Zemgale var kļūt par vadošu spēlētāju alternatīvo degvielu jomā 3

Zemgales reģionam ir iespēja kļūt par vadošu spēlētāju alternatīvo degvielu jomā arī plašākā reģionā, Zemgales Enerģētikas darba grupā tiekoties ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem un ekspertiem, paudis Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs.

Kā aģentūru LETA informēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš, pašlaik ZPR īstenotajā projektā "Enerģētikas pasākumu telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējības plānošana" tiek izstrādāts reģiona plāns alternatīvo degvielu un atjaunojamās enerģijas izmantošanas perspektīvai, kura mērķis ir sekmēt alternatīvās enerģijas izmantošanu un atjaunojamās enerģijas pielietojamības paaugstināšanu transportā, tā mazinot fosilās enerģijas patēriņu un ārvalstu ietekmi. Lai šo plānu izstrādātu pilnīgāku, ZPR regulāri tiekas ar nozaru ekspertiem, debatējot par paveikto un precizējot plānā iekļauto.

Pēdējā tikšanās Bergs skaidrojis, ka Eiropas Savienībā liels uzsvars tiek likts uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, un Zemgalei, pateicoties lauksaimniecības nozarei, ir iespējams kļūt par vadošu spēlētāju alternatīvo degvielu jomā.

"Lietuvā jau pašlaik ražo fotoelektriskos paneļus. Zemgalei ir viss nepieciešamais, lai ražotu atjaunojamu, ilgtspējīgiem kritērijiem atbilstošu transporta enerģiju - vai tā būtu biodegviela vai zaļā elektroenerģija," teica Bergs.

Savukārt SIA "Ekodoma" pētniece Anda Jēkabsone ieskicēja bioenergoresursu paaudzes un uzsvēra, ka jau tuvākajā laikā jāsāk nopietnas diskusijas par biogāzes stacijām. "Lai 2022.gadā, kad beigsies obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumi, daudzas biogāzes stacijas netiktu likvidētas, nepieciešams sākt attīstīt alternatīvus gāzes izmantošanas veidus," aicināja Jēkabsone.

Viņa esot pārliecināta, ka biometāns Zemgalē ir viens no saprātīgākajiem piedāvājumiem alternatīvās degvielas nozarē, jo tas ir būtisks klimata pārmaiņu instruments, to iespējams iegūt no vietējiem resursiem, turklāt tas viegli pieejams bioresursu un bioatkritumu apjoma dēļ.

Ieviņš skaidroja, ka tikšanās laikā pašvaldību pārstāvji pauda arī idejas, kas attīstītu Zemgali kā "mugurkaulu" atjaunojamajai enerģijai reģionā. Līdzās iepriekšējās diskusijās apspriestajām domām par biogāzes vai ūdeņraža ražotnes un uzlādes stacijām izskanēja arī jaunas, piemēram, specifiskāki plāni, kā pēc OIK maksājumu pārmaiņām izmantot un enerģijas tīklā integrēt esošās biogāzes stacijas vai kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte varētu kļūt par reģiona izcilības centru alternatīvās enerģijas jomā.

Projekta "Enerģētikas pasākumu telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējības plānošana" pilnībā finansē Eiropas Savienība, un tā kopējais budžets ir 1 707 925 eiro.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

varētu jau

bet tikai tad, ja zemnieki paši izmantotu to biodegvielu pašreiz viņiem izmantojamās fosilās dizeļdegvielas vietā ar samazināto akcīzi. Skaisti jau iznāks, dargākas degvielas ražošanai tērēt lētāku degvielu, piedevām ar samazinātu nodokli, kur vēl labāks biznes, jo ,protams, pirkt šo "BIO" degvielu uzliks par pienākumu visiem,kā OIK

pirms gada, 2018.02.15 10:25

hmm

bija jau vienreiz lielakie razhotaji-----cukurbietes-----ka tas beidzas mes jau zinam

pirms gada, 2018.02.15 15:36

jēziņ!

bet kāpēc tad paši zemnieki brēc šīs kad šīs pašas sociālekonomiskās ilgtspējības sakarā viņiem uzlika paaugstināto OIK? Šoreiz gan vēl tikai elektrībai, bet klausot šo "kungu" tas pats notiks arī ar obligāto biodegvielu

pirms gada, 2018.02.15 17:08

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju