Mākslinieka sapņu inženierija

Dizainera Pētera Līdakas kinētiskās spēles    

Pēteris Līdaka ir Bauskas mākslas skolas pirmā izlaiduma (1993. g.) absolvents. Mākslas dažādās nozarēs darbojas arī viņa kursabiedri Laura un Māris Ikerti, Esmeralda Purvišķe. Biju redzējusi diezgan daudz Pētera gleznu, bet tikai nesen uzzināju par  viņa gluži neparastām radošām izpausmēm laikmetīgajā mākslā.  Par to arī mūsu saruna.

Pirms tikšanās izpētīju jūsu lielisko mājaslapu. Visi darbi šķita kā spēle, caurausta ar gaismu un dzīvesprieku. Laikmetīgajai mākslai parasti ir tāda tumsas pieskaņa, bet ne jūsējai. Pēteri, ko darāt šovasar?

– Rīt (mūsu saruna notiek 20. jūlijā – A. U.) vedīšu uz Cēsīm savu jauno  kinētisko instalāciju «Vēj-grābslis». Mani uzaicināja piedalīties Cēsu mākslas festivāla rīkotāji. Telpisko objektu, sešu metru augstumā iekārtu strēlē, izvietosim uz pilsētas jaunās izstāžu zāles jumta, tas sniegsies līdz  terasei. Vēl nekad nebiju veidojis tik liela izmēra instalāciju par savu iemīļoto tēmu – lidaparātiem. Tie nav nekādi modeļi, bet fantāzijas versijas. Savu «Vējgrābsli» metināju pa fragmentiem. Pamatmateriāli ir alumīnijs un tērauds. Manas fantāzijas trīs dimensiju lidmašīnītes parasti ir daudz mazākas, bet vienmēr, kad ārā sāku darboties, kaimiņiene – vecāka dāma –  labvēlīgi secina: «Pēteris atkal spēlējas.»

Kāda izstāžu apskatniece jūsu instalācijas nodēvēja par sapņu inženieriju. Fantāzijas lidaparātiņi bija mans visjaukākais atklājums, pētot jūsu darbu galerijas internetā.

– Klasiskā inženierija ir ļoti sausa, racionāla, bet mana sapņu inženierija nozīmē domātprieku, ļaušanos iztēles brīvībai. Sākumā, kad skicēju, man ne prātā nenāk racionāla pieeja, taču, izprintējot zīmējumus, redzu, ka tie ir visai precīzi rasējumi. Tad gudroju, kā objektus padarīt kustīgus. Tā ir aizraujoša spēle ar dizainu, ko pirmo reizi sāku, studējot Sentmartina universitātē Londonā. Būdams  Latvijas Mākslas akadēmijas students, strādāju algotu darbu, man bija maz laika, lai mācītos. Anglijas universitātē kā lielu dāvanu uztvēru iespēju būt tikai radošam.
Savu  lidaparātiņu detaļas parasti nokrāsoju, lai tie neizskatās atsvešināti un pārmēru tehnoloģiski. Jā, kaimiņienei taisnība – spēlējos, un man ļoti patīk šī spēle. 

Kāpēc lidaparāti, nevis kādas citas kustīgas iekārtas?
– Jokoju, ka tā man ir bērnības trauma. Brālis, kurš mazliet vecāks, bērnībā zīmēja tikai lidmašīnas. Jutos noskumis, jo eksluzīvā niša bija aizņemta. Nācās zīmēt tikai mašīnas un traktorus.

Mans bērna sapnis bija izmācīties par pilotu. Labi vien, ka nesāku īstenot. Lidot man nepatīk – vislabākie reisi, manuprāt, ilgst vienu stundu. Dažreiz jau nākas samierināties ar garākiem lidojumiem, kā 2019. gada decembrī,  kad devos uz Ēģipti. Pārstāvēju Latviju Pasaules tēlnieku simpozijā. Brīnos, kāpēc simpozija rīkotāji mani definēja kā tēlnieku, jo tāds neesmu.

Simpozijs Ēģiptē izklausās neparasti. Pastāstiet par ideju!
– Kūrorta pilsētā Šarmelšeihā tiek veidots cilvēcības memoriāls, piesaistot pasaules 150 valstu māksliniekus. Tas ir grandiozs projekts, turpinās  trīs gadus. Katrs mākslinieks veido vienu objektu – telpisku sirdi – , nesvarīgi, kādā stilā. Kritērijs ir izmērs, kas ietilpst konkrētā noteiktu parametru stikla kupolā.

Dzīvojām pieczvaigžņu viesnīcā atsevišķos numuros, bet māk-slas darbus veidojām tuksnesī  uz galdiņiem zem nojumes. Izgatavoju telpisku objektu «Lidmašīnas sirds». Katrā rakursā tā izskatās citādi. Manā grupā bija māk-slinieki no Gvatemalas, Korejas, Kubas, Brazīlijas un citām zemēm. Daži veidoja sirdi anatomiskā precizitātē, bet ļoti oriģināli strādāja korejiešu un islandiešu kolēģi. Tās desmit dienas tuksnesī man šķita ļoti vērtīgas.

Pērn jums bija divas nozīmīgas izstādes – gleznu kolekcija «Zudušie dārzi»  galerijā «Bastejs» un iluzoriska
lidaparāta instalācija galerijā «Noass».  Tie  dārzi mani kaut kā īpaši iespaidoja.

– Tas bija eksperiments, jo pirmo reizi gleznoju uz papīra ar krāsainām tušām, milzīgā formātā, ko eļļas glezniecībā nekad nebiju darījis. Nopirku skaidu plātni, uz tās sakārtoju, samitrināju, nostiepu  vatmaņpapīru. Tad plātni novietoju vertikāli un sāku gleznot. Man bija acumirklīgas izjūtas, asociācijas par dārzu zūdošo, netveramo skaistumu – nekā konkrēta. Gleznoju intuitīvi. Dārzs ir metafora. Aizvien biežāk domāju par to, ka intuīcija mākslā ir primāra.

Jūs ilgi strādājāt reklāmas aģentūrās, tad pēkšņi pārtraucāt un kļuvāt brīvmākslinieks.

– Darbs aģentūrās gandrīz 20 gadus tagad man šķiet veltīgi izniekots. Protams, saņēmu algu, lai ģimeni uzturētu. Reklāma tiek uzskatīta par radošu industriju, bet tā ir vienīgi «fasāde». Pilnīgi nekā radoša nav, jo tevis inspirēto ideju no visām pusēm biksta klienti, mārketings. Reklāmistu sabiedrība ir ārkārtīgi ciniska, tajā ļoti ātri notrulinās izjūtas un uztvere.

Man bija 15 gadu, kad izlasīju franču postimpresionista Pola Gogēna biogrāfiju. Līdz 40 gadu vecumam viņš bija labklājīgs ierēdnis, strādāja bankā. Tad pēkšņi pameta visu, lai pievērstos tikai mākslai, aizbrauca uz «pasaules galu» – Polinēziju. Skaidrs, ka nekādas paralēles ar savu radošo  dzīvi nezīmēju, bet lūzums man iestājās Gogēna vecumā, un ir ļoti labi. Tagad strādāju visādus līgumdarbus, bet manu dzīvi vairs nediktē citi cilvēki.

Uzziņai

PĒTERIS LĪDAKA

  • Dzimis 1978. gadā Rundāles pils muzeja restauratoru Dairas un Viļņa Līdaku ģimenē.
  • Beidzis Bauskas mākslas skolu, Rīgas Lietišķās mākslas koledžas mēbeļu dizaina nodaļu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Maģistra grādu ieguvis Londonas Centrālajā Sentmartina universitātē.
  • Papildus izglītojies meistardarbnīcās un ideju darbnīcās Anglijā, Zviedrijā, Slovēnijā, iesaistījies vairākos starpvalstu mākslas projektos.
  • Darbojas dizaina, tēlniecības/instalācijas, glezniecības u. c. mākslas jomās.
  • Piedalījies 22 personālizstādēs un grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Anglijā.
  • Strādājis vairākās vadošās reklāmas aģentūrās Rīgā.
  • Tagad ir brīvmākslinieks.
  • Sieva Inga – arhitekte, bērni Lea (13 gadu), Teo (8), Petra Mia (6).




Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

20200529-1359-logo.jpg

Pievieno komentāru

Projekts «Kultūrvide novados-2020»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju