Lai dzīvo Baltkrievija! «Жыве́ Белару́сь!»

Gan valsts iedzīvotāji, gan Eiropa meklē dialogu ar varas uzurpatoriem

Šogad 23. augustā, Baltijas brīvības ceļa 31 gada jubilejā, var gadīties, ka vēsture atkārtosies. Lai apliecinātu atbalstu tautai, kas vēlas iegūt brīvību savai valstij no noziedzīga režīma, Lietuvas iedzīvotāji sadarbībā ar baltkrieviem plāno izveidot cilvēku ķēdi, uz to pašu aicina aktīvisti Latvijā.

Pašlaik ir skaidrs, ka panākt, lai Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko aiziet, nebūs viegli. Iemesli ir vairāki. Vispirms – režīms ir izdevīgs varas pārstāvjiem, turklāt režīma pārstāvji ir iesaistīti politisko oponentu nogalināšanā. Baltkrievijā uzturas citu valstu agresīvu režīmu vadītāji, kam bija jābēg pēc valsts apvērsuma.

Zaudējums būtu ļoti apkaunojošs – A. Lukašenko regulāri sievietes dēvē par bābām un uzsver, ka bābas nevar pārvaldīt valsti, bet tautas kustības vadībā ir trīs sievietes, par prezidenta kandidāti šajā kustībā bija Svetlana Tihanovska, arestētā Sergeja Tihanovska sieva. Turklāt pēc S. Tihanovska iniciatīvas, kurš nosauca A. Lukašenko par tarakānu, jūnijā protestētāji ielās izgāja gan ar parastām čībām rokās, gan stilizēti milzīgām. Vēl aizvien uz daudziem protestētāju plakātiem ir tarakāna zīmējums, kuram pāri pārvilkta sarkana svītra. Vēl joprojām darbojas videokanāls internetā «Stop tarakan». Diez vai kāds diktators gribētu, lai vēsture atceras, ka viņš aizgājis šādā veidā.

Netic oficiālajai informācijai
Par situāciju Baltkrievijā «Bauskas Dzīvei» pastāstīja latvietis Aleksandrs, kurš tur dzīvo. Viņš atzīst, ka rēķinās ar iespēju, ka būs jādodas bēgļu gaitās. Bauskā paziņas norādījuši, ka pie viņiem var apmesties.

«Esmu dzirdējis, ka Tihanov-skas idejas cilvēkiem patīk. Neticu oficiālajai informācijai. Ticu, ka uzvarēja Tihanovska. Iemesli ir vairāki. Piemēram, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas Lidijas Jermošinas uzvedība – paziņojot rezultātus, viņa ļoti nervozēja – noteikti zināja, kurš ir uzvarējis vēlēšanās. Braslavā bija gadījums, kad skolotāja kā neatkarīgā vērotāja aizgāja uz vietējo izpildkomiteju un paziņoja, ka vēlēšanu iecirknī notiek manipulācijas ar balsīm. Viņu atstādināja no pienākumu pildīšanas un aizliedza tuvoties iecirknim. Ar citu neatkarīgu novērotāju izrīkojās citādāk – arestēja par huligānismu. Tauta zina, kas ir uzvarējis. Paskatoties cilvēkam acīs, tu saproti, par ko viņš ir balsojis,» atklāj Aleksandrs.

Visi par Tihanovsku
Molodečnas pilsētā, kas atrodas apmēram 70 kilometru no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas, dzīvo iecavnieka Maksima Krutikova tēva brālis ar sievu, viņu meitas ar vīriem un bērniem. «Mēs par viņiem uztraucamies. Vēlēšanās viņi visi balsoja par Tihanovsku, jo ir jau apnikusi stagnācija valstī – cenas aug, ekonomika krīt, cilvēki aizbrauc. Perspektīvu nav. Zinām, ka viņi visi ir dzīvi, sveiki un veseli. Molodeč-nā bijuši vairāki protesti, arī pie mēbeļu fabrikas «Molodečnomebeļ» ir bijusi uzņēmuma darbinieku solidaritātes akcija, kuras laikā ļaudis sadevās rokās,» stāsta M. Krutikovs.

Jaunietis uzsver, ka seko līdzi notikumiem Baltkrievijā. «Ir skumji un emocionāli grūti noskatīties uz baltkrievu OMON vardarbību pret civiliedzīvotājiem, bet ar lielu atbalstu lūkojos uz izsludināto beztermiņa streiku lielā daļā uzņēmumu, kā arī protesta akcijām Baltkrievijas pilsētu ielās, kur pulcējas tūkstoši. Kaut Baltkrievijā nesāktos pamatīga asinsizliešana! Neatbalstu vardarbības pielietošanu pret cilvēkiem, bet beztermiņa streiks uzņēmumos un protesta akcijas pilsētas ielās ir jāturpina,» tā M. Krutikovs.

Tikmēr Baltkrievijas prezidenta oficiālajā mājaslapā president.gov.by/en vēstīts, ka prezidenta vēlēšanas organizētas kā svinības, vien daži mēģina tās sabojāt (10. augusts), ka šogad padevusies laba graudu, dārzeņu un augļu raža (11. augusts), ka «visiem cilvēkiem, kuri vēlas strādāt, vajadzētu būt darbam un algām. [..] Bez darba vietas viņi vienkārši klejo pa pilsētu» (12. augusts). Vien
15. augustā notiek sanāksme, kurā A. Lukašenko beidzot pievērš uzmanību notikumiem valstī. «Valsti mēs nevienam neatdosim,» viņš uzsvēra un informēja, ka ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vienojušies, ka tiks sniegta visaptveroša palīdzība valsts drošības nodrošināšanai.

Arestēt var ikvienu

Situācija Baltkrievijā ir ļoti neskaidra. «Tieši šodien, 14. augustā, domāju par to, vai jūtos drošs. Kamēr esmu mazajā pilsētiņā, vēroju visu no mājām – jā, es varu justies droši. Taču, ja man vajadzētu kaut kur iziet ielās, – diez vai justos mierīgs, zinot to, kas notiek. Iedomājos, kā ir staigāt pa Minskas ielām, kad tevi var vienkārši savākt,» stāsta Aleksandrs. «Ārā es negribētu doties. Tas saistīts ar protestiem. Latvijā bija pikets pie Baltkrievijas vēstniecības. Es ietu uz šo piketu Latvijā, bet te nestāvu pat miermīlīgās akcijās, jo neesmu Baltkrievijas tauta. Atrodos šeit kā Latvijas pilsonis. Ja mani aizturētu, sanāktu, ka es iegāžu mūs, – tas nebūtu labi. Pietiek jau ar diviem aizturētajiem latviešiem, kas pat protestos nepiedalījās, – viņus aizturēja ne par ko.»
Viņš piemin situāciju, kad cilvēks gāja mājās no veikala, katrā rokā pa maisiņam. «Viņu apturēja OMON. Sāka skaidrot, ka tepat dzīvo, bet viņu nogāza gar zemi. Cilvēki apkārt prasīja varas pārstāvjiem: «Ko jūs darāt?!» Tas liek saprast, ka nevar justies droši uz ielām,» tā Aleksandrs.

Pagājušās nedēļas nogalē dažādus pasākumus, kuru mērķis – noturēt varu, organizēja A. Lukašenko, turklāt norādot, ka var saukt palīgā arī Krievijas armiju. Savukārt Baltkrievijas tauta, pieprasot atkāpties neleģitīmajam prezidentam, rīkoja protesta akcijas un sola turpināt streikus.


Fragments no Svetlanas Tihanovskas uzrunas 14. augustā

– Pēdējos mēnešos mēs esam paveikuši neiespējamo. Paldies tiem cilvēkiem, kas bija man blakus, – manai komandai, Valērija Cepkalo un Viktora Babarijko štābiem. Mūsu – pārmaiņu atbalstītāju – ir vairākums.

Tam ir dokumentāli pierādījumi – vēlēšanu protokolu kopijas. Tur, kur komisija saskaitīja balsis godīgi, atbalsts man bija 60 – 70 un pat 90 procenti.

Es ar sāpēm skatos uz to, kas notiek mūsu valstī pēdējās dienās. Man un katram no mums, kas atbalsta pārmaiņas, cilvēku dzīvība ir pats vērtīgākais. Mums vajag apturēt vardarbību Baltkrievijā.

Mūsu pilsētu ielās parādās jaunas miermīlīgās akcijas – sieviešu solidaritātes ķēdes ar puķēm. Absolūti nekareivīgas. Viņas parāda visai pasaulei, ka mēs, baltkrievi, esam atvērti, godīgi cilvēki un mēs esam pret vardarbību. Kopā aizstāvēsim mūsu izvēli. Lūdzu, nepalieciet malā – mūsu balsis ir jāsadzird!
AVOTS: Dažādas interneta vietnes


Veronikas Cepkalo uzruna 14. augustā
– Pašlaik Baltkrievijā visās pilsētās Lukašenko režīms. Viņš nelikumīgi ir sagrābis varu, mēģina apspiest Baltkrievijas tautas mierīgos protestus. Izmanto slepkavības, izsmalcinātu mocīšanu, ņirgāšanos, cilvēku pazemošanu. Cinisms, zemiskums, cietsirdība, cilvēcisku normu un principu neesamība, nerunājot par likumību, – tas viss tagad valda Baltkrievijas pilsētu ielās. Mūsu konstitūcija un cilvēktiesības ir sabradātas. OMON, policija un armijas nodaļas nežēlo arī sievietes un bērnus.

Lūk, ko raksta mūsu pilsoņi «Telegram» kanālos! «Mašīnā, kuru apzināti taranēja specdienestu pārstāvji ar bruņutransportieri Grodņā, cieta piecus gadus veca meitene, viņai tek asinis. Viņu un viņas māti nogādāja slimnīcā, nepieciešama operācija. Vīru aizturēja.» «Redzu sasistu auto un sievieti asinīs kopā ar bērnu. Meitene kliedz.» «Policijas iecirknī cilvēkus izģērba, nolika uz ceļiem, sitot ar nūjām. Pēc tam lika gulēt uz zemes citam uz cita, neļaujot piecelties.»

Grūti lasīt šīs rindas, bet diemžēl tas notiek mūsdienu Baltkrievijā, un tā ir patiesā zvērīgā mūsu pierijušās un noziedzīgās varas seja, kas uzdzīvo un ņirgājas par cilvēkiem par tautas naudu. Viņi mums melo, mūs «zombē» no televīzijas ekrāniem, saucot mūs par tautiņu, plukatām, noziedzniekiem – tikai par to, ka mierīgi pieprasījām ievērot mūsu konstitucionālās tiesības. Viņi uzskata, ka tiesības ir tikai viņiem, bet mums – tikai pienākumi. Ka likums ir tikai mums, bet viņiem tāds neeksistē. Un tas ir 21. gadsimtā – tāda mežonība un šausmas Eiropas centrā! Tāda ir īstā Lukašenko «mīlestība» un «rūpes» par Baltkrievijas tautu. Mēs to labi jūtam zem nūju sitieniem, policijas un OMON gumijas lodēm.

Vēršos pie visām pasaules valdībām un cilvēkiem, lūdzot palīdzību un atbalstu cietušajiem no Lukašenko diktatoriskā režīma. Palīdziet mums aizstāvēt mūsu tiesības, brīvību un cilvēka cieņu! Kopā mēs esam spēks, un uzvara būs ar mums.»
AVOTS: Dažādas interneta vietnes

Daiņa Īvāna uzrunas fragmenti Latvijā organizētajā Baltkrievijas atbalsta mītiņā 12. augustā:
– Man izdevās sazināties ar baltkrievu draugu, kurš teica, cik ļoti viņiem ir vajadzīgs atbalsts Latvijā, Eiropā un pasaulē.
Nav svarīgi, vai Baltkrievijas diktators ir vēlēšanās ieguvis trīs vai 20 procentu. Ir skaidrs, ka viņš ir neleģitīms vadonis, ka viņa rokas ir aptraipītas ar asinīm, ka šī vara ir jāmaina. Baltkrievijas tauta piedzīvo nākamo Atmodu. Par savu Atmodu esam pateicīgi arī baltkrieviem. Atceros, kā 1986. gadā, kad sākām kampaņu par Daugavas glābšanu, kas ievadīja Latvijas Atmodu, mūsu uzticamie palīgi un atbalstītāji bija baltkrievu rakstnieki Vasiļs Dikals, Oļesjs Satanovičs, Volodimirs Orlovs, Staņislavs Šuškevičs, daži no viņiem arī tagad figurē kā vieni no Baltkrievijas sabiedriskās domas līderiem.

Mēs cerējām, ka Baltkrievija būs tikpat brīva un eiropeiska, kādi esam tagad mēs Latvijas zemē. Lukašenko šiem cilvēkiem laupīja cerības un sapņus.

Mēs nedrīkstam pieļaut un vienaldzīgi skatīties, kā mums kaimiņos Eiropā veido aizturēšanas izolatorus, būtībā jaunas koncentrācijas nometnes, kur apcietina tūkstošiem cilvēku. Ir skaidri jāpavēsta Baltkrievijai un tās neleģitīmajai varai, ka neatzīstam šos rezultātus. Latvijas Saeimai ir jāpieņem rezolūcija, ka mēs neatzīstam vēlēšanas un «kliķi», kas ir sagrābusi varu pēc vēlēšanām. Mums ir jābūt kopā ar baltkrieviem, jo mūsu tālākā gaita Eiropā, mūsu labklājība ir atkarīga no mūsu kaimiņu valsts demokrātijas, no baltkrievu brāļu brīvības.
AVOTS: www.lsm.lv

Notikumu hronoloģija Baltkrievijā
A. Lukašenko jau iepriekš izcēlies ar agresīvu darbību savu oponentu un protestu apspiešanā.

2010. gada vēlēšanu laikā uzlauza opozīcijas kandidātu interneta vietnes, bloķēja «Facebook», «Twitter», «Youtube». Opozicionāru «Harta 97» galvenajā mītnē ielauzās drošības spēki un visus darbiniekus arestēja.

2018. gadā uz Eiropu aizbēga Baltkrievijas specvienības kaujinieks Jurijs Garavskis, kurš izdevumam «Deutsche Welle» sniedza informāciju, kā 1999. gadā viņš kopā ar kaujinieku grupu nogalināja iekšlietu ministru Juriju Zaharenko, bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Viktoru Gončaru un uzņēmēju Anatoliju Krasovski – personas, kuras varēja traucēt A. Lukašenko viņa vēlēšanu kampaņā.

2020. gada sākumā prezidenta vēlēšanām savas kandidatūras pieteica pazīstams mecenāts un «Belgazprombank» bankas vadītājs Viktors Babarijka, bijušais Baltkrievijas Augsto tehnoloģiju parka vadītājs Valērijs Cepkalo un tautā pazīstams blogeris Sergejs Tihanovskis. Internetā sarīkotā aptauja uzrādīja, ka vairāk nekā 50 procentu atbalsts ir V. Babarijkam, bet A. Lukašenko šajā aptaujā bija trīs procenti. Tas radīja nākamo priekšvēlēšanu saukļus – «Saša 3%» un «Mēs esam 97».

29. maijā Sergeju Tihanovski arestē, viņam neļaujot reģistrēties prezidenta vēlēšanām. Viņa vietā to izdara sieva Svetlana Tihanovska. Visiem izdodas savākt nepieciešamo skaitu parakstu, lai reģistrētos prezidenta vēlēšanām.

18. jūnijā vēl pirms parakstu iesniegšanas V. Babarijku arestē kopā ar viņa dēlu un apsūdz nelegālas naudas atmazgāšanā. Viņa kandidatūru Centrālā vēlēšanu komisija noraidīja, norādot uz neprecizitātēm iesniegtajā ienākumu deklarācijā. Otram kandidātam – Valērijam Cepkalo – komisija anulēja vairāk nekā pusi savākto parakstu, atstājot no opozīcijas kandidātiem tikai Svetlanu Tihanovsku. Tihanovska savus bērnus nogādā ārzemēs, jo saņem draudus. Vēl aizvien nav informācijas, kādā stāvoklī ir arestētie, – jau pirms mēneša informēja, ka cietumā izmanto dažādus līdzekļus, lai viņus fiziski un garīgi ietekmētu. Protestējot pret arestiem, ielās izgāja desmitiem tūkstošu cilvēku. Protesti notika vienlaikus ar «Black lives matter» protestiem ASV, bet, tā kā tie bija miermīlīgi, pasaules mediju uzmanība nesekoja.

Priekšvēlēšanu periodā uz Krieviju dodas Valērijs Cepkalo, jo rodas aizdomas, ka viņa ģimeni mēģinās šantažēt, atņemot bērnus. Svetlana Tihanovska uzstājas kopā ar V. Babarijkas štāba vadītāju Mariju Kolesņikovu un Valērija Cepkalo sievu Veroniku.
Pirmsvēlēšanu periodā vēlēšanu iecirkņos ir tikai daži neatkarīgi novērotāji, un nedēļā pirms vēlēšanām pēc A. Lukašenko pavēles no valsts izraida ļoti daudz žurnālistu – būtībā neatkarīgajai presei vēlēšanu dienā praktiski nav iespēju iekļūt vēlēšanu iecirkņos.

9. augustā vēlēšanās vairāku neatkarīgo mediju veiktās aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem gan Baltkrievijā, gan citās valstīs uzrāda milzīgu Svetlanas Tihanovskas pārsvaru – no 60 līdz pat 95 procentiem un vairāk. Iedzīvotāji Baltkrievijā pieprasa parādīt vēlēšanu iecirkņos datus, ko viņiem nedod, – vietām vēlēšanu komisijas pārstāvjus uz mājām pavada policijas kordona pavadījumā. Izdodas iegūt vairākus protokolus, kas uzrāda, ka arī realitātē Tihanovska saņēmusi no 60 līdz 90 procentu balsu. Jau šajā vakarā sākas pirmie protesti.
10. augustā Centrālā vēlēšanu komisija pasludina rezultātus – A. Lukašenko saņēmis 80,1 procentu balsu, Svetlana Tihanovska –
10,1 procentu. Sākas aktīvi protesti, ko apspiež ar specdienestu palīdzību. Četru dienu laikā Baltkrievijas specdienesti arestējuši vairākus tūkstošus cilvēku, – dažādi avoti vērtē – no 5000 līdz 7000.

11. augustā Baltkrievijas Valsts drošības komitejas pārstāvji izsūta Svetlanu Tihanovsku uz Lietuvu. Lietuvā īsā videouzrunā viņa aicina pārtraukt iziet ielās un teic, ka neviena dzīvība nav protestu vērta.

13. augustā pirmos streikus sāk Baltkrievijas lielie uzņēmumi. Šīs dienas vakarā dažus tūkstošus ieslodzīto Baltkrievijas policija atbrīvoja. Daudzus uzreiz aizveda uz slimnīcām ar sistām brūcēm, traumām un iekšējo orgānu bojājumiem. Jau kopš 11. augusta opozīcijas pārstāvji runā par agresīviem uzbrukumiem arestētajiem – pazemošanu, sišanu un draudiem.

14. augustā Svetlana Tihanovska internetā publicē jaunu uzrunu. Eiropas Savienības amatpersonas paziņo, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus un domās par sankcijām, lai panāktu vardarbības izbeigšanu un dialoga sākšanu.

15. augustā Valērijs Cepkalo kopā ar ģimeni pamet Krieviju, ierodas Ukrainā. Baltkrievijā turpinās protesti.

16. augustā Baltkrievijā notika gan A. Lukašenko atbalstītāju rīkota tikšanās Minskā, gan protestētāju gājieni. Pret Valēriju Cepkalo sākta krimināllieta, izsludināts meklēšanā arī Krievijā.


Viedokļi

Tereza Fjodorova, baltkrieviete Bauskas novada Dāviņu pagastā:
– Baltkrievijā man dzīvo daudz radu, sešas māsīcas (viena nomira no koronavīrusa), viņu bērni. Vienam no viņiem pašam trīs bērni, zvanīju, sacīju, lai neiesaistās protestos. Radinieki tajos nepiedalījās. Daudzi ir cietumā, par upuriem nezinu. Situācija pašlaik ir šausmīga. Domāju, ka mani tautieši ir adekvātāki, bet nav īpašas atšķirības no Ukrainas…

Cenas Baltkrievijā ir augstas, algas pārsvarā – mazas, bet neko traku tajā neredzu, tā jau ir arī pie mums. Radinieki Baltkrievijā dzīvo normāli. Visiem jau nekad nebūs labi. Vecākā paaudze grib, lai paliek Lukašenko, jaunākā ir pret to. Vēlēšanas, uzskatu, tomēr nebija taisnīgas.

Ludmila Linge, baltkrieviete Vecumnieku novada Stelpes pagastā:

– Domāju, ka notikumi nav Lukašenko organizēti, bet no malas provocēti. Iepriekš arī baltkrievi par kaut ko ir protestējuši, bet viss noticis mierīgi. Tagad skatos televīzijā ziņas – tie jau vairs nav protesti, tur ir vardarbība. Iespējams, kādi spēki grib panākt Ukrainas scenāriju. Tomēr domāju, ka lēnām viss nomierināsies.

Man ir Latvijas pilsonība, tāpēc prezidenta vēlēšanās nevarēju piedalīties. Ja balsotu… Neviena prātīga jaunā kandidāta jau nebija. Tihanovska? Iepriekš nav bijusi politikā un pēkšņi grib kļūt par prezidenti! Ja viņa uzskata, ka ir vinnējusi, kāpēc «laidās» prom no Baltkrievijas? Es būtu cīnījusies līdz pēdējam, kaut man draudētu, paliktu valstī, lai pierādītu, ka man taisnība. Tagad pati Lietuvā, bet jūs tur, nabagi, plēšaties, kā gribat!

Radi dzīvo Baltkrievijā, bet nesatiekamies; atbraucām uz Latviju
1960. gadā no Vitebskas apgabala. Kad vēl sazinājos ar māsīcu Molodečnā, kādi pieci seši gadi pagājuši, viņa teica, ka mēnesī par komunālajiem pakalpojumiem un elektrību maksā ap pieciem dolāriem (5 ASV dolāri = 4,30 eiro – red.), medicīna ir bez maksas, arī bērniem skolas un augstskolas ir par brīvu; domāju, dzīve Baltkrievijā nav slikta.


Baltkrievi mūspusē
«Bauskas Dzīve» apzināja Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldības un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bauskas nodaļu, lai noskaidrotu, cik baltkrievu deklarējušies katrā administratīvajā teritorijā. Tabulā publicētie statistikas dati atspoguļo situāciju šī gada 14. augustā.


20200901-1515-untitled-1.jpg


20200630-0834-pie-publikacijam-gatavs.jp

Pievieno komentāru

Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju