Skan upju krasti Zemgalē

Jauniešu koris «Balsis» – koncertsērijā «Lielupes balsis» Bauskas un Rundāles pusē

Tie mūspuses cilvēki, kuri interesējas par kultūras norisēm, pagājušajā nedēļā bija klātesoši neparastā notikumā. Jauniešu koris «Balsis» 27. un 28. augustā dziedāja Bauskas un Rundāles novadā, Mēmeles, Mūsas un Lielupes krastos.

Bez mikrofoniem un pastiprinātājiem, arī bez muzikālā pavadījuma dzīvās un dzidrās jauniešu balsis plūda gan Lielupes rāmumā, gan uzbangoja dažām Mēmeles straumītēm līdzi.

Mājup no Lietuvas sūtītās…

Koncertsēriju «Lielupes balsis» koris sāka Bauskas pilskalna estrādē, starp Mūsu un Mēmeli, ar Pētera Barisona «Dziesmai šodien liela diena» – skaisti, svinīgi, zīmīgi.

Repertuārā ir arī dziesmas ar Ineses Zanderes dzeju. Un viņa Bauskā bija ieradusies kopā ar kori, jo… «Bauska ir manas mammas Laimas Vidulejas pilsēta, viņa beigusi Bauskas ģimnāziju, daudz stāstījusi par to, kas bijusi Bauska pirms kara,» tiekoties pilskalnā sacīja I. Zandere. «Nopietnība un pārliecība par sevi ir redzama starpkaru Latvijas fotogrāfijās, drošības sajūta – arī manai mammai tā bija.» Dzejnieces tētis savukārt no Rundāles, pils ēkā skolā gājis, pils zālēs bumbu basketbola grozā metis, ziemā laidies pa Lielupes ledu. «Abi vecāki saplūda kopā kā Mēmele un Mūsa Īslīcē, kur sāka strādāt skolā un satikās,» ģimenes stāstu skaisti izritina I. Zandere.
Dzejniecei ir vēl viens stāsts – par Raimonda Paula un Ineses Zanderes dziesmu ciklu «Par Latvijas upēm», jo viņa, kā sacīja kora «Balsis» mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, «māk ar valodu labi krāsot». Ciklam tekstu pasūtīja 2010. gada Skolēnu dziesmu svētkiem – astoņām Latvijas upēm veltītus dzejoļus, lai astoņi komponisti sacerētu katrs vienu cikla daļu korim. Vienu dziesmu – par Lielupi – komponējusi Līga Celma-Kursiete Jelgavā. Bet arī Raimonds Pauls noskatījis šos dzejoļus, savācis tekstus un sakomponējis mūziku visām astoņām upēm. «Pauls ir liels kā jūra, un visas upes jau tek uz jūru… un tagad «Balsis» dzied ciklu ar Paula mūziku,» noteic Inese Zandere.

Un tad «Balsis» dzied – «Zemgales upītes, mājup no Lietuvas sūtītās...», dzied par Lielupi, arī par Ventu. Tikšanās ar kori ritēja teju divas stundas, kas aizlidoja kā mirklis. Koncerta izskaņā piebiedroties «Balsīm» aicināja arī vietējos Bauskas koristus, un bija, kas uz to priecīgi atsaucās.

Dod tik latvietim padziedāt!
Viena no baušķeniecēm, kas koncerta izskaņā kopā ar «Balsīm» uz skatuves dziedāja, bija ilggadēja koriste Inga Muižniece. Noslēgumā tika izpildīta Jāzepa Vītola «Gaismas pils», un Inga atklāj: «1973. gadā, Dziesmu svētku simtgadē, lielajā kopkorī «Gaismas pili» dziedāju pirmoreiz, Latvijas valsts simtgades svētkos 2018. gadā to dziedāju, kā domāju, pēdējoreiz. Bet dziedāt tik ļoti gribas – kad aizgāju no koriem, sirds smeldza, biju slima… Dod tik latvietim padziedāt, nākamajā dienā pushektāru kartupeļu noraks.» Inga var dziedāt gan pirmo, gan otro altu, «Balsīs» starp altiem arī nostājās, kādu dziesmu no jauniešu repertuāra nav zinājusi, gribējusi ieskatīties līdzās esošās meitenes notīs, bet… «Viņiem jau tajos vākos planšetes, ne nošu lapas! Saredzēt slikti. Nu ja, man blakus stāvēja jaunieši, kas nav dzimuši pat ne 1991. gadā.»

I. Muižniece kora diriģentam Intam Teterovskim bija sarūpējusi sirsnīgu dāvaniņu – pašas dārzā Mūsas krastā audzētus pašas marinētus gurķīšus burciņā. Aizkustinoši.

«Balsīs» Rīgā un citviet, ne tikai Bauskā, dzirdama arī kādas baušķenieces balss – šajā izcilajā korī dzied Bauskas meitene, Mūzikas akadēmijas studente Linda Kupča. Viņai, tāpat kā vairākiem jaunuzņemtajiem kora dalībniekiem, koncertizbraukums «Lielupes balsis» ir pirmā nopietnā uzstāšanās. Pilskalnā bija atnākuši arī atbalstītāji, tuvinieki, sirsnīga tikšanās Lindai ar vectētiņu Sigitu Narbutu.

I. Teterovskis koncerta gaitā iespēja skatītājus arī informēt par kultūras jaunumiem, gatavošanos nākamajiem Dziesmu svētkiem un jaunās skatuves Mežaparkā iemēģināšanu. Diriģents aicināja baušķeniekus atbalstīt viņa domu – katram Latvijas koristam dot iespēju saņemt vienu biļeti uz Dziesmu svētku koncertu, lai svētkus patiesi izbaudītu tie, kas tos prot  novērtēt.

Ūdens līdz ceļiem…
Pie Bauskas pilskalna parka koristi ielaida laivas Mūsā, lai pēc dažiem airu vēzieniem jau ieslīdētu Lielupē un nokļūtu Ziedoņos pie Bornsmindes muižas ēkas, kur viņus nākamajā koncertā gaidīja klausītāji un viņu pulkā arī jaunie muižas īpašnieki, kuri cer trīs gadu laikā šo kultūrvēsturisko namu vismaz daļēji atjaunot. Vairāki «fani» devās «Balsīm» pa pēdām – tik pa sauszemi –, apmeklējot četrus un piecus jauniešu koncertus, un katrs no tiem skanēja citādāk, radīja neatkārtojamu muzikālo un emocionālo baudījumu, vērtē Daina un Jānis Mičuļi, kuri pabija pat koncertā ārpus mūsu novadiem – pie Salgales baznīcas.

Koncertsērijā «Lielupes balsis» jaunieši dziedāja desmit dažādās vietās Lielupes abos krastos posmā Bauska–Jelgava. Mūspusē «Balsis» skanēja Bauskā, Bornsmindē, Igo mūzikas un mākslas centrā «Ceplis» Mežotnē, Mežotnes pilskalnā un Mežotnes Līgo dārzā. Jauniešiem pie Igo «Ceplī» ļoti paticis, tur izvadāti arī ekskursijā. Nakšņoja Mežotnes skolas telpās, dažus organizatoriskos un saimnieciskos risinājumus palīdzēja rast Mežotnes pagasta pārvalde, savukārt Mazās Mežotnes pils saimniece Regīna Deičmane savā īpašumā «sargāja» koristu 22 laivas.

Par laivām un laivošanu arī varētu būt garš stāsts. Tās «Balsīm» atgādāja laivu noma «Mučas», un ļoti piemērotas seklajām un aizaugušajām Zemgales upēm. Koristi gan «Bauskas Dzīvei» atzina, ka dažviet tomēr nācies pa Liel-upi kājām brist un lauzties cauri zālēm. Jā, Zemgales upītēs «Balsīm» ūdens līdz ceļiem…

Ints Teterovskis par šīs koncertsērijas mērķi piebildis: ««Lielupes balsis» ir arī ceļojums, kurā vēr-šam uzmanību kultūrvēsturiska-jam mantojumam, iepazīstam, atgādinām, popularizējam un galu galā – paši izzinām mūsu zemes vēsturi un smeļamies spēku rītdienai.» Vismaz Bauskas un Rundāles pusē Zemgales plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda, akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» atbalstītā projekta ideja lieliski piepildījās.

«Balsis» tiekas ar klausītājiem apmēram 60 koncertos gadā, kā arī citos tradicionālos un inovatīvos projektos un kora saliedēšanās aktivitātēs.


Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

20200529-1359-logo.jpg

Pievieno komentāru

Projekts «Kultūrvide novados-2020»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju