Rundāles novadā rīko starpvalstu radošo darbnīcu

Satiekas mākslinieki, folkloristi, seniori un studenti

Bauskas lietuviešu kultūras biedrības «Astra» dalībnieki un Lietuvas mākslinieki no 3. līdz 6. jūlijam Rundāles novada «Baltajā mājā» rīkoja radošo darbnīcu. Biedrība un sadarbības partneri no Lietuvas īsteno Lietuvas Kultūras ministrijas finansētu projektu. Tā  mērķis ir apvienot lietuviešus, kuri dzīvo citās valstīs.

Starpvalstu sadarbības projekta koordinatore ir māksliniece no Šauļiem Izolda Žagrakaliene, kura ik gadu Lietuvas pierobežas pilsētās, Bauskā un Rundālē organizē kopīgas mākslas izstādes, plenērus un citas kultūras norises. Izolda stāsta: «Bauskas lietuviešu biedrības projekts, kura izstrādē piedalījos, ir mūsu valstī īstenotās integrācijas programmas «Globālā Lietuva» aktivitāte. Radošās darbnīcas dalībnieku izvēles princips bija dažādu paaudžu cilvēku iesaistīšana. Lietuvu  pārstāv  profesionāli mākslinieki, amatieri, studenti. Mūsu grupā ir mākslinieki no Viļņas, Kauņas, Šauļiem. Vairāki jau ir piedalījušies izstādēs Bauskā un Rundālē.»

Rosīgie Bauskas lietuvieši
Bauskas lietuviešu kultūras biedrība projektā iesaistīja savus draugus – Žeimes lauku kapelu. Radošās darbnīcas atklāšanas vakarā «Baltajā mājā» baušķenieces Danute Slavinska, Anastasija Jankevica, Māra Freiberga, Māra Ozoliņa, Nijole Strēlniece un Lidija Zaķe ieradās lietuviešu tautastērpos. Kopā ar Žeimes muzikantiem viņas izpildīja lietuviešu tautasdziesmas.

Sarīkojumā piedalījās Latvijas lietuviešu savienības biedrības priekšsēdētājs Rolands Žalnierius.Viņš sveica projekta dalībniekus un atzinīgi novērtēja biedrības «Astra» mērķtiecīgo darbību Bauskas un apkārtnes lietuviešu nacionālās identitātes saglabāšanā un kultūras tradīciju popularizēšanā. Priekšsēdētājs iesaistījās vaļsirdīgā sarunā ar biedrības vadītāju Danuti Slavinsku un pārējām dalībniecēm.

Izjūt vietas enerģētiku

Radošā darbnīca ir Latvijas un Lietuvas kultūras izzināšanas aktīvs veids, lai pasākuma norises vietā un apkārtnē dalībnieki iepazītos ar dažādiem cilvēkiem, lai apmeklētu kultūrvēsturiskas vietas, fotografētu, zīmētu un gleznotu. Tas nav plenērs, kad ikviens iedziļinās savā darbā un neievēro citus cilvēkus.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Rundālē pavadīto laiku raksturo Šauļu māksliniece Birute Kuiciene: «Meklēju jaunas idejas topošajiem darbiem. Daba man vienmēr ir nozīmīgs impulss, tāpēc bieži piedalos mākslinieku plenēros. Šoreiz ir mazliet citādi, jo gleznošana un zīmēšana nav galvenā, bet gan vietējās kopienas dzīves iepazīšana. Tas ir patīkams, plūstošs ritms. Rundālē un apkārtnē daudz fotografēju, cenšos izjust vietas enerģētiku, paturēt izjūtās, lai neaizmirstu. Esmu pārliecināta, ka jebkurā mākslas darbā koncentrētā pozitīvā enerģija cilvēkos vairo prieku dzīvot. Mūsdienās visi gribam būt perfekti, bet palūkojieties dabā – te saule, te vējš vai lietus.

Dabas nepārtrauktā mainība, manuprāt, simbolizē cilvēka  būtību. Mums nav jātiecas pēc iedomātas pilnības, bet jāapzinās, ka esam dabas daļa. Par to nepārtraukti domāju. Radot savus mākslas darbus, vienmēr izjūtu dziļu mieru un prieku. Nevaru gleznot, balstoties uz prāta konstrukcijām un iedomu tēliem, man vajadzīgs pamats, un tā ir daba. Rundāle man ir ļoti laba vieta, kur apvienot mākslas un dabas impulsus.»

Beidzot ierauga pili 
Grāmatu ilustrators un vāku dizaina autors Romualds Balinsks, kurš tagad strādā Viļņas katoļu grāmatu izdevniecībā, Rundālē ir pirmo reizi. Taču viņš ir piedalījies vairākos mākslas plenēros un simpozijos Latvijā.

Jau sen Romualds gribēja apmeklēt Rundāles pili, bet parasti, darba darījumos braucot uz Rīgu, nebija  laika iegriezties. Tagad viņam un dzīvesbiedrei Vitai – arī māksliniecei – ir trīs nesteidzīgas dienas, lai to izdarītu. Viņš, tāpat kā Birute Kuciene, «Baltās mājas» apkaimē daudz fotografē un ģenerē jaunas idejas. Radošajās izpausmēs Romualdam daudz tuvāks ir abstrakcionisms, nevis reālisms.

Īpašs dzimtas stāsts
Romualda sieva Vita atzīst: «Rundālē vērojot apkārtnes seno ēku arhitektūru, man rodas asociācijas ar Lietuvas rietumu – Žemaitijas – reģionu. It īpaši ar Šilutes apkaimi. Gan tur, gan te ir labi nolasāma ģermāņu arhitektūras ietekme. Lietuvas ziemeļu pierobežā tā nav. Es un Romualds, būdami jauni, diezgan bieži braucām uz koncertiem Rīgas Doma baznīcā, uz izstādēm. To atcerējos ar nelielu smeldzi, ierodoties Rundālē pēc ļoti ilga pārtraukuma. Pašlaik esmu Viļņas Universitātē radošo industriju programmas pasniedzēja, bet mūža lielāko daļu biju pedagoģe lielā Viļņas mākslas studijā.»

Vitas Balinskienes mamma Elvīra Radauskaite bija Lietuvā pirmā sieviete  – profesionāla tēlniece, jo šī profesija līdz 20. gadsimtam visā Eiropā vienmēr bijusi vīriešu ziņā. Turklāt Elvīra izglītību ieguvusi nevis ārzemēs, bet jau Viļņas Mākslas akadēmijā. Pašlaik viņai ir 97 gadi. Elvīra Radauskaite ilgus gadus bija Viļņas Mākslas akadēmijas pasniedzēja.

V. Balinskiene turpina: «Es augu mākslas piesātinātā vidē. Mans tēvs bija gleznotājs. Varētu domāt, ka mākslinieku sabiedrībā cienījamu vecāku meita turpinās ģimenes tradīciju un sāks studijas Viļņas Mākslas akadēmijā. Nekā! Jaunībā vēlējos būt ļoti neatkarīga, negribēju, lai mani māca mamma, tāpēc devos uz Šauļu Universitātes mākslas fakultāti.  Tur iepazinos ar savu nākamo vīru un daudziem cilvēkiem, kuri tagad ir Lietuvā pazīstami mākslinieki. Ļoti, ļoti  žēl, ka Šauļu Universitātē dažādu ar mākslu nesaistītu iemeslu dēļ lieliskā mākslas fakultāte tagad ir likvidēta.»

Labs ieteikums
Kotrina Sarapinaite šajā projektā pārstāv jaunāko paaudzi. Viņa ir Kauņas Vitauta Dižā Universitātes studente, apgūst mākslas vēsturi. Jauniete jau ir piedalījusies Izoldas Žagrakalienes 2019. gadā rīkotajā plenērā «Sarkans», atainojot 20. gadsimta sākuma apbūvi Pakrojā un apkārtnes ciemos. Lietuviešu plenēristu darbu izstāde pērn notika Bauskas muzejā.

Kotrina uzsver: «Lai gan augstskolā apgūstu mākslas vēsturi un teoriju, man ļoti gribas pašai radoši izpausties. Mēģinu strādāt dažādos žanros, lai sevi pilnveidotu. Negribu būt tikai teorētiķe. Kopš iepazinos ar Izoldu Žagrakalieni, iespējas ir daudzkārt palielinājušās. Mans vienīgais traucēklis ir fakts, ka latvieši un lietuvieši pilnvērtīgi sarunājas tikai krievu valodā, ko  es nezinu. Iespējams, ka būtu daudz labāk, ja mēs pierobežā apgūtu abas kaimiņvalstu valodas. Jā, es labi runāju angliski, bet dažbrīd arī nejūtos labi, sarunājoties ar latviešiem.»

UZZIŅAI


Lietuviešu skaits valstī un mūspuses četros novados

Latvijā lietuviešu ir 21 938 – gandrīz 60% lietuviešu dzīvo Kurzemes un Zemgales reģionos, galvenokārt pierobežas novados un Liepājā. Mūspusē lielākais lietuviešu īpatsvars ir Vecsaules, Skaistkalnes un Kurmenes pagastā.

Bauskas novadā mīt 1327 lietuvieši;
Vecumnieku novadā dzīvo 416 lietuvieši;
Rundāles novadā lietuviešu ir 177;
Iecavas novadā lietuviešu ir 217.

Avots: csb.gov.lv, 2020. g.



Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

20200526-1606-maf-logo.jpg

#SIF_MAF2020

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju