Ķīniešu Jangu ģimene aktīvi iesaistās vietējā sabiedriskajā dzīvē 1

Mīļākā vieta Latvijā – mājas Bauskā

Saulainā augusta dienā «Bauskas Dzīves» auto ieripo Jangu ģimenes pagalmā Bauskas novada Bērzkalnos. Gaidot ciemiņus, vārti jau laikus atdarīti. Pretī nāk Enzo un runā latviski, zēns šoruden sāk mācības piektajā klasē Bauskas Valsts ģimnāzijā. Laipni un draudzīgi smaidot, sasveicinās arī mamma Ankija Kukija Janga un nosvērtais tētis Jaks Jangs.

Viesmīlīgie saimnieki saklājuši bagātīgu galdu, kas ļauj labāk izprast ķīniešu ēdienu garšas sajūtas. Uz galda ir gan irbulīši, gan eiropiešiem ierastie piederumi. Taču šī saruna nav tikai par maltītes gatavošanu. Arī par dzīvi Latvijā un to, kas Jangus šurp atvilinājis un kāpēc viņi savu lēmumu iemainīt Ķīnu – lielvalsti Austrumāzijā – pret zemi Baltijā nenožēlo.

Svaiga gaisa un ūdens vilinājums
Ģimene uz Latviju pārcēlusies 2014. gadā. Dzimtā pilsēta ir Čončinga, 20 gadi aizvadīti arī Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsētā Pekinā. Ankija rāda telefonā video un stāsta, ka Čončingā pašlaik ir plūdi, labi, ka par tiem laikus ziņots, radinieki nav cietuši. Draudzene Ankijai atsūtījusi brīnišķīgu saulrieta foto, ko namamāte demonstrē arī viesiem.

Vēlme pārcelties uz citu valsti radusies Pekinā. Tieši tajā laikā Latvijā varēja iegādāties īpašumus un tādējādi sākt dzīvi te. Vilinājusi jūra. Bauska Jangu ģimenei šķietot kā sapņu vieta – «klusa, skaista pilsēta». Atbraukuši vasarā, pirmais iespaids – «te ir viegli elpot». Sākumā daudz staigājuši kājām, jo vēl nebija iegādāta ne mašīna, ne velosipēds. Kājām nākuši visi kopā ar trauku komplektu no lielveikala Bauskā, tas licies skaisti.

Kaimiņi Bērzkalnos uzņēmuši draudzīgi un cienājuši ar ļoti garšīgiem bumbieriem. Kad pirmo gadu svinējuši ģimenei svarīgos Ziemassvētkus, cita kaimiņiene iepriecinājusi, atnesot pašceptu kūku. Tas atvieglojis iejušanos. Savukārt kaimiņš Jānis palīdzējis iegādāties sadzīves tehniku.

Bauskas apkārtnē dzīvojot trīs četras ķīniešu ģimenes, ar vienu no tām Jangi kontaktējas, kopā sagaidot Jaungadu, svinot dzimšanas dienas un Ziemassvētkus.

Lielākās grūtības rada valodas nezināšana
Internetbankā maksājot rēķinus, sākumā tekstu tulkojuši, izmantojot «Google» tulkotāju. Mazliet zinājuši un lietojuši angļu valodu, bet tieši latviešu valodas neprašana apgrūtinājusi iejušanos, tā bijusi vislielākā problēma ikdienā. Tā radušies arī sadzīves kuriozi, sākumā atkritumus nesuši uz vietējās viesnīcas atkritumu urnu, jo domājuši, ka tā domāta visiem iedzīvotājiem. Ķīnā, dzīvojot dzīvoklī, bijusi citādāka atkritumu apsaimniekošana, tos pa ēkā speciāli izbūvētu «reni» varējuši izmest uzreiz no sava mitekļa.

Enzo latviski varējis jau runāt pēc pieciem sešiem mēnešiem. Pēc gada sācis apmeklēt bērnudārzu. «Visgrūtākais burts latviešu valodā ir «r», bija ļoti sarežģīti pateikt vārdu «Ralfs»,» smaidot stāsta Enzo.

Ankija un Jaks apmeklējuši latviešu valodas kursus, saprot teikto, bet sarunāšanās vēl nevedas, tālab turpina mācīties. Abi ir mākslinieki. Pekinā Jaks strādājis kompānijā «Disney International Group Pro-gramms» par datorspēļu mākslinieku, savukārt Ankija – Pekinas laikrakstā «Ķīnas Pilsētas Seja» par mājaslapas dizaineri. Tagad dzīvesbiedri mājās daudz gleznojot, top ilustrācijas arī grāmatām Ķīnā. Ankija rāda jaunāko viņas radīto noformējumu ķīniešu pasaku grāmatai ar ābeces elementiem. Darbi uz tālo zemi ceļo, izmantojot interneta platformas «WhatsApp» nodrošinātās iespējas. Arī Jaks sūta savas gleznas uz Ķīnu, pēc tam radinieki tās ierāmē un pārdod. Pagaidām Latvijā vēl neesot pasūtījumu. Tomēr abi mākslinieki aktīvi iesaistās vietējā sabiedriskajā dzīvē – piedalās dažādās izstādēs, Rundālē mācījuši sagaidīt jauno gadu, daudzreiz redzēti vietējos sarīkojumos. Vairāki baušķenieki ievērojuši draudzīgo un komunikablo ķīniešu ģimeni, seko arī viņu aktivitātēm vietnē «Facebook». Tamdēļ, vairākus mēnešus vīrusa un pēcvīrusa laikā neredzot viņu ierakstus, jutušies izbrīnīti. Taču bažas par Jangu ģimenes «klusēšanu» kliedē Enzo skaidrojums: «Nav laika «feisbukam», jo mamma glezno, bet tētis strādā dārzā.»

Migrējoši putni

Šogad Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā bija Jangu gleznu izstāde «Migrācijas ainava». Darbus joprojām var apskatīt virtuāli, izmantojot saiti https://my.matterport.com/show/?m=8uQ8hEKZWHs. Tajos daudz attēloti koki un putni.

«Putni lido uz citu valsti – lido uz turieni, kur patīk dzīvot, viņi ir brīvi,» populārākā tēla nozīmi skaidro Jangi. Pēc izstādes Bauskas muzejā direktore Baiba Šulce uzaicinājusi izrādīt gleznas Saldū. Esot plāns arī nākamgad tur iekārtot ekspozīciju. 2019. gadā bijusi izstāde «Dzīves dzeja» Ikšķiles evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Ikdienas dzīvē nav trūcis izaicinājumu. «Tā kā Ķīnā mums bija dzīvoklis, neko nezinājām par dārzkopību, tomēr mēģinājām kaut ko audzēt. Sākām ar kartupeļiem, sagriezām un stādījām, nekas prātīgs diemžēl nesanāca… Šogad pirmo reizi audzējam gurķus, kaimiņiene palīdz ar padomiem. Tagad mums ir gurķi, kartupeļi, triju veidu salāti, sīpoli, ķiploki, bija arī zemenes.

Visa ģimene strādā dārzā. Ir arī ābeles, būs āboli,» stāsta Ankija. Āboli jālasa Enzo. Zēns atzīstas, kas tas ir «visgarlaicīgākais darbs». Jaks pļaujot zāli. Uz jautājumu, vai jau pieraduši pie šiem darbiem, katrs atbild dažādi. Namamāte apgalvo, ka pieraduši, bet vīrs noraidoši purina galvu… Zāle augot pārlieku ātri.

Puika divus trīs gadus nodarbojies ar tekvondo, jo kaimiņos dzīvo treneris. Vēlāk izrādījās neiespējami apvienot treniņus ar klavierspēles apguvi Mūzikas un mākslas skolā, tāpēc priekšroka dota mūzikai. Rādot trīs gadu laikā iegūtos 11 apbalvojumus dažādos prestižos konkursos, Enszo atzīst, ka izvēli nenožēlo. Visvairāk jaunais pianists lepojas ar 2019. ga-dā konkursā-koncertciklā «Talants Latvijai» saņemto godalgu.

Trūkst asuma
Kādi ēdieni tiek celti galdā Jangu ģimenē? Ankija stāsta, ka cenšoties gatavot ierasto ķīniešu maltīti no Latvijā pieejamiem produktiem, tomēr dažu lietu trūkst. Čili pipari tiekot sūtīti no Ķīnas, jo «Latvijā nav pietiekami asu garš-vielu». Par to, vai te iespējams pagatavot ķīniešu ēdienus, domas atkal dalās. Jaks uzsver, ka tādi te nesanākot, savukārt Ankija apgalvo, ka lielākoties varot pagatavot ķīniešu maltīti. Namamātei garšojot rīsu bumbiņas ar ievārījumu, bet tādas diemžēl te nesanākot, vajadzīgi īpaši rīsi, bet Latvijā tos nevar nopirkt. «Mammai garšo saldumi no Ķīnas,» noslēpumu atklāj Enzo, «kad braukājos ar riteni, pērku viņai saldumus, stiklenes – apaļās bumbiņas.»

Latvijā pirmoreiz dzēruši «skābo jogurtu» jeb kefīru. Sākumā tas šķitis ļoti skābs. Galda bietes Ķīnā salātos nerīvējot, no bietēm lielākoties gatavo cukuru, sākumā domājuši, ka tie ir sarkani kartupeļi. Dzimtenē lielākoties priekšroku dodot viena siera šķirnei – tofu. Latvijā tas diemžēl maksā pārāk dārgi, secinājuši Jangi. Bet saimnieks atradis recepti un iemācījies pats pagatavot šādu produktu, tomēr Enzo klusi nobrāķē, ka esot par skābu. «No Ķīnas sūtām daudz garšvielu, tad saudzīgi lietojam. Latvijā nav arī daudzu mums ierastu dārzeņu,» stāsta Ankija un rāda ziediem līdzīgas ēdamlietas. Toties Ķīnā nav rabarberu, bet Latvijā ir.

Saikne ar Ķīnu un arī Latviju
Latvijā viesojušās arī Enzo vecmāmiņas. Ankija ar savu mammu katru dienu runājot, izmantojot aplikāciju «WhatsApp», Enzo to parasti darot reizi nedēļā. Jangu vecmāmiņas Latvijā «uzrunājis» svaigs gaiss, pārsteigušas avenes, kas Ķīnā esot reti atrodamas. Savukārt Jaka mamma cēlusies agri, lai… vāktu ābolus.

No klejojošā vīrusa Jangu radinieki Ķīnā neesot cietuši, atsūtījuši arī dezinfekcijas līdzekļus un citas lietas aizsardzībai. Mākslinieku ģimene piedalījusies arī labdarības izstādē Latvijā, kad galerijas «Birkenfelds» tīmekļa vietnē www.birkenfelds.lv notika labdarības interneta izsole «Zem vienām debesīm...». Tās mērķis bija piesaistīt finanšu līdzekļus, lai atbalstītu risinājumu meklēšanu un aizsardzības pasākumu organizēšanu pret koronavīrusu Ķīnas pilsētā Uhaņā. Jangu gleznas nopirktas, bet nauda tomēr netika nosūtīta uz Ķīnu, jo situācija uzlabojusies; līdzekļi tika nodoti Rīgas bērnu slimnīcai.

«Mums ir paveicies, šurp atbraucot, to nenožēlojam,» vienprātīgi atzīst Jangu ģimene. Iepatikušies Jāņi, Līgosvētki, kā kristiešiem tuvi Ziemassvētki, apmeklējot arī internacionālas baznīcas dievkalpojumus Rīgā. Ankiju aizrauj klasiskā mūzika – Francis Šūberts, Dmitrijs Šostakovičs, Ferencs Lists un citi.

Ģimene braucot arī ekskursijās, Latvijā skaista šķietot Ventas rumba, Bauskas pilskalns, patīkot peldēt upē, tomēr priekšroku dodot Mūsai, jo jau secinājuši, ka Mēmele «ir pārāk strauja». «Mīļākā vieta Bauskā ir mājas,» pārliecināti Jangi. Sarunas noslēgumā Ankija grib novēlēt kaimiņienei ārstei izveseļoties, Jaks vēlreiz pateicas kaimiņiem par laipnību, bet Enzo cer, ka «Bauskas Dzīves» lasītājiem garšos ēdieni, ar kuru receptēm dalās mamma.

VIEDOKĻI

Ināra Muraško, Enzo klases audzinātāja no 1. līdz 3. klasei:
– Pirms sastapšanās ar savu 1. klasi uzzināju, ka klasē būs ķīniešu puisēns. Viņš piedalījās visās sagatavošanas grupas nodarbībās. Ķīnieši skolotāju uztver kā ģimenes locekli, ar Enzo vecākiem bija lieliska sadarbība. Viņi izturējās ar dziļu cieņu, pie klases durvīm pieklauvēja, allaž pat paklanījās. Vecāki bija visās sapulcēs, viņiem visu paziņoju rakstveidā, to viņi pēc tam tulkoja ar «Google» tulkotāju. Ziņas vecāki iztulkojuši man sūtīja latviski. Vēlāk mamma centās runāt latviski, tomēr saziņai ar vecākiem traucēja valodas barjera. Arī Enzo sākumā runāja neskaidri, visus nesaprotamos vārdus un jēdzienus viņam skaidroju, puisim arī nebija bail jautāt, un sasniegtais rezultāts pārsteidza – 4. klasē zēns jau piedalījās latviešu valodas olim-piādē. Katru gadu Enzo bija izcilnieks, pēc 3. klases man bija žēl no viņa šķirties.

Jauki, ka manā klasē bija Enzo, tā bija citāda pieredze, bet sadarbība mums izdevās. Joprojām ir siltas attiecības arī ar vecākiem, patiešām jutos kā ģimenes locekle.

Baiba Šulce, Bauskas muzeja direktore:
– Kad uzzināju par Jangu ģimeni, nodomāju, ka būtu interesanti viņus uzmeklēt, bet viņi paši atnāca uz muzeju un piedāvāja izstādīt savus darbus. Pērn ekspozīcija raisīja lielu interesi, viņu darbi pēc tam tika izrādīti arī Saldū, Jelgavā un citur, jo citiem muzejiem par viņiem pastāstīju. Šogad māksliniekiem bija izstāde arī Rundālē.

Visiem ļoti patīk viņu gleznas, jo tās atšķiras no latviešu mākslinieku darbiem, gleznošanas veida. Ankijas darbos ir dziļa filozofiska doma, piemēram, liels cilvēks un mazs koks un otrādi. Viņu devums vietējo sabiedrību nenoliedzami ir bagātinājis.

JANGU ĢIMENES RECEPTES

Čau dze (mazi pelmenīši, virtenīši)
No miltiem, ūdens, nedaudz sāls, olas (to var arī nelikt), rauga pagatavo mīklu, samīca. Atstāj, lai uzrūgst. Vēlāk izrullē, iepilda malto gaļu ar sev tīkamām garšvielām. Pēc tam čau dze vāra ūdenī vai cep eļļā. Šoreiz bija cepti eļļā. Pie šiem pelmenīšiem tiek pasniegta garšvielu mērce. Tajā liek lociņus, Ķīnas čili, kas sakarsēts, apcepts sezama sēklu eļļā, pēc tam eļļu nenolej, tas ir mērces pamats. Pelmenīšus ēd, tajā iemērcot.

Zupa ar ceptu olu un tomātiem (Jaka recepte)

Olas sakuļ, pieber sāli un apcep eļļā, iznāk kā «pankūkas», tad pamaisa, sadalot gabaliņos, pievieno sagrieztus tomātus, mīkstumu var saspiest, tad iznāks viendabīgāka masa. Var noņemt mizu, ja vēlas. Kad arī tomāti apcepti, uzlej ūdeni, pievieno kaltētus, granulētus jūras kāpostus (tos gan Jangi sūta no Ķīnas; mūsu lielveikalos esot tikai jūras kāpostu konservi, bet «ar tiem noteikti nebūs tas») un vāra. Pieliek klāt rīsu nūdeles (tās iegādājamas arī Latvijas lielveikalos), pievieno sāli un rīvētu ingveru (Enzo krata galvu, ka negaršo). Jāvāra aptuveni piecas minūtes.

Kāpostu salāti

Sarīvēti burkāni, sagriezti sarkanie un zaļie kāposti, jūras kāposti, izvārītas rīsu nūdeles. Salātiem pagatavo mērci, sajaucot sezama sēklu un olīveļļu, kā arī mazliet balzamiko etiķa. Ja vēlas, var pievienot arī ķiploku. 



20200630-0834-pie-publikacijam-gatavs.jp

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Dans.

Super.Sāksim cildināt iebraucējus..

pirms 3 mēnešiem, 2020.09.10 08:34

Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju