No izpētītajiem 137 ar Covid-19 saslimušo nāves gadījumiem 88% konstatētas blakus saslimšanas

No izpētītajiem 137 ar Covid-19 saslimušo nāves gadījumiem 88% konstatētas blakus saslimšanas, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Veselības inspekcijas (VI) pārstāve Ilze Dzerkale.

Šiem pacientiem konstatēta aptaukošanās, kardiovaskulārās slimības, hroniskas plaušu slimības, smēķēšanas izraisītas veselības problēmas, cukura diabēts, onkoloģiska saslimšana vai citas veselības blakus problēmas. Sava loma pacientu mirstībai ir vecumam, jo mirušie biežāk bijuši vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem, kā arī vecāki cilvēki, atzīmēja Dzerkale.

VI pārstāve piekrita Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvim Dzintaram Mozgim, ka šajos jautājumos ir nepieciešams veikt plašāku pētījumu. Mozgis pieļāva, ka Covid-19 pārslimojošu grupā mirstības koeficients varētu būt divreiz augstāks, taču, lai to pierādītu, vēl nepieciešami plašāki pētījumi.

Saslimšana ar Covid-19 ir arī savas veida trigeris virknei pataloģisko procesu, kuri, summējoties vairākiem faktoriem, noved pie nāves, norādīja Mozgis.

Komisijas sēdē par iedzīvotāju mirstību tika runāts arī plašāk, un SPKC pārstāvis norādīja, ka, ja vairāki mūžībā aizgājušie cilvēki būtu laikus saņēmuši profilaktiskos pakalpojumus un būtu līdzestīgi jeb sadarbotos, viņi varēja pāragri nenomirt.

Mozgis uzsvēra, ka smēķēšana, nelabvēlīgi uztura paradumi un mazkustība veicina pāragru mirstību.

Ģimenes ārstu organizāciju vadība komisijas sēdē sniedza argumentāciju par trešās māsas nodrošināšanas nepieciešamību ģimenes ārstu praksēs, kas varētu veicināt veselības aprūpes pieejamību. Tam atbalstu pauda deputāti Vitālijs Orlovs (S) un komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP), kurš norādīja, ka trešās māsas nodrošināšanai vajadzētu atrast 2,5 miljonus eiro.

Skride arī norādīja, ka komisija ar vēstuli vērsīsies Veselības ministrijā par nepieciešamību nodrošināt trešo māsu, par veselības mācības pieejamību, kā arī par vairākiem citiem komisijas sēdes secinājumiem.

Komisijas vadītājs arī vērsa uzmanību, ka runa ir par augstiem mirstības rādītājiem ne tikai no Covid-19, bet dažādām saslimšanām. Politiķis, kurš ir arī kardiologs, sacīja, ka šajā jomā daļa cilvēku nelieto profilaktiskās zāles, kas ir iegādājamas par dažiem eiro. Kā vēl vienu iemeslu, kas veicina pāragru nāvi, Skride minēja smēķēšanu.

Komisijas vadītājs arī atzīmēja, ka runa ir ne tikai par finansējuma apjomu veselības aprūpei, bet ir arī jāskatās uz to, kā tas tiek izlietots. Politiķis norādīja, ka, izņemot kādu vienu slimnīcas padomes locekli, kurš regulāri piedalās komisijas sēdēs, Skride šajās sanāksmēs "nekad nav redzējis" vairāku slimnīcu padomju locekļus, kuriem būtu jābūt klāt un jāskaidro situācija par līdzekļu izlietošanas lietderīgumu.

VM pārstāve Lolita Meļķe-Prižavoite pauda, ka piekrīt, ka viens no cēloņiem augstajai mirstībai ir tas, ka daļai iedzīvotāju veselības pratība nav augstā līmenī, tāpat ietekmi atstāj arī sabiedrībā izplatītā dezinformācija. Plānots veikt pētījumus, lai objektīvi izvērtētu veselības rādītājus, un šajā procesā ir jāiesaista universitātes slimnīcas un akadēmiskie spēki.

Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna atzina, ka cilvēki, kuri saslimuši ar Covid-19, "mirst milzīgā daudzumā", un novembrī tika sākts ļoti apjomīgs darbs, ko plānots pabeigt martā, vērtējot mirušo cilvēku aiziešanas mūžībā iemeslus.

Vīksna vērsa uzmanību, ka mirstību veicināja arī tas, ka vairāki cilvēki atteikušies no stacionēšanas vai paši izrakstījušies no slimnīcas un vēlāk nokļuvuši slimnīcā atkārtoti. Tāpat ļoti daudz cieta un nomira tieši nevakcinētie, uzsvēra profesore.

Viņa arī norādīja un dezinformācijas negatīvo lomu, par ko, esot jau reanimācijā, pacients atceras un nožēlo. Tāpēc dezinformatori būtu jāsoda, vismaz liekot "tīrīt ielu", lai šie cilvēki zinātu, ka viņu rīcībai būs sekas, izrietēja no ekspertes teikā.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju