Drošības puzle – atbildīgo dienestu un iedzīvotāju rokās 3

2019. gads pierobežas novados: statistika, institūciju sadarbība un izaicinājumi.

Laikraksts «Bauskas Dzīve» 22. janvārī redakcijā rīkoja diskusiju par drošību pierobežā – Bauskas, Vecumnieku un Rundāles novadā. Tajā piedalījās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (VP ZRP) Bauskas iecirkņa priekšnieks Ainars Stankevics, Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Egīls Gailis, Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Aivis Leitāns, Patruļpolicijas nodaļas vecākais inspektors Gatis Ķēniņš, Vecumnieku novada domes sabiedriskās kārtības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Caune, Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrov-skis, Rundāles novada pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Brikers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste un Rīgas 1. brigādes Zemessardzes 53. Bauskas kājnieku bataljona komandieris Elmārs Popakuls.

Viens nav karotājs
Diskusiju vadīja «Bauskas Dzīves» galvenā redaktore Anita Rozentāle. Ievadā viņa sacīja: «Viens nav karotājs, visiem kopā vajadzētu strādāt, lai drošība būtu aizvien lielāka. Spriežot pēc lasītāju jautājumiem, situācija izskatās labāka nekā, piemēram, pirms pieciem gadiem. Ar ko tas skaidrojams? Varbūt netiek reģistrēti visi noziegumi?!»

Uz joku A. Stankevics atbildēja: «Visi pārkāpumi tiek reģistrēti, pērn tie bija teju seši tūkstoši Bauskas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā.» Tas ir uz 42 306 iedzīvotājiem, kas ir kopā visos četros mūspuses novados.

Pašvaldības policijas un kārtībnieku nozīme
Andris Caune stāsta, ka Vecumnieku novada domes sabiedriskās kārtības nodaļa strādā visā novada teritorijā, funkcijas un iespējas neesot tik plašas kā pašvaldības policijai. «Reaģējam uz iedzīvotāju izsaukumiem, kaut nereti juridiski tas varbūt nav mūsu kompetencē. Sadarbojamies ar Valsts policijas Bauskas iecirkni.» Lasītāji raksta: «Pašvaldības kārtības nodaļai gadā tiek tērēti vairāk nekā 100 000 eiro, taču darbiniekiem nav nekādu tiesību drošības un kārtības nodrošināšanā. Kāda jēga no šīm pašvaldību sabiedriskās kārtības nodaļām? Viņi var aizvest kaķi uz dzīvnieku patversmi vai noformēt protokolu kādam, kurš trokšņotu, piemēram, kapsētā, un tas arī viss. Vai nebūtu loģiskāk, ja pašvaldība šos līdzekļus novirzītu Valsts policijai, kas varētu daudz profesionālāk pārraudzīt teritoriju?»

Kārtības policijas nodaļas priekšnieks E. Gailis gan uzreiz akcentēja vietējo kārtībnieku veikuma lielo nozīmi un atbalstu policijai: «Vecumnieku kārtības nodaļa mums ļoti palīdz, dodas, piemēram, uz mazākiem ģimenes skandāliem, tad mēs varam nebraukt, jo ir liels attālums no Bauskas.» Savukārt A. Stankevics priecājas, ka Vecumnieku kārtībnieki nekad nav aizbildinājušies, ka viņi nav pašvaldības policija, ka tās nav viņu funkcijas, vienmēr sadarbojušies. Aizbraucot pirmie un sagaidot Valsts policijas darbiniekus. «Viņi strādā diennakts režīmā, kas ļoti atvieglo darbu,» uzsver E. Gailis. Sarunās izskanēja doma, ka būtu labāk, ja Vecumnieku sabiedriskās kārtības nodaļa būtu pašvaldības policija. Šķēršļi tam esot budžeta iespējas.

Kā «Bauskas Dzīvei» atšķirību starp abiem dienestiem paskaidroja B. Ostrovskis, sabiedriskās kārtības sargi vairāk tiesīgi strādāt ar novada saistošo noteikumu izpildes kontrolēšanu, par to neievērošanu arī var noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu. Uz viņiem neattiecas likums «Par policiju». Savukārt pašvaldības policijas kompetencē ir ne tikai saistošo noteikumu izpildes kontrole, tā lūko arī citas lietas, piemēram, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu administratīvajā teritorijā; darbojas ar personām alkohola reibumā, sāk lietvedības, noformē protokolus, piemēram, par personu atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā u. tml.

Problēmas ar atkritumiem, dzīvniekiem un dzērājiem

Bauskas pašvaldības policija 2019. gadā saņēmusi ap 1500 izsaukumu, stāsta B. Ostrovskis. «Arī mēs sadarbojamies ar Valsts policiju, varam izbraukt, piemēram, uz ģimenes skandāliem. Ir arī problēmas, ar kurām vēl neesam tikuši galā, tās ir atkritumu apsaimniekošana, ar klaiņojošiem suņiem ir jau labāk, ar to tikts skaidrībā, esam likuši čipot dzīvniekus, kā to paredz likums. Tagad ir daudz klaiņojošu kaķu pilsētā, pašlaik strādājam ar saistošajiem noteikumiem arī šajā sakarā.» Sadarbība ir arī ar VUGD. «Kad izbraucam un redzam, piemēram, aizkrautu kāpņu telpu, skaidrojam, noformējam protokolu, liekam to izvākt, lai nepārkāptu ugunsdrošības noteikumus,» teic B. Ostrovskis.

Arī Vecumnieku novadā atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēgšana ir sabiedriskās kārtības nodaļas rūpju lokā. Sākumā cilvēki tiekot brīdināti, tikai tad seko administratīvā lieta un sods, ja nerīkojas.

M. Brikers Rundāles novadā arī min atkritumu apsaimniekošanas problēmu, esot atsevišķi negodprātīgi cilvēki, kas izmet nederīgo, kur pagadās, tad jāmeklē un jāsoda. Netrūkst arī klaiņojošo dzīvnieku, pašvaldība sadarbojas ar patversmi. Jāstrādā ar personām, kas pārmērīgi lieto alkoholu, nākas saskarties ar vardarbību ģimenēs un dažādiem savstarpējiem konfliktiem.

Svarīgākā – kārtība naktī
E. Gailis: «Mēs rūpējamies par sabiedrisko kārtību, cilvēku drošību, dzīvību. Diemžēl ģimenes konfliktu skaits palielinās, tas saistāms arī ar alkohola lietošanu; vardarbība ģimenēs pieaug. Pašvaldības policija mums šajā ziņā ir atbalsts. Problemātiskāk ir ar Bauskas novadu, jo pašvaldības policija strādā tikai līdz pusnaktij, nakts laikā paliekam tik, cik paliekam.» Turpretī Vecumniekos, Rundālē un Iecavā darbs rit diennakts režīmā, izbrauc uz notikumiem, kad vajag. Bet tieši Bauskā šādu negadījumu ir visvairāk.

Jaunu cilvēku atkarība no narkotiskajām un psihotropajām vielām ir viena no pašlaik aktuālākajām problēmām krimināljomā, ieskicē A. Leitāns. Turklāt to neietekmē pierobeža, jo Latvija un Lietuva ir tranzītvalstis, Latvija ir lietotāju zeme. Saistībā ar narkotisko, psihotropo vielu nelegālu apriti un lietošanu kopā reģistrēti 154 notikumi, un tas ir divreiz vairāk nekā 2018. gadā, min Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks.

Ceļu satiksmē apreibinošu vielu lietošana arī rada lielas problēmas, atzīst G. Ķēniņš.

Kā vienas rokas pirksti
Arī VUGD sadarbojas ar Valsts policiju, nereti tieši ugunsdzēsēji-glābēji ierodas pirmie, kad noticis smags ceļu satiksmes negadījums vai cita nelaime, stāsta V. Kuzmičs. 2019. gadā VUGD sākta jauna prakse – vairāk uzmanības pievērst iedzīvotājiem, tiek pārbaudīta ugunsdrošības noteikumu ievērošana dzīvojamās ēkās, koplietošanas telpās. Arī 2020. gadā tas tiks turpināts. «Rīkojām sanāksmes, mācības iedzīvotājiem, namu apsaimniekotājiem,» teic V. Kuzmičs. Viņš atgādina, ka no 1. janvāra katram mājās vajadzīgs dūmu detektors. To viņš demonstrācijai arī bija paņēmis līdzi. Diskusijas dalībnieki iesmējās, ka nu laiks «reklāmas pauzei». Tomēr šī ierīce var izglābt dzīvību, ar skaļu signālu brīdinot par sadūmojumu telpā, it sevišķi naktsmiera laikā. Pērn VUGD Bauskas daļas pārraugāmajā teritorijā bijuši trīs bojāgājušie, kas nosmakuši dūmos, precizē V. Gribuste. Katrā izbraukumā uz ugunsgrēku tiekot fiksēts, vai bija dūmu detektors, tas tiekot ievadīts informatīvajā sistēmā. Ugunsgrēka cēloņus gan izmeklē Valsts policija. Visiem šiem dienestiem nemitīgi «rakstu darbi» ir ikdiena. A. Stankevics atklāja, ka savā īpašumā ir uzstādījis divus dūmu detektorus, par ko ļoti priecīgs bija V. Kuzmičs.

«Katru nedēļu sazvanos ar Lietuvas kolēģiem, notiek kopīga patrulēšana. Plānots kontrolēt situāciju arī kopā ar Zemessardzi. Ik nedēļu piektdienās sanākam vietējie drošības dienesti kopā, lai izvērtētu problēmas un meklētu risinājumus,» sadarbības mērogu ieskicē A. Stankevics.

E. Popakuls teic, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvā, primāri nodarbojas ar valsts aizsardzības jautājumiem, bet ir arī cieša sadarbība ar Valsts policiju un nedaudz ar pašvaldības policiju, kas nereti piedalās mācībās; arī pērn Bauskā notika vērienīgas mācības. «Atbalstām policiju pazudušu cilvēku meklēšanā, konsultējam, kas jādara, ja kāds civiliedzīvotājs atrod sprādzienbīstamus priekšmetus,» skaidro E. Popakuls. Šādos gadījumos Valsts policija ziņo NBS, kam ir speciālas atmīnētāju vienības. Ja atrod ko sprādzienbīstamu, jāzvana policijai, nevis zemessargiem. Vieta jālokalizē, tad var iesaistīt arī pašvaldības policiju.

Izmeklēšana nav vienas dienas darbs

Visa 2019. gada laikā mūspusē nozagtas astoņas automašīnas, savukārt 2020. gada sākumā «pazuduši» jau trīs mikroautobusi. Divi gadījumi ir savstarpēji saistīti, savukārt Iecavā notikusi sadzīviska rakstura zādzība, kur jau zināmi vaininieki. Arī Rīgas apkaimē pašlaik aktuālas esot «Mercedes Sprinter» zādzības. «Abu Bauskas apkaimē nozagto busu pēdas ved uz Lietuvu. Sadarbojamies ar kaimiņvalsts kolēģiem, viss ir procesā,» komentē A. Leitāns. 2018. un 2019. gads parādījis, ka garnadžiem no Lietuvas vairāk interesē traktortehnika, dārgas iekārtas, vieglie transportlīdzekļi un lauksaimniecībā izmantojamas ķimikālijas. Identificētas vairākas noziedzīgas grupas, tomēr jāiegulda lieli spēki un resursi, lai vainīgie nonāktu līdz sodam. «Ir labie piemēri, aizturētas grupas, notiesātas personas. Ja arī cietušie neatgūst transportlīdzekli, negūst nekādu gandarījumu, tomēr policija veic savu darbu un zagļi nonāk aiz restēm,» analizē A. Leitāns.

Valstī esot 160 tūkstoši neatklātu krimināllietu, kas tikšot «norakstītas». Cik daudz izdodas atklāt Bauskas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā? Mūspusē tiek atklāti aptuveni 30% lietu. Tomēr jāsaprot, ka izmeklēšana nav vienas dienas darbs; atkarībā no nodarījuma smaguma tā nereti turpinās gadiem.

«Pērn aizturēti un atrodas apcietinājumā zagļi no Lietuvas, kas 2016. gadā pie mums bija nozaguši traktoru,» piemēru min Aivis Leitāns. Mašīnas tiekot meklētas no zādzības reģistrēšanas brīža, un visu laiku tās atrodoties meklēšanā, līdz nodarījumam iestājas noilgums. Tas esot atkarīgs, piemēram, no automobiļa vērtības. Minētajiem «Mercedes Benz» busiem noilgums varētu iestāties pēc desmit gadiem. Tad izmeklēšana tiekot pabeigta un transportlīdzeklis izņemts no meklēšanas sistēmām. Bijis gadījums, kad personas automašīna tika atrasta pēc trim gadiem Baltkrievijā. Ir dažādi reidi un meklēšanas veidi. Iesaistās arī pašvaldības policija, izmanto videonovērošanas sistēmas ierakstus.

B. Ostrovskis uzskata, ka būtu vajadzīgas kameras arī uz robežas, jo ir brīva pārvietošanās. Turklāt ļoti svarīgi ziņot Valsts policijai tūlīt pēc nodarījuma, lai «pa karstām pēdām» var meklēt, nevis pēc laika, kad jau iegūt pozitīvu rezultātu ir daudz grūtāk. «Braucot pa pierobežu, pēc Valsts policijas pieprasījuma īpašu uzmanību pievēršam automašīnām ar Lietuvas numuriem, nereti apturam un jautājam, ar kādu mērķi ieradušies Latvijā,» stāsta B. Ostrovskis.

Atdodiet briedi Rūdolfu!
Vecumnieku novadā arī nereti notiek zādzības, un pēdas bieži vien ved tieši uz Lietuvu. Skaistkalnē pirms dažiem gadiem nozagts no salmiem veidots vides objekts – briedis Rūdolfs. Paši skaistkalnieši to meklējuši un arī atraduši Lietuvā kādas mājas pagalmā.

Dzirdot šo stāstu, klātesošie likumsargi uzreiz vienā balsī izsaucās: «Mēs neesam tiesīgi meklēt citā valstī, pārkāpt citas valsts jurisdikciju. Iedzīvotāji labi dara, ka paši iesaistās un meklē.» Ir valstis, kas nemaz nevēlas sniegt tiesisko palīdzību, ja nodarījuma summa ir 10 000 eiro. Tā viņiem šķietot niecīga nauda, tāpēc šādai palīdzībai resursus netērē. «Bet mūsu cilvēkam taču arī 100 eiro ir būtiski,» pauž A. Leitāns. Viņš regulāri sazvanoties un sadarbojoties ar kolēģiem Lietuvā.

Mūsdienu aktualitāte ir arī kibernoziegumi, kādi notikuši arī Bauskas iecirkņa teritorijā. Ar to Latvijā vairāk nodarbojas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes sastāvā esoša nodaļa, kas sniedz arī norādes, kā rīkoties, piemēram, policistiem Bauskā. Mūsu iecirknis pērn fiksējis ap desmit šāda rakstura noziegumu. Arī te naudas summas esot pārāk mazas, lai prasītu tiesisko palīdzību citām pasaules valstīm.

Trīs bendes – reibums, ātrums un manevrēšana
Pērn ceļu satiksmes negadījumos uz mūspuses ceļiem bojā gājuši pieci cilvēki, 2018. gadā bija divi. Turpretī cietušo 2018. gadā bija vairāk – 74, pērn – 64. Visvairāk dzīvību paņem šoseja A7, tur notiek vislielākās avārijas, trīs no bojāgājušajiem ir gājēji, divi – autovadītāji. Uz smagiem ceļu satiksmes negadījumiem izbrauc trīs dienesti – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, VUGD un Valsts policija. «Ceļu satiksmes negadījumu biežākie cēloņi ir reibums, ātrums un manevrēšana,» analizē G. Ķēniņš.

Problēmas rada arī pārkrautie kravas automobiļi, kas bojā mūsu ceļus, par to sūdzas arī Skaistkalnes iedzīvotāji. «Svaru Bauskas iecirknim nav, mēs varam kontrolēt tikai augstumu, birstošas kravas. Rakstām protokolus, lūdzam sūtīt svarus no reģiona (tādi ir Jēkabpilī, Rīgā, Ceļu satiksmes drošības direkcijai). Tiek rīkoti arī šādi reidi,» stāsta G. Ķēniņš. Vadītāji brīdinot cits citu, tādēļ sodīt pārkāpējus neesot nemaz tik vienkārši. «Pirmos divus var noķert, pēc tam ir, kā ir,» secina inspektors.

Pērn bijušas desmit kopējas patrulēšanas ar Lietuvas policistiem. Pārsvarā to dara ceļu policija. Lietuvieši ir aicinājuši baušķeniekus arī uz drošības nodrošināšanu pasākumu laikā, piemēram, pilsētas svētkos. Tas bijis sadarbībā ar Biržiem, Pakroju un Pasvali.

Gribi drošību, iesaisties arī pats!
B. Ostrovskis mudina iedzīvotājus būt aktīvākiem, uzreiz ziņojot valsts vai pašvaldības policijai par aizdomīgām darbībām vai likumpārkāpumiem. Svarīgi to darīt nekavējoties, laiks ir izšķirošs laba rezultāta sasniegšanai. Cilvēki var nofotografēt un sūtīt, piemēram, automašīnas numuru, kad kādi svešinieki no šī auto izmet atkritumus nepareizās vietās. Tad varētu sākt lietvedību. «Citādi konstatējam tikai sekas,» teic B. Ostrovskis.

A. Stankevics savukārt uzsver, ka pat par signalizācijas ierīkošanu īpašumā labāka ir kaimiņu sadarbība – pieskatīt citam cita māju vai dzīvokli. Kaimiņi var ievietot foto vai dalīties ar ziņu «Facebook», var izveidot «Whats-App» grupu, kur iespējams sūtīt foto, ja kāda sveša mašīna vai cilvēks ir kaimiņa īpašumā, lai noskaidrotu uzreiz, vai tie ir viesi vai zagļi. Tā ir drošības nodrošināšana, par ko jāiestājas visiem kopā. Ja sveši, tad jāzvana Valsts policijai. Turklāt tas attiecas ne tikai uz privātmājām, bet arī uz daudzdzīvokļu namu kāpņu telpām, lai tajās neuzturētos svešas personas. Jājautā: «Ko jūs šeit darāt, pie kā ejat?» Nevajag vienaldzīgi paiet garām. «Mēs nenostāvēsim visur klāt!» aicinot iesaistīties arī pašus iedzīvotājus, uzsver A. Stankevics.

M. Brikers stāsta, ka apsveicama bijusi svitenieku aktivitāte, kad pēc lietuviešu izdarītām zādzībām sākuši uzmanīt automašīnas ar kaimiņvalsts numura zīmēm. Kaimiņi savā starpā par to sazinājušies. Tad nelūgtie viesi jūt, ka tiek pieskatīti, ka te nu nevar tik brīvi pārvietoties un rīkoties. Arī A. Caune slavē Vecumnieku novada iedzīvotājus, kuri līdzdarbojas un ziņo par pārkāpumiem.

Atļaujas devējiem jāprasa arī atbildība

Situācija drošības ziņā bija krietni uzlabojusies tad, kad Valsts policijas Bauskas iecirknis varēja nodrošināt naktī trīs patruļas. «Tāpēc mēģinām apelēt pie Bauskas pašvaldības policijas, ka strādāt līdz naktij ir par švaku. Svarīgas būtu tieši nakts stundas, kaut līdz diviem trijiem,» teic A. Stankevics. Varbūt varētu darbu sākt pēcpusdienā un turpināt naktī?!

Saistībā ar jaunu izklaides vietu atvēršanu Bauskas vecpilsētā dežurēšana naktīs kļūst vēl aktuālāka. Trūkstot resursu, tālab izskanēja ierosinājums, ka varbūt pašvaldības policija darbu varētu sākt pēcpusdienā un turpināt naktī, lai tādējādi gādātu par drošību tieši visbīstamākajā diennakts laikā. Broņislavs Ostrovskis sacīja, ka pērn vasarā esot izmēģināts variants piektdienās un sestdienās strādāt diennakts režīmā, tomēr «pārgājām atkal līdz pusnaktij; budžets to neatļāva, darbiniekiem diennakts režīmā sanāca daudz virsstundu un pārstrādāšanās».

Protams, Valsts policija reaģēšot uz visiem izsaukumiem, tikai – cik ātri būs iespējams atbraukt, piemēram, ja ekipāža izsaukta attālā nostūrī? «Ja pašvaldība ko tādu uzņemas, atļauj nakts izklaides vietas, tad tai arī jādomā, kā nodrošināt drošību un sabiedrisko kārtību. Tad lai pašvaldības policija tur guļas un ceļas!» pauž A. Stankevics. Valsts policijas Bauskas iecirknī trūkst darbinieku – pašlaik ir 24 vakances. Katram iedzīvotājam jāiestājas par drošību savā dzīvesvietā, arī pašvaldība nedrīkst stāvēt malā.

P. S. Uz visiem iedzīvotāju ieteikumiem un jautājumiem diskusijas gaitā nepaspējām rast atbildes. Tās tiks publicētas atsevišķi kādā no laikraksta nākamajiem numuriem.


IEDZĪVOTĀJU VIEDOKĻI

Lilita Gudža raksta: «Dzīvoju Budbergā 33 gadus. Nevienu gadu neesmu jutusies droša. Kad bija slēgta robeža un muita, jutāmies drošāk. Kopš robeža ir atvērta, drošības nav nekādas. Visu ko zog, ved pāri robežai. To parasti arī nemeklē, cilvēkiem nekas nav atdots.
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, bet 100 – 200 metru tālumā ir saimniecības ēka, un tā stāv likteņa varā. Ir divi lieli suņi, bieži dodos skatīties, kas pie ēkas notiek. Kā saka – sargi sevi pats, un arī Dievs sargās. Te ir trīs mājas, salikti sensori, paši sevi sargājam. Maksimāli cenšamies apdrošināt, ko varam. Drošības jautājumi nav sakārtoti – lietuvieši mūs nesargās, tāpat kā latvieši nesargās lietuviešus.»

Druvis Druseiks: «Dzīvoju pie A7 ceļa un jūtos droši. Policija bieži vien stāv tepat blakus mājai, un problēmu nav bijis. Te zagļi parasti nelien, iet uz nomalēm. Brāļa sētā Paņemūnē bieži vien pagalmā iebrauc svešas mašīnas, pagriežas un aizbrauc.»

Liene Akmentiņa Brunavas pagastā:
«Liekas, ka tagad tomēr mazāk zog, lai arī pagājušajā nedēļā vienu zemnieku apzaga. Tomēr jūtamies drošāk.
Vienīgi jāsaka – kā pats sevi sargāsi, tā arī Dievs tevi sargās. Daudziem tagad ir videonovērošana, uz kustību reaģējošas kameras. Kādreiz cilvēki bija diezgan labticīgi, pat durvis neslēdza mājai ciet, tagad ir suņi, viss saslēgts, pat riteņus pieslēdzam.»


20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Jānis

Paldies par Jūsu nesavtīgo darbu. Brīnos, kā par šo niecīgo atalgojumu vēl kāds strādā.

pirms 2 mēnešiem, 2020.01.30 12:44

Jana

Šis ir dzīves aicinājums. Lai šo darbu darītu ir jābūt ļoti spēcīgiem cilvēkiem.
Nevajag runāt par budžetu, kad tiek glābtas cilvēku dzīvības. Cik ir vērta cilvēka dzīvība, vai - 100 000?

pirms 2 mēnešiem, 2020.01.30 14:13

P

Bez izaicinājumiem nekādi?

pirms 2 mēnešiem, 2020.01.31 11:53

Projekts «Dzīve pierobežā»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju