Krievijas Valsts domes vēlēšanās atkal uzvarējusi valdošā partija "Vienotā Krievija" 3

Krievijas Valsts domes vēlēšanās valdošā partija "Vienotā Krievija" ieguvusi vairākumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pirmdien apkopotie provizoriskie rezultāti.

Atbilstoši pašreizējām aplēsēm "Vienotā Krievija" var pretendēt uz vairāk nekā 300 no kopumā 450 parlamenta vietām.

"Vienotās Krievijas" Ģenerālpadomes sekretārs Andrejs Turčaks jau paziņojis, ka uzvara bijusi "godīga un tīra", savukārt opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāji varas pārstāvjus apsūdz centienos falsificēt rezultātus.

Balsošanā pēc partiju sarakstiem "Vienotā Krievija" saņēmusi 46,11% balsu, pēc 50,02% iecirkņu protokolu datu apkopošanas pavēstīja CVK.

Savukārt vienmandātu apgabalos "Vienotā Krievija" saņēmusi 85,78% balsu, kas ļauj pretendēt uz 193 vietām, liecina rezultāti, kas iegūti pēc 50,11% protokolu apkopošanas.

Ar vairāk nekā 300 balsīm "Vienotajai Krievijai" parlamentā būtu konstitucionālais vairākums.

Saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem Valsts domē, pārvarot 5% barjeru, kopumā iekļuvušas piecas partijas.

Balsošanā pēc partiju sarakstiem komunisti ieguvuši 21,40% balsu, bet par Vladimira Žirinovska vadīto Liberāldemokrātisko partiju (LDP) balsojuši 8,07% vēlētāju.

Savukārt 7,62% krievu devuši priekšroku par Kremļa kabatas partiju uzskatītajai kreisi orientētajai "Taisnīgajai Krievijai", kas šoreiz veido kopīgu sarakstu ar kreisi nacionālistisko partiju "Krievijas patrioti" un profašistisko partiju "Par taisnību", kuru vada bēdīgi slavenais rakstnieks un Austrumukrainā karojušo teroristu bandu vadonis Zahars Preļepins.

Saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem Valsts domē iekļuvusi arī līdz šim parlamentā nepārstāvētā labēji centriskā partija "Jaunie ļaudis", kas ieguvusi 5,97% balsis.

Balsošana Valsts domes vēlēšanās ilga trīs dienas - no piektdienas līdz svētdienai.

Balsošana notika pēc jauktas sistēmas - 225 deputāti tika izraudzīti pēc partiju sarakstiem, 225 - vienmandātu apgabalos.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju