Vecumniekos izskan latvisko danču vakars 7

Vecumnieku novadā Meteņu svinību divu dienu programmu ievadīja muzikantu meistarklase un latvisko danču vakars Vecumnieku tautas namā piektdien, 15. februārī.

Ikviens, kurš prot vai gluži pretēji – nekad rokās nav turējis tautas mūzikas instrumentu, tika aicināts kopā ar Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» vadītājiem Iritu un Raimondu Vimbām iemācīties izvilināt kādu noti no kokles, bungām, tamburīna un citām skaņu radīšanas ierīcēm, lai kopīgi «saliktu ritmu» un jau pēc trim stundām rezultātu demonstrētu danču vakarā. Lielisko iespēju izpausties izmantoja vairāki ļaudis – gan bērni, gan pieaugušie, kuriem kopā būšana šādā gaisotnē sagādāja prieku un sniedza zināšanas; katrs kaut uz brīdi varēja kļūt par muzikantu.

Danču vakarā kopā ar citiem instrumentu spēlētājiem uz skatuves kāpa arī Vecumnieku iedzīvotājs Arnolds Lacs, kurš dzied senioru jauktajā korī «Atbalss» un mazliet pieprot klavierspēli. Viņš meistarklasē bija iemācījies bungot. Izrādās, tas nemaz nav tik vienkārši, kā šķiet. «Kādreiz domāju, ka ar sitaminstrumentiem var tikt galā ikviens – dod, kam gribi, ritmu nositīs, taču tā nav; bungu spēle – tā ir augstākā pilotāža,» sacīja folkloriste I. Vimba.

Aina Mediņa no Bārbeles, kura darbojas lauku kapelā «Savējie» un spēlē mandolīnu, pārbaudīja savas spējas, strinkšķinot «mājās atrastu» kokli, bet viņas meita Dita Strēle centīgi darbojās ar vijoli. Skaņas no paša darinātas kokles mēģināja izvilināt bārbelietis Renārs Manuilovs. Tie, kuri vēl neuzdrošinājās ķerties pie stīgu instrumentiem, kuplo ansambli papildināja, grabinot tamburīna zvārgulīšus.

Klātesošajiem bija iespēja satikt tautas muzikantu no Limbažiem Valteru Reiznieku, kurš demonstrēja trīs instrumentu – mutes ermoņiku, cītarkokles un tradicionālās cītaras – spēli. Meistarklases dalībnieki labprāt iesaistījās sarunā par to, kādas bijušas lauku ļaužu muzicēšanas tradīcijas agrākos laikos un kā godos tiek spēlēts mūsdienās. Interesanti bija ieklausīties V. Reiznieka atmiņās par viņa muzikālajiem senčiem un paša izieto «ganu akadēmiju», patstāvīgi apgūstot instrumentu spēli.

Ceļu uz Vecumniekiem no Skrīveriem bija mērojis Aivars Katajs-Paeglis, kurš atbraucis paklausīties, kā skan tautas mūzika. Viņam līdzi bija 30. gados darinātas ermoņikas, kas sarunvalodā tiek sauktas par «ieviņu». Pagājušā gadsimta pirmajā pusē Latvijā, īpaši Vidzemē šis instruments bija teju vai katrās mājās, taču mūsdienās akordeona līdzinieks ir gandrīz aizmirsts un tā spēli pieprot vien retais. Savulaik Aivara vecaistēvs spēlējis ermoņikas, tāpēc viņš, kad radusies iespēja, apmeklējis kursus, lai arī apgūtu prasmi darboties ar «ieviņu». Ikdienā spēlējot klavieres, akordeonu, pārvalda arī «hromku», Pēterburgas ermoņikas, vijoli un saksofonu. «Tāds man vaļasprieks!» atklāj tautas muzikants.

Mitrā laika dēļ gan bija gadījusies ķibele ar ermoņikas diviem kauliņiem, kas lāga negribēja klausīt, tāpēc muzikants jutās mazliet apbēdināts. «Mēdz teikt, ka vijole sāk skanēt uz rīta pusi, varbūt man arī izdosies iestrēgušos kauliņus vakara gaitā iekustināt,» sacīja A. Katajs-Paeglis.

«Prieks, ka Latvijas vidienē – Vecumniekos – izdevies sapulcināt ļaudis no visiem Latvijas nostūriem; unikāli, ka mūs visus vieno kopīgas vērtības. Nemateriālais kultūras mantojums ir svarīgs, lai tauta izdzīvotu. Mēs esam tie, kuri par to var iestāties, rādīt un lepni nest tālāk,» atklājot sarīkojumu, uzsvēra I. Vimba. Viņa aicināja ikvienu, kurš prot «kaut vai divas trīs stīgas pievilkt vai pāris notis atskaņot», droši izbaudīt «muzicēšanas garšu». Izpildot Kurzemes «Goda soli», folkloras kopa «Tīrums» kopā ar meistarklases dalībniekiem demonstrēja lielisku priekšnesumu. Tas vienoja kokles, vijoles, mazā akordeona, bungu un citu instrumentu spēlmaņus.

Latvisko danču vakarā jeb «brīvajā muzikantu saietā», kā to nodēvēja I. Vimba, ikviens no sirds varēja izdejoties un apgūt rotaļdejas vairāku tautas tradīciju ansambļu – «Ūzuleņi» (Latgale, Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasts), «Oglīte» (Vidzeme, Ropažu novads), kā arī ciemiņu no tuvējās Baldones un tālajiem Otaņķiem (Kurzeme, Nīcas novads) – atskaņotās mūzikas ritmos. Folkloristi bija naski arī uz soļu ierādīšanu iesācējiem un dancošanu.

Sestdien, 16. februārī, Meteņu svinības Vecumnieku novadā turpināsies. Iesaistoties folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem no dažādiem Latvijas reģioniem un Lietuvas, latviešu gadskārtu svētki tiks atzīmēti ar dažādām aktivitātēm un jautrām izdarībām.

Pievieno komentāru

Komentāri 7

Gaišais

... viņi to labāk par normāliem māk viņiem tas iznāk patiesāk.

pirms 6 mēnešiem, 2019.02.16 12:16

Donalds

Laimīgi atkal pie loga es smejos, manā sētā kretīni dejo, viņi to labāk par normāliem māk, viņiem tas iznāk patiesāk umpapā umpapā kretīni dejo umpapā tralalā ...

pirms 6 mēnešiem, 2019.02.17 10:24

G

G

pirms 6 mēnešiem, 2019.02.16 18:34

nu ja

Kārtējais bezjēdzīgais pasākums. Vecumniekos tādi cieņā

pirms 6 mēnešiem, 2019.02.16 18:49

ja nu

Ierauj pilzenīti, "būs visam" jēga

pirms 6 mēnešiem, 2019.02.16 19:09

Seja

Tā var spriest tas, kas neapmeklēja ne meistarklasi, nedz arī dančus. Visu cieņu šiem cilvēkiem, kam rūp lai neietu zudumā mūsu tautas kultūras vērtības. Cik ir tādu kas cītaru prot spēlēt, ermoņikas? Malači tie kas uztur šīs tradīcijas!!!

pirms 6 mēnešiem, 2019.02.16 19:36

Donaldam

Pats tu esi kretins !

pirms 6 mēnešiem, 2019.02.17 15:52

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju