Skaistākās melodijas velta Latvijai 1

Svētku koncertā Mežotnes pagasta daudzfunkcionālajā centrā «Strēlnieki» klausītājus priecēja septiņu vokālu ansambļu uzstāšanās. Viņi tikās jau astotajos sadziedāšanās svētkos «Sadziedam Latvijai – Mežotnē».

Saieta rīkotāja, Mežotnes pagasta kultūras darba organizatore Inga Mauriņa pastāstīja, ka svētku rīkošanas ideja pirms vairākiem gadiem radusies kā vēlme aizpildīt laiku pavasarī, kad izpalikušas vokālo ansambļu skates. Pašiem un viesiem sadziedāšanās Mežotnē iepatikusies, un iecerētais vienreizējais pasākums kļuvis par tradīciju.

Astoņu gadu laikā svētkos Mežotnē piedalījušies 64 kolektīvi, ļaujot vokālo sniegumu demonstrēt vairāk nekā 200 izpildītājiem. Protams, kā nereti laukos notiekošajos pasākumos, skatītāju skaits varēja būt krietni lielāks. Taču sanākušie centra «Strēlnieki» lielajā zālē pavadīto laiku nenožēlo.

Pensionāre no Bērziem Daiga Dārzniece «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka cenšas apmeklēt visus vietējos pasākumus. Pati savulaik dejojusi amatierkopā, tādēļ ar interesi vēro, kā tagad ļaudis uzstājas. «Tas jau latvietim ir no dabas dots – dziedāt. Ja ir skaists koncerts, kurā varu redzēt pazīstamus cilvēkus, kā lai neatnāku?!» tā D. Dārzniece.

Viņas kaimiņiene Inta Māklere piekrīt sacītajam, piebilstot, ka labas melodijas vienmēr ir patīkami klausīties. Izvērtējot dzirdēto, viņa secina – Raimonds Pauls tomēr ir vislabāko, sirsnīgāko un skanīgāko melodiju autors. Prieks, ka viņa dziesmas arī šoreiz bija iekļautas ansambļu repertuārā.

Koncertā Mežotnē šogad piedalījās vokālie ansambļi no Īles, Irlavas, Vircavas, Jelgavas, arī Vecsaules un Codes pagasta. Līdz ar viņiem uzstājās arī Mežotnes pagasta vokālais ansamblis «Mēs».

Dziedātāji no Auces novada Īles Mežotnē ieradušies pirmo reizi. Vadītājs Agris Rencbergs «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka ar interesi piekritis Ingas Mauriņas aicinājumam. Centrs «Strēlnieki» gan viņam pilnīgi svešs neesot, vairākkārt te nācies spēlēt balles. Taču ar dziedātājiem šurp atbraucis pirmo reizi.

Mazā lauku pagastā izveidot un nodrošināt jauktā vokālā ansambļa pastāvēšanu varot tikai ar vietējo ļaužu dziedātmīlestību. Svarīgi ir kolektīvu izveidot, rūpīgi strādāt, nodrošināt vokālistu spējām atbilstīgu repertuāru. «Kā daudzviet laukos, arī pie mums daudz kas beidzas. Skolu Īlē slēdza, tādēļ īpašs prieks, ka vokālais ansamblis vēl darbojas. Mēs esam kā apliecinājums tam, ka lauku ļaudīm kultūra ir nepieciešama, kādam ir jāgādā iespēja cilvēkiem tikties mēģinājumos, aizbraukt uzstāties kaut kur citur. Prieks, ka Auces novads mums dod šādu iespēju un ka ir vietējie ļaudis, kuri grib un var to izmantot,» tā par mūzikas dzīvi laukos stāsta A. Rencbergs.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

atis

Jūs lietojiet vārdu - klausītājus "priecēja". Vai nebūtu skanīgāk "iepriecināja"? Vārdam priecēja ir padomju laiku piegarša.

pirms mēneša, 2018.05.18 17:51

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju