Ar vienotības uguni – laivās pār Mēmeli

Skaistkalnē un Germanišķos neparasti nosvin 20. Baltu vienības dienu

Sirsnīgi, oriģināli un romantiski Biržu rajona Germanišķos Lietuvā un Vecumnieku novada Skaistkalnē Latvijā iedzīvotāji, Mēmeles šķirti, bet tomēr vienoti 22. septembrī nosvinēja Baltu vienības dienu.

Iepriekšējos rudeņus šajā dienā abu kaimiņvalstu ļaudis ierasti satikās uz Mēmeles tilta, tad svinēja kopā. Kārtība izveidojusies tāda – vienu gadu par svētku scenāriju atbild lietuviešu puse, otru gadu – Vecumnieku novads, šoreiz Biržu rajons rūpējās, skaidroja Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals.

Otrdienas rīts sākās ar abu valstu karogu pacelšanu – pulksten deviņos pie Skaistkalnes vidusskolas vēsturiskās ēkas tika izlikts Lietuvas valsts karogs, Germanišķos – Latvijas karogs. Tādējādi tika iezīmēts Baltu vienības dienas sākums, kas turpinājās svinībās vakarā.

Dziesmas un gaisma abos krastos
Saslimstība ar «Covid-19» Lietuvā ir ievērojami plašāka nekā Latvijā, tālab kaimiņiem noteikti strikti ierobežojumi, arī iebraucot vai ienākot mūsu teritorijā. Kā šādos apstākļos svinēt, lai būtu distancēti, bet tomēr kopā? Tika rasts risinājums – šajā Mēmeles krastā pulcējās Vecumnieku novada ļaudis, otrā malā – lietuvieši. Mikrofonos teiktās runas, upes ūdens pastiprinātas, bija labi dzirdamas abos krastos, tāpat arī dziesmas, lietuviešu muzicēšana un jo īpaši labi – pūtēju orķestra «Skaistkalne» skanējums, bet vēlāk, jau dziļā tumsā, – arī kopdziedāšana Raita Sirmaņa akordeona spēles pavadījumā.

Īpašs mirklis bija, kad no abiem krastiem vienlaikus atīrās puiši airu laivās, viens no viņiem turēja paceltu valsts karogu, cits – degošu lāpu. Mēmeles vidū, pie zemju robežas, abas laivas satikās un tajās esošie apmainījās lāpām. Tādējādi Lietuvas pusē ugunskurs tika iedegts no Latvijas lāpas, bet mūspusē – no Lietuvas vestās liesmas. «Cik romantiski!» iesaucās klātesošās dāmas. Savukārt Aiga Saldābola, Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektore, sacīja: «Ugunskuri ir kā zīmes, kas mūs vieno.»

Uzrunās abām kaimiņtautām gan Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, gan viņa vietnieks J. Kovals uzsvēra to, ka mēs spējam būt vienoti pat pandēmijas laikā, kad laivu transports palīdz satikties. «Pašlaik mūs šķir upe, bet dziesmas, gaisma un vienotība tiek pāri tai no abām pusēm,» sacīja J. Kovals.

Skaistkalnes pagasta novadpētniecības centra «Novadnieki» krā-juma glabātāja, vides gide Laima Indriķe uzrunu teica lietuviešu valodā, akcentējot – tas, cik ilgi mēs kā baltu tautas pastāvēsim, ir tikai no pašiem atkarīgs, viss ir mūsu rokās. Viņa aicināja neaizmirst, ka spēks ir vienotībā.

Jauniešiem vietējā skolā patīk
Mēmeles krastā sanākušo skaist-kalniešu, kurmeniešu, Vecumnieku iedzīvotāju pulkā dzirdams, ka divi jaunieši sarunājas angliski. Vai tiešām kovidlaikā ieradušies audzēkņi skolu apmaiņas programmā?

Izrādās, tā gan nav, abi ir vie-tējie – Skaistkalnes vidusskolas 8. klases skolēniem Monai Megijai Jēgerei un Markam Danielam Kazilaitim ļoti patīkot angļu valoda. Daudzi no viņu klases arī stundu starpbrīžos mēdzot angliski sarunāties un pie skolotājas Līvijas Kalējas svešvalodu apgūstot ar normālām sekmēm. Arī latviešu valodas mācībās esot labi rezultāti. «Mums ir laba klase, visiem kopā ir interesanti un jautri. Šogad esam 18, pagājušajā gadā mūsējiem pievienojās seši no Brunavas pagasta Bauskas novadā, kad tur skolu likvidēja, šogad vēl divi skolēni nāca klāt. Es droši vien Skaistkalnē palikšu arī vidusskolas klasēs mācīties, jo man te patīk,» stāstīja Mona Megija.

Pūtēju orķestrī «Skaistkalne» instrumentus spēlē arī abu jauniešu klasesbiedri, Baltu vienības svētkos nākuši savējos atbalstīt. Turklāt Monas Megijas vecmāmiņa arī rosinājusi piedalīties svinēšanā, jo viņa ir viena no rīkotājām – Skaistkalnes tautas nama vadītāja Līga Baļčūne.

Prieks par vasaru un iespēju strādāt un mācīties

Dzīve pierobežā, kur sen izveidojušās noturīgas kaimiņattiecības un sadarbības formas starp latviešiem un lietuviešiem, šogad krietni mainījusies. Pirmais smagais pārbaudījums bija pavasarī, kad no marta vidus līdz maija vidum bija slēgta Lietuvas robeža un Lietuvas pusē dzīvojošie, kam darbs bija Latvijā, vai nu strādāja attālināti, vai pārcēlās no dzīvesvietas uz darbavietu. Tagad atkal problēma samilst –, iebraucot no Lietuvas Latvijā, kopš 19. septembra jāievēro desmit dienu pašizolācija.

Tomēr tagad atšķirībā no pavasara tie, kuriem robeža jāšķērso darba pienākumu dēļ, ar dokumentāru apliecinājumu drīkst Latvijā strādāt un uzturēties bez pašizolācijas. Tas pats attiecas arī uz tranzītā caur Lietuvu braucošajiem. Tādējādi pierobežas ekonomiskā un sociālā dzīve nav apstādināta, droši pa labāko un īsāko ceļu caur Lietuvu uz Skaistkalnes vidusskolu ik dienas var vest arī skolēnus no Brunavas pagasta.

Uz svētkiem Mēmeles krastā bija atnākusi arī Eleonora Maisaka, kas uztur lauku viesu māju un ir priecīga par aizgājušo vasaru, kad Baltijas valstīs vēl varēja brīvi ceļot. Bijis daudz viesu no Latvijas un Lietuvas – nakšņojuši gan riteņbraucēji, kas devušies braucienā ap Latviju, gan jātnieces, kas zirgu mugurās jājušas apkārt mūsu valstij pa pierobežu, daudz lietuviešu ģimeņu.

Lai pati uzturētu mundrumu un veselību, spētu arī koronavīrusam turēties pretī, Eleonora šovasar daudz sportojusi, būdama seniore, piedalījusies Siguldas vienības velobraucienā, kur visu maršrutu arī pieveikusi, turklāt nepalikdama «pakaļgalā».

Zalkši sargā baltu tautas
Par Baltu vienības dienas scenāriju un svētku norises gaitu rūpējās Germanišķu kultūras darba organizatore Zita Beļakiene, Latvijas pusē – Skaistkalnes tautas nama vadītāja Līga Baļčūne.

Zita «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka svētku scenārija pamatā ir viņas ideja, taču tās īstenošanā strādājusi desmit cilvēku komanda – sadarbībā un vienotībā spēks. Paspējusi vēl līdz 19. septembrim organizatoriskā sanāksmē tikties ar Skaistkalnes pagasta pārvaldnieci Inetu Skusto un citiem ciema aktīvistiem, pēc tam gan viss saskaņots ar Līgu pa tālruni. Jāpiebilst, ka Z. Beļakiene ļoti labi runā latviski.
Upes krastā Germanišķu pusē ļaudis uzrunāja Nemunelis-Radvilišķu senūnijas novadpētniecības krātuves pārzinis Evalds Timuks.

Vietējās skolas ēkā iekārtots «muzejs», kura krājumos saglabāta arī afiša no 1926. gada, kas aicināja apmeklēt «Latvju-lietuvju tuvināšanās svētkus» Biržu reformātu baznīcā 17. oktobrī. Afišas kopijas bija izdrukātas, pavairotas, un Līga Baļčūne tās dalīja arī skaistkalniešiem.

Uzrunu Lietuvas pusē teica Biržu rajona pašvaldības mērs Vīts Jarecks: «Mūsu tautas vieno gadsimtu vēsture, ko apvieno tagadne. Tie ir dažādi projekti, kas jau ir īstenoti un vēl top, kopīgi mērķi un centieni Eiropas Savienībā, kopīgas vērtības. Un, lai gan šodien koronavīrusa izplatīšanās radīto draudu dēļ mums ir jāievēro saziņas ierobežojumi un mēs nevaram paspiest roku vai brālīgi apskaut cits citu, es tomēr uzskatu, ka vienotības gars ir spēcīgs mūsu un mūsu brāļu latviešu sirdīs.»

Germanišķos Mēmeles krastā 22. septembrī tika iestādīts svētozols, atklāta koka skulptūra «Zalkšu karaliene», bet no koka un salmiem darināts liesmojošs zalktis tika palaists upes ūdeņos. Kā akcentēja Zita Beļakiene, zalkši baltu tautām izsenis ir cilvēku un mājokļu sargātāji. «Ja jums sētā mīt zalktis, tad labi klāsies!» teic Zita, kura vada arī Germanišķu folkloras kopu «Vijoklis», pētot seno baltu tautu simbolu un muzicēšanas kultūru.

Divas pēdējās baltu tautas – lietuvieši un latvieši – vismaz reizi gadā satiekas, lai apzinātos, ka mums ir vēl viena radniecīga tauta, ar kuru  kritiskos vēstures brīžos esam spējuši būt vienoti.



Saules kaujas vieta – joprojām nenoskaidrota

22. septembris kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā ir oficiāli atzīmējams datums – Baltu vienības diena. Šai samērā nesenajai tradīcijai pamatā viduslaiku vēstures notikums – kauja pie Saules, kura, saskaņā ar 14. gadsimta Livonijas ordeņa hronista Vartberges Hermaņa ziņām, notikusi 1236. gada 22. septembrī.

Viena no smagākajām kaujām Baltijas krusta karos, kurā Rīgā bāzētais Zobenbrāļu ordenis cieta smagu sakāvi un kas ietekmēja
visu Baltijas krusta karu procesu. Saules kaujas sakarā vēsturniekiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, tai skaitā kaujas vieta. Vairums pētnieku sliecas domāt, ka runa ir par Jauniūņiem – vietu Mūsas augštecē uz ziemeļiem no Šauļiem. Citi to meklē
Latvijā – Vecsaulē, Mēmeles kreisajā krastā.



Īpašie nosacījumi pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas-Lietuvas robežu darba vai mācību vajadzībām

Lai gan kopš 19. septembra, iebraucot Latvijā no Lietuvas, cilvēkiem jāievēro pašizolācija, personas, kas ikdienā šķērso Latvijas-Lietuvas robežu darba vai mācību vajadzībām, arī turpmāk ikdienā var brīvi doties uz Lietuvu, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos:

lai pildītu darba pienākumus Lietuvā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu);

lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu);

lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu);
lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai);

lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav pieejami Latvijas teritorijā;

personas varēs šķērsot arī valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres.



Savukārt, atgriežoties Latvijā, piemēram, vakarā pēc darba pienākumu veikšanas, šīm personām būtu jāievēro šādi papildu drošības principi:

jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku. Izņēmums ir, piemēram, darbavieta vai situācijas, kas saistītas ar iepriekš minētajiem gadījumiem robežas šķērsošanai;

veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktie piesardzības pasākumi;

uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs;

parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, uzreiz jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.

Avots: Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 «Epidemioloģiskās drošības pasākumi «Covid-19» infekcijas izplatības ierobežošanai».


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

20200526-1606-maf-logo.jpg

#SIF_MAF2020

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju