Vai viegli būt zemniekam Eiropā? 2

Uz šo jautājumu piektdien, 25. maijā, Jelgavā, Latvijas lauksamniecības universitātē (LLU), meklēja atbildes Latvijas Radio informatīvi analītiskais raidījums «Krustpunktā». Tas bija jau ceturtais, noslēdzošais, reģionālā izbraukuma raidījums. To kā allaž vadīja žurnālisti Māra Jansone un Aidis Tomsons.

Tāpat kā iepriekšējie no Valkas, Kuldīgas un Upītes tautas nama Latgalē, arī Zemgalē tikšanās mērķis bija tuvāk izzināt reģiona aktuālākos jautājumus, veicināt iedzīvotāju iesaisti diskusijās un iepazīstināt ar dažādajiem tematiem klausītājus visā Latvijā. Klātienē šeit varēja ierasties ikviens interesents, piedalījās arī «Bauskas Dzīve».

Diskusijā bija uzaicināti piedalīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere un asociētā profesore Dzidra Kreišmane, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes valdes locekle Agita Hauka, Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre un Jauno zemnieku kluba pārstāvis Māris Freimanis.
   
Zemgalei ir izteikti lauksaimniecisks raksturs un sūtība, tāpēc diskusijas mērķis bija pārrunāt jautājumus, vai Latvijas zemniekam ir viegli konkurēt Eiropas tirgū, kādi ir bijuši zemnieku ieguvumi un zaudējumi četrpadsmit gados kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā.

Domu apmaiņa atklāja, ka neviens nešaubās par ieguvumiem un iespēju iesaistīties visās Eiropas institūcijās, kas lemj un nosaka Eiropas lauksaimniecības politiku. Un tāda noteikti ir. Rektore Irina Pilvere atskatījās uz 90. gadu vēsturiski sarežģīto periodu laukos un laiku no 2000. līdz 2004. gadam, kad lauku attīstība ieguva jaunu virzienu un saturu.

Lauki nav tikai hektāru skaits, ko apstrādā zemnieki, bet viss pasākumu komplekss, kā zeme tiek izmantota. Subsīdijas ir praktisks ieguvums, taču vienlaikus zemniekam ir izvirzīti noteikumi, kas prasa visdažādākās kompetences un zināšanas. Lauksaimniecība ir ļoti regulēta nozare. Vācijā esot aprēķināts, ka visu papildprasību izpilde, ko tur veic dažādas institūcijas, izmaksā tikpat, cik subsīdiju atbalsts...

Profesore Dzidra Kreišmane atzina, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir vislielākā ieguvēja. 13,4% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimnieko bioloģiskās zemnieku saimniecības. Un alojas tie, kas tur redz tikai nezāļu laukus. Ir pieejami augu aizsardzības līdzekļi, kurus var efektīvi izmantot arī šajā nozarē. Viss balstās uz zināšanām.
Zemnieks Māris Freimanis ir vienisprātis ar LLU mācību spēkiem, ka nevar salīdzināt to zināšanu minimumu, ar kādu pietika pirms 14 gadiem un kāds vajadzīgs šodien.

Mūsu zemniekiem lielākās grūtības tomēr sagādā vienotais tirgus, kurā vissarežģītāk klājas dārzkopības nozarei un piensaimniecībai, kur vajadzīga strauja aprite tirgū un sabalansētas cenas, taču spēles noteikumi Latvijas zemniekam nav tie saudzējošākie. Grūtības rada vājā kooperācija un sadrumstalotība šajās nozarēs. Dzīves līmenis un kvalitatīvu produktu lietošana uzturā ir saistīti. Vai vienmēr patērētājs spēj iegādāties produktu ar eko vai bio marķējumu? Izskanēja ierosinājums to tomēr ikvienam darīt, lai Latvijas svētku gadā mēs palīdzētu saviem zemniekiem un valstij.

Sarunas dalībnieki pieskārās arī jau ierasto jautājumu lokam: par mazo un vidējo zemnieku izdzīvošanu un attīstību; par subsīdiju griestiem lielajiem zemniekiem un Eiropas finansiālo atbalstu nākamajā budžeta periodā, par kuru vēl gaidāmas plašas diskusijas visos līmeņos.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Ahūns

Eiropā zemnieķelis zagt, melot un gaudot nevar. Tur grūti, strādāt vajag.

pirms 5 mēnešiem, 2018.05.28 16:45

mūspusē

viegli ir tikai nasingspešaliskam pāķim

pirms 5 mēnešiem, 2018.05.28 18:06

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju