoties ir mana vecuma sievietes un vecākas, ap gadiem 40, arī jaunākas atrod kaut ko īpašu, savai būtībai piemērotu. Par šo brīvību man ir kāds stāsts. Reiz kāda kliente nopirka svārkus, manā izpratnē ļoti vienkāršus – ar volānu apakšā un sānā. Pēc laika viņa gribēja košāku sarafānu un atzinās: «Mēnesi nevarēju tos svārkus uzvilkt!» Pēc laika viņa nopirka drosmīgu kleitu un staltu stāju to valkāja, apliecinot: «Jā, es varu to atļauties, esmu skaista un oriģināla sieviete!» Latvijā ir grūti pārvarēt to, ka cilvēki ziņkārīgi skatās, bet jāapzinās: tā ir tikai ziņkāre, un patiesībā nevienam nerūp, kā tu izskaties. Mani priecē, ka šīs cilvēka iekšējās robežas krīt.»

Kad jautāju, vai Kristīnei ir kāds ļoti mīļš darbs, viņa saka: «Katrs ir mīļš, jo ielieku tērpā visu dvēseli. Taču ļoti mīļi man ir divi džemperi, kurus darināju savam dēlam Eduardam un brāļa dēlam Kārlim. Džemperi tapa no mana tēva svītera, un mazdēliem tika it kā gabaliņš no opja vīrišķības, spēka. Puišiem patīk, un viņi valkā.»

Kopš jūlija Kristīne rīko pašas darināto tērpu modes skates, kuras vada dēls Eduards. Un dara to, tērpies no vectēva mantotajā džemperī. Pirmā modes skate šovasar notika Jaunjelgavas svētkos, tās bijušas arī Dobelē, Lielvārdē un Sproģos Neretas novadā. 23. novembrī modes skate būs modes un izklaides centrā «Rīga Plaza». «Braucam, kur mūs aicina, arī nākamajam gadam jau pieteiktas vairākas skates. Modeles lomā var iejusties ikviena sieviete,» piebilst viņa.

Zaļi un viegli

Cik «zaļi» dzīvo Kristīnes ģimene? «Neesam bez grēka, bet cenšamies. Uz veikalu eju ar saviem iepirkuma maisiņiem, bet diemžēl neesmu tikusi līdz beziepakojuma veikaliem. Aizņemtības dēļ, bet zinu, ka tas nav attaisnojums. Mūsmājās visi atkritumus šķirojam, bioloģiskos vedam uz komposta kaudzi laukos, bet daudz kas nokļūst darbnīcā, lai pārtaptu,» stāsta Kristīne.

Zaļā domāšana atmaksājoties, jo esot vieglāk dzīvot. «Nevajag tik daudz lietu. Daudz ko var salabot, lai kalpotu ilgāk. Cilvēki cītīgi strādā, jo viņiem visu laiku gribas nopirkt ko jaunu – modernu apģērbu, jaunāko gadžetu, televizoru vai mašīnu. Bet vai to tiešām vajag? Saimniekojot un domājot «zaļi» savā mazajā pasaulē, varam dot pienesumu lielajai pasaulei. Ja to dari tu un vēl kāds līdzās – tas jau ir daudz. Kāds dzīvos pēc mums, un kāpēc mums aiz sevis pasauli atstāt netīru?» vaicā Kristīne.

Starp citu, nākamā Kristīnes vadītā meistarklase 1. decembrī notiks Rīgā. Tur būs iespēja darināt sev tērpu no lietotām drēbēm vai pārtaisīt apģērbu, kas vairs neder. «Tas būs laiks, ko atvēlēsi sev kā sievietei,» nosaka darbnīcas vadītāja.

20191119-1615-vide-un-mes.jpg

Pievieno komentāru

Projekts «Vide un mēs»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju