Pašvaldību likums – bez rozā brillēm

Politiskā kultūra ir pārāka par normatīvo aktu prasībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodevusi publiskai apspriešanai jauno «Pašvaldību likumu», aicinot likumprojektu vērtēt un paust savus ieteikumus līdz 8. oktobrim.

Kopš likuma «Par pašvaldībām» pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas neizbēgami rada nepieciešamību pēc pārmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā. Vienlaikus tās nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc augstākas sabiedrības iesaistes pakāpes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, kas nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos ar teritorijas attīstību saistītos jautājumos.

Pozitīvs ir aspekts, ka topošajā likumā diezgan precīzi ir identificētas vairākas problēmas, kuras pašvaldībās vairāk vai mazāk pastāv. Tomēr bažas rada, cik lielā mērā esošā likuma redakcija patiešām spēs mainīt vai ietekmēt pastāvošo lietu kārtību. Turpinājumā – A. Kursītes detalizētāks ieskats par konkrētākiem problēmjautājumu blokiem.

Cieņas jautājums
Analizējot likumprojektu, lielā mērā vilku paralēles ar pašreizējo situāciju un pieredzi Bauskas novada domē. Viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdevu pati sev: «Ja pašlaik jau būtu spēkā konkrētais likumprojekts, kas tieši mainītos domē attiecībā uz sabiedrības iesaisti, ieklausīšanos iedzīvotāju viedoklī, labu pārvaldību un citiem jautājumiem?»

Piemēram, jau tagad Bauskas novada pašvaldības nolikumā ir noteikts, ka lēmumu projektiem un saistītajiem dokumentiem ir jābūt deputātiem pieejamiem trīs dienas pirms domes un komiteju sēdēm, un tieši šāda pati norma ir paredzēta jaunajā likumā. Tomēr jau tagad diezgan regulāri Bauskas novadā ir situācijas, kad lēmumu projektus pievieno pēdējā brīdī. Vai jauns likums spēs mainīt šo ačgārno praksi, kas netiek labota, neskatoties uz aizrādījumiem? Šis pēc būtības ir cieņas jautājums pret kolēģiem, kam ir jāiepazīstas ar konkrēto jautājumu, cieņas jautājums pret iesaistītajiem cilvēkiem, uzņēmumiem, iestādēm, kam arī ir svarīgi, lai kāds viņu jautājumā ir iedziļinājies. Vai to ir iespējams izdarīt, ja informāciju saņem pēdējā brīdī?

Var veidot, var neveidot

Tāpat jau tagad likumā «Par pašvaldībām» ir teikts, ka «dome var izveidot revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu». Atslēgas vārdi ir «var izveidot», bet var arī neizveidot. Līdzīgs pants ir paredzēts jaunajā likumā. Pirms pāris gadiem Bauskas novada domē nācām ar iniciatīvu izveidot revīzijas komisiju, lai izmeklētu iespējamas nelikumības, taču priekšlikumu noraidīja. Tāpēc, lai sasniegtu mērķi, manuprāt, atsevišķās situācijās nedrīkst būt varbūtības un pieļāvuma formas, bet tam ir jābūt kā obligātam uzstādījumam.

Vēl viens piemērs – gan jaunajā regulējumā, gan Bauskas novada saistošajos noteikumos ir iestrādāts, ka atsevišķos gadījumos, ja deputāts netiek uz sēdi klātienē, viņš var lūgt iespēju piedalīties tajā attālināti. Viss ir skaisti un pareizi līdz brīdim, kad parādās iespēja izvēlēties – domes priekšsēdētājs var noteikt šādu iespēju, bet var arī nenoteikt. Tāpēc, lai izvairītos no plašām viedokļu interpretācijām, būtu nepieciešams precīzāks jautājuma rāmis, diezgan skaidri identificējot vai vismaz objektīvi pamatojot, kāpēc priekšsēdētājs šādu iespēju deputātam drīkst nenoteikt.

Sabiedrības iesaiste
Ar jauno likumu ir paredzēta būtiski lielāka iedzīvotāju iesaiste, gan izveidojot iedzīvotāju valdes, gan ieviešot līdzdalības budžetu.
Līdzdalības budžets vismaz daļēji varētu uzlabot vienmērīgāku teritorijas attīstību. Protams, tie nav milzīgi līdzekļi, bet vismaz ar minimālo provizorisko aprēķinu būtu iespējams risināt iedzīvotājiem svarīgus jautājumus uz vietas katrā pagastā, ciemā. Dažkārt ir sāpīgi nolūkoties, cik grūti iedzīvotājiem pagastos ir panākt kaut nelielu infrastruktūras vai sporta objekta attīstību. Turklāt plānots, ka par līdzdalības budžeta izlietojumu lems pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji, kas ir loģiski un saprotami.
Pozitīvi ir vērtējama jauna iniciatīva – iedzīvotāju valde, lai veidotu labāku dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Vienīgās šaubas ir par to, ka iedzīvotāju valdi konkrētā teritoriālā iedalījuma vienībā izvirza iedzīvotāji, bet balso un apstiprina domes deputāti. Šis noteikti būtu plašākas diskusijas vērts jautājums, jo varianti, kā apstiprināt vai ievēlēt valdi, varētu būt arī citi. Iespējams – bez deputātu līdzdalības vai ar mazāku iesaisti. Manas bažas ir tāpēc, ja kādā teritorijā būs iedzīvotājs, kurš būs aktīvs, kurš nebaidīsies paust savu neatkarīgu viedokli, kurš nerunās «pa spalvai» administrācijai un domes vadībai, ir ļoti vienkārši panākt, ka par šādu iedzīvotāju valdē deputāti var nenobalsot.

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un to, ka likumprojektā iestrādā, ka domes sēdes translē videoformātā, ieteiktu virzīties soli tālāk un nodrošināt arī komiteju audiovizuālu tiešraidi, kas sniegtu papildu informāciju par izskatāmajiem jautājumiem gan deputātiem, kas nav ko-
mitejas locekļi, gan iedzīvotājiem.

Varas dalīšana
Likumprojekts paredz lielāku ierobežojumu deputātu amata savienošanas kārtībā. Arī iepriekšējos periodos ir bijuši mēģinājumi, bet vienmēr pie varas esošajām partijām ir izdevies ielobēt, ka ir dažādi izņēmumi. Jaunais likums paredzētu, ka deputāts nevar ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, tai skaitā būt skolas direktors, direktora vietnieks un citi. Ļoti gribu cerēt uz brīnumu, ka šī norma valdības un Saeimas gaiteņos netiks koriģēta. To mēs tuvākā pusgada laikā, visticamāk, redzēsim.
Attiecībā uz izpilddirektoru iecelšanu ir paredzētas izmaiņas, kas nozīmētu atklāta konkursa organizēšanu, kā arī to, ka izpilddirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem, ar iespēju pēc pozitīva darba novērtējuma saņemšanas termiņu pagarināt vēl uz pieciem gadiem.
Svarīgi, ka ar likumu pasaka – konkurss ir atklāts. Taču Bauskas novada pašvaldība ir «slavena» ar amatu konkursu rīkošanu, tāpēc ne vienmēr atklāts konkurss automātiski nodrošina godīgu un profesionālu pretendentu izvērtēšanu. Atceramies «spārnoto teicienu» SIA «Vides serviss» vadītāja apstiprināšanā, kad domes priekšsēdētāja vietnieks publiski atzina, ka konkursa nolikumu nemaz nav lasījis, bet ir piedalījies izvērtēšanā. Atceramies atsevišķu deputātu «īpašās» spējas saskaitīt dažus ciparus pretendentu vērtējumā. Tāpēc jautājums vairāk ir par to, vai pašvaldība ir spējīga un ieinteresēta atlasīt vislabāko kandidātu. Situācijas risinājums ir profesionāla kandidātu atlase, pretējā gadījumā iedzīvotāji netic šiem konkursiem un arī nepiesakās, kas būtiski samazina konkurenci un iespēju atlasīt spējīgāko kandidātu.

Attiecībā par piedāvāto izpilddirektora ievēlēšanas termiņu – pieci gadi. Gribētu labāk saprast piedāvātā termiņa pilnu argumentāciju, jo, manuprāt, arī šis vēl ir diskutējams jautājums. Piemēram, varbūt tie ir četri gadi, jo domi ievēl uz četriem gadiem? Varbūt neierobežot ar diviem termiņiem, bet organizēt atklātu konkursu ar iespēju piedalīties visiem? Ja persona konkursā ir labākā, tad kāpēc neļaut turpināt darbu?

Politiskā kultūra
Arī par citām jaunā likumprojekta normām varētu izvērst plašāku diskusiju, taču tā būtiskā esence, ko vēlējos parādīt, – jaunās idejas par iedzīvotāju iesaisti, par ieceri likumu padarīt modernāku un atbilstošāku pašreizējai situācijai, ir ļoti atbalstāmas. Taču neba jau tagad nav iespējams ņemt vērā iedzīvotāju viedokli, neba nav iespējams vairāk dzirdēt savus iedzīvotājus.

Vēl nesen Bauskas domes deputāti saņēma Vecsaules pagasta iedzīvotāju vēstuli par iedzīvotājiem svarīgu jautājumu, kur atspoguļota arī pagasta pārvaldes vadītājas attieksme, ar kuru viņa pauž viedokli par iedzīvotājiem. Citēju: «Jūs esat parastie viduvējie cilvēki, kas visam pretojas.» Jautājums – vai jaunais likums var mainīt pašvaldības amatos iekļuvušo attieksmi pret līdzcilvēkiem?

Atceroties citas iedzīvotāju vēstules, tai skaitā par atbalstu skolām un citiem jautājumiem, atminos, kā tās slēpa no deputātiem un sabiedrības, cik negribīgi rādīja, līdz beidzot jau nonācām līdz absurdam, kad iesniegums domei vienlaikus jāadresē arī deputātiem, pretējā gadījumā deputāti par šādu vēstuli var neuzzināt. Arī par formālu pieeju iedzīvotāju aptauju un publisko apspriešanu organizēšanā «ķeksīša pēc», kur iedzīvotāju izteiktās vēlmes un viedokļus ignorē.

Mans secinājums ir tāds – laba pārvaldība, iedzīvotāju interešu ievērošana ir ievēlēto deputātu politiskās kultūras jautājums. Ja deputāts ir atnācis realizēt savas personiskās intereses, neviens likums to nespēs mainīt.

Ir cerība, ka novadu apvienošanas rezultātā, būtiski samazinoties deputātu skaitam, saasināsies konkurence par ievēlēšanu, kas liks ievēlētajiem deputātiem daudz lielākā mērā novērtēt iedzīvotāju doto uzticību un izturēties ar lielāku pietāti.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

20200526-1606-maf-logo.jpg

#SIF_MAF2020

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju