Nelabvēlīga kombinācija upēm

Fosfors un slāpeklis siltā laikā veicina aizauguma veidošanos

Dzīves kvalitāti pierobežas novados nosaka ne tikai pakalpojumu pieejamība, bet arī tīra daba – Bauskas reģiona upju ūdens tīrība un izmantošanas iespējas, gaiss, ko elpojam. Gan Mēmele un Mūsa, gan līdz ar to arī Lielupe savus ūdeņus savāc ne tikai Bauskas novadā, bet arī pārrobežā – Lietuvā. Šis ir pierobežas dzīves viens no faktoriem – mūsu ikdienas kvalitāti ietekmē arī kaimiņzemes iedzīvotāju saimnieciskā darbība un attieksme pret dabu.
«Bauskas Dzīve» turpina rakstu sēriju par upju ūdens tīrību, ko sāka pērn, šogad vairāk pievēršoties tam, kāpēc aizaug upes, vai to piesārņojums ar pesticīdiem, slāpekli, fosforu jau ir vai vēl nav apdraudošs.


Mūsdienās novērotajā upju aizaugšanā vieni vaino klimata izmaiņas un ledus trūkumu upēs pavasaros, citi uzskata, ka to veicina lauksaimniecībā izmantojamo augu barības vielu nonākšana upēs. Izrādās, ka taisnība ir visiem – pašlaik upju aizaugšana ir pastiprinājusies divu faktoru nelabvēlīgas kombinācijas ietekmē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras profesors Ainis Lagzdiņš savos pētījumos ir apkopojis datus 25 gadu garumā par ūdens kvalitātes un kvantitātes izmaiņām meliorācijas sistēmās un upēs, īpašu uzmanību pievēršot slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemes. Iegūtā informācija liecina, ka uz pasaules fona izskatāmies labi, bet upju sakārtošanai tomēr būs jāvelta daudz darba un finansējuma, turklāt ne tikai upēs.

Vai ir pētījumi, kas parāda to, ka augu barības vielas upē nokļūst pārāk lielā apjomā, kas veicina upju aizaugšanu?

– Upju aizaugšanu veicina daudzu dažādu faktoru kombinācija – augu barības vielu daudzums un blakusapstākļi, piemēram, meteoroloģiskie un hidroloģiskie. Viens ir tas, ko lauksaimnieki dara uz lauka, bet cits – ko māte daba mums liek priekšā katrā konkrētajā gadā. Ja šie abi apstākļi – antropogēnie un dabiskie – sakrīt kā nelabvēlīga kombinācija, protams, tas aizaugšanu veicina.
Mūsu pētījuma objekts nav upju aizaugums, bet gan augu barības vielu izskalošanās – slāpekļa un fosfora savienojumu izskalošanās. Vizuāli novērtējot upes, ir redzams, ka tās aizaug. Bet jāņem vērā tas, ka upju pašattīrīšanās nav tāda, kāda bija iepriekšējos periodos.

Tas varētu būt klimata pārmaiņu dēļ?

– Jā, klimata pārmaiņu rezultātā ziemas ir kļuvušas siltākas. Ja pagājušajā gadā sniega sega bija tikai dažas dienas, nevis mēnešus, nevar runāt par ledus segas rašanos. Ledus ir «mehānisms», kas dabiski attīra upes. Ja nav biezas ledus kārtas, tad, neskatoties uz to, vai upe ir maza, vidēja vai liela, nevar runāt par tās pašattīrīšanos. Pēdējie daudzmaz vērā ņemamie pali, ko varu atcerēties, bija 2010. gadā. Pārplūda palienes, ūdens līmenis bija pietiekami augsts, pietiekami daudz ledus. Straumes ātrums, ūdens apjoms, ilgums un ledus daudzums – pilna kombinācija. Ja nav ledus, tikai ar straumi aizskalot upē uzkrājušos sanesumus un veģetācijas sezonā izaugušos ūdensaugus nav iespējams.

Par to, vai klimata pārmaiņas ir cilvēka izraisītas, notiek karstas diskusijas – ir valstis, kas to atzīst, ir, kas neatzīst, ir organizācijas, kas tam piekrīt. Piemēram, «The Intergovernmental Panel on Climate Change» («Starpvaldību klimata pārmaiņu panelis») savos ziņojumos skaidri parāda, ka klimata mainība ir cilvēka izraisīta. Ir pretinieki, kas apgalvo, ka tas nav cilvēka veidots, un attiecīgi negrasās ieviest ierobežojošus pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā. Globāli ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Ķīna, kas dara, kā vēlas, un ir Eiropas Savienība, kas veic maksimālo, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā.

Vai upēs šajā situācijā ir jēga cīnīties ar aizaugumu pļaujot vai tamlīdzīgi, vai tomēr samierināties, ka tas ir dabisks process, un gluži vienkārši dažas vietas labiekārtot? 

– Tas, ka ūdensteces ir jātīra, ir skaidrs. Meliorācijas sistēmas noteikti jātīra, jo tās pamazām aizaug un pārstāj funkcionēt. Arī upju posmus nepieciešams tīrīt, un tas ir darīts kopš senseniem laikiem. Tas, ka valstiskā līmenī trūkst finansējuma, lai vienlaikus tīrītu daudzas upes, sekmē upju pakāpenisku aizaugšanu. Mums bija pieejami Eiropas Savienības līdzekļi, kas sekmēja meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes ūdensnoteku pārbūvi un atjaunošanu, un valstiskā līmenī šo funkciju pilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi».  Kopš 2015. gada bija pieejams finansējums fiziskām un juridiskām personām, kā arī valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājiem. Kopš tā laika ir padarīts ļoti liels darbs.

Bauskā pļauj meldrus, cerot, ka samazinās augu barības vielas upē? Vai ir pētījumi, cik tas ir efektīvi?

– Šo jautājumu es uzdevu, būdams ASV, pēcdoktorantūras pētījuma ietvaros par mākslīgajām mitrzemēm. Pastāv viedoklis, ka augi uztver slāpekli un fosforu, bet vielas nonāk atpakaļ apritē, tām atmirstot. Profesors, kas pētījumus veic gadu desmitiem, atbildēja, ka tā ir nenozīmīga daļa, kas nonāk atpakaļ ūdenī, un līdz ar to tīrīšana mākslīgajās mitrzemēs nav nepieciešama. Pats domāju, ka pļaušana nav nekas slikts, tas ir atbalstāms pasākums. Tomēr tas nav galarisinājums – ilgtermiņā pļaušana nebūs tā, kas mainīs situāciju.

Vai ir prognozes, kas mūs sagaida tuvākajos desmit gados?

– Klimata mainības scenāriji visā pasaulē ir izstrādāti. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» speciālisti ir izstrādājuši brīnišķīgu rīku, kas pieejams organizācijas mājaslapā, sadaļā «Laika apstākļi»; tas uzskatāmi parāda, kas nākotnē sagaida katru konkrētu vietu. Latvijā tiek   prognozētas siltākas ziemas, intensīvāki nokrišņi īsā laika periodā vasarā, taču pavasarī nebūs palu.

Kam būtu jāpievērš uzmanība nākotnes pētījumos?

– Ilgtermiņā būtu nepieciešami pētījumi par zāļu atlieku nonākšanu upēs, un tikpat nozīmīga tēma – augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas. Pašlaik ir tikai epizodiski pētījumi par abām šo ķīmisko savienojumu grupām. Vienreiz paņemt paraugus no zinātniskā viedokļa ir aplami, nepieciešams veikt pētījumu vismaz trīs līdz piecu gadu ilgā laika periodā, lai novērstu nejaušību ietekmi uz iegūtajiem rezultātiem.

Ierobežo finanses – pašlaik par paraugu, kuros nosakām slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācijas, maksājam aptuveni 30 eiro par ūdens paraugu, un gada laikā analizējam aptuveni 600 ūdens paraugus. Analīzes uz pesticīdu atliekvielām maksā vismaz 200 eiro par vienu ūdens paraugu, un tam gada laikā būtu jāatvēl vismaz 120 tūkstošus. Skaidrs, ka mums kā pētniekiem tas interesē un arī lauksaimniekiem, lai noskaidrotu reālo situāciju. Bet tam ir nepieciešams projekts, kas apmaksātu šos pētījumus. Cenšamies gatavot pieteikumus dažādos Eiropas Savienības projektu konkursos, lai iegūtu finansējumu un varētu attīstīt šo jomu.

Slāpeklis un fosfors upēs

Par novēroto augu barības vielu noplūdi upēs stāsta Ainis Lagzdiņš:

– Piemēram, Mellupītes monitoringa stacija Saldus novadā. 2017. gadā novērots maksimālais ūdens noteces slānis, 2018. gadā – minimālais ūdens noteces slānis. Gadus skatot atsevišķi, Mellupītes drenu lauka monitoringa līmenī, vidējā kopējā slāpekļa noplūde ir
18 kilogrami no hektāra. Nevar teikt, ka tas ir ļoti daudz. Izkliedētais minerālais mēslojums ir aptuveni 150 – 170 kilogrami uz hektāru atkarībā no kultūrauga. Aptuveni desmitā daļa no tā, kas izkliedēts uz lauka, gada laikā aizskalojas. Toties
2017. gadā izskalojās 42 kilogrami slāpekļa no hektāra. Jo vairāk ūdens, jo vairāk izskalojas. Tā bija vairāk nekā divas reizes lielāka noplūde nekā ilgtermiņā no 1995. līdz 2019. gadam.

Nākamajā, 2019. gadā izskalojās deviņi kilogrami – par pusi mazāk nekā ilgtermiņā novērotais. Tā ir dabas ietekme – abos gados lauksaimnieki darīja visu kā vienmēr. Ja kultūraugam ir nepieciešams mēslojums pie sējas, viņi to kaisīja, ja mēslojums vajadzīgs noteiktā attīstības fāzē, to ņēma vērā. Līdzīgi ar fosforu – 2017. gadā 0,36 kilogrami, 2018. gadā 0,02 kilogrami, kas ir 18 reizes mazāk. Ilgtermiņā – 0,2 kilogrami. Sabiedrībai būtu jāsaprot, ka ne vienmēr tas ir atkarīgs no lauksaimnieka, kas notiks, – ir arī dabiskie apstākļi, kas regulē, – notiks izskalošanās vai ne.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

20200526-1606-maf-logo.jpg

#SIF_MAF2020

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju