VARAM: Pašvaldību reformas kontekstā būtu jāatjauno 865 kilometri autoceļu

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem jauno novadu administratīvo centru labāku sasniedzamību, administratīvi teritoriālās reformas kontekstā būtu jāatjauno 865 kilometri autoceļu, aprēķinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Autoceļu stāvoklis un jauno centru sasniedzamība bija viens no jautājumiem, kas reformas kontekstā īpaši satrauca pašvaldību pārstāvjus un iedzīvotājus. Tā rezultātā VARAM solīja izstrādāt plānu, kas tuvāko gadu laikā ceļu sakārtošanā ļautu investēt aptuveni 300 miljonus eiro.

Tagad ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām un VAS "Latvijas valsts ceļi" ir izstrādājusi karti valsts autoceļu sakārtošanai reformas kontekstā.

Apkopotie dati liecina, ka Rīgas plānošanas reģionā būtu jāatjauno 230 kilometri autoceļu, kam nepieciešami 54,61 miljons eiro, Zemgales plānošanas reģionā vajadzētu atjaunot 82 kilometrus, ieguldot 50,88 miljonus eiro, bet Kurzemes plānošanas reģionā - 161 kilometrus, izlietojot 53,85 miljoni eiro. Savukārt Latgales plānošanas reģionā nepieciešams atjaunot 257 kilometrus autoceļu, kam nepieciešami 77,69 miljoni eiro, bet Vidzemes plānošanas reģionā - 135 kilometri, kas izmaksātu 62,02 miljonus.

Atbilstoši VARAM priekšlikumam, kopumā ceļu atjaunošana būtu jāveic 94 esošajās pašvaldībās jeb 35 novados pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Kā norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), VARAM plāns "ir konkrēts un aktuāls piedāvājums mērķtiecīgiem un neatliekami realizējamiem ieguldījumiem", lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu - nodrošinātu novada administratīvo centru labāku sasniedzamību un uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, darbavietām.

"Ministru kabineta sēdē tuvākajā laikā tiks skatīts jautājums par 75 miljonu eiro novirzīšanu ceļu būvniecības veicināšanai Covid-19 radītās krīzes laikā, tādēļ aicināšu prioritāri ņemt vērā šo pašvaldību reformas ietvaros izstrādāto atjaunojamo valsts autoceļu karti," norāda Pūce.

Izstrādātajā plānā kā atjaunojami ceļi noteikti tie, kuru seguma stāvoklis ir slikts un ļoti slikts, kā arī tie, kuri palīdzētu panākt, ka iedzīvotājiem ir nodrošināts ceļš uz esošo un plānoto administratīvo centru pēc reformas. Kā kritērijs tika izvirzīta arī funkcionālās izmantošanas nozīme saistībā ar nozaru reformām un tika ņemta vērā arī vidējā diennakts satiksmes intensitāte.

Kā ziņots, ceļu būvniecības veicināšanai jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes laikā plānots novirzīt 75 miljonus eiro, vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Līdzekļu piešķiršana ceļu būvniecības nozarei pamatota ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, lai nepieļautu ekonomikas atdzišanu un stimulētu ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību. "Tradicionāli ekonomikas lejupslīdes apstākļos līdzekļi pastiprināti tiek ieguldīti tādos publiskās infrastruktūras attīstības projektos kā autoceļu un tiltu būvniecība, kas veicina būvniecības un citu saistīto nozaru attīstību, nodrošina darba vietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā," skaidroja Satiksmes ministrijā.

Par minētajiem 75 miljoniem eiro plānots atjaunot un pārbūvēt sliktā stāvoklī esošos autoceļu posmus un tiltus, kuru īstenošana līdz šim atlikta nozarei nepietiekamā finansējuma dēļ.
Kopumā valsts autoceļu fondam 2020.gada budžetā atvēlēti 255,27 miljoni eiro, bet pēc papildus līdzekļu piešķiršanas tā sasniegs 330,27 miljonus eiro.


Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju