Lietus un vējš Zemgalē radījuši nopietnu veldri vasarāju un ziemāju laukos

Vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā šobrīd ir nedaudz labāks nekā pērn šajā laikā, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu lauku apsekojumi.

Pašreizējās prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība šogad varētu būt 4,3 tonnas uz hektāru salīdzinājumā ar trim tonnām uz hektāru 2019.gadā, vasaras miežiem - 3,5 tonnas uz hektāru salīdzinājumā ar 3,2 tonnām uz hektāru pērn, bet auzām 3,12 tonnas uz hektāru, kas ir apmēram iepriekšējā gada līmenī.

LLKC norāda, ka vasarāju sējai šis pavasaris vērtējams kā labs, jo maijs bija vēss un veicināja vasarāju lēnu un pakāpenisku attīstību. Tomēr dažviet, īpaši Zemgalē, vasarājiem dīgšanas laikā trūka mitruma un tie auguši nevienmērīgāk. Taču situācija strauji mainās, un šīs nedēļas lietavas un spēcīgais vējš Zemgalē jau radījuši nopietnu veldri vasarāju un ziemāju laukos.

LLKC arī pauž, ka siltais, mitrais un dažviet sausais laiks ir veicinājis slimību un kaitēkļu izplatību. Tostarp Kurzemē vasaras kviešus apdraud dzeltenā rūsa, kas neapkarota, būtiski samazinās ražu, miežos atrodama arī miltrasa un citas slimības. Tāpat siltais un mitrais laiks sējumos veicinājis laputu un lapgraužu strauju izplatību, kuru sekmīgu ierobežošanu saimniekiem neļauj veikt pārlieku augstā gaisa temperatūra, kas nav piemērota, lai strādātu ar augu aizsardzības līdzekļiem.

LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultante Daiga Mellere sacīja, ka vasarāju lauki vienā reģionā ir ļoti atšķirīgi, jo situāciju ietekmē laika apstākļi. Jūnijā lietusgāzes dažviet laukos pāris stundu laikā izveidoja ūdens dīķīšus, savukārt netālu esošā laukā nenolija vispār. Līdz ar to slimību izplatība vasarājos ir ļoti atšķirīga.

LLKC norāda, ka vietās, kur karstajā laikā augiem trūcis mitruma, jau var vērot, piemēram, apakšējo lapu atmiršanu miežiem.

Ja pavasarī vasaras rapsī bija maz kaitēkļu, tad ziedēšanas sākumā tos plosīja krustziežu spīduļi. Tādēļ tagad to ierobežošana ir izšķirošais faktors labas ražas iegūšanai.

Savukārt Latgales augkopji informējuši, ka vasarāji pašlaik izskatās labi, to biezība ir pietiekama, jo pirmsjāņu lietus laukus lielākoties nodrošinājis ar nepieciešamo mitrumu, norāda LLKC.

"Latgalē ir vietas, kur mitruma tomēr nepietiek. Rapša laukos, kur mitruma bijis gana, ražas potenciāls ir augsts. Vasarāju graudaugos bija novērojama virkne slimību - miltrasa, dzeltenplankumainība, baltā puve, kuras apkaroja ar fungicīdu smidzinājumiem. Savukārt laputis nīdēja ar insekticīdu smidzinājumiem. Vasaras rapsī nācās apkarot arī cekulkodes kāpurus un spīduļus," sacīja LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.

LLKC darbojas kopš 1991.gada. Centra mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju ES un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju