Riskus eksportam Rimšēviča aizturēšanas dēļ neparedz 1

Iecavas novada akciju sabiedrības «Balticovo» eksporta darbībai tiešus riskus Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana nerada, «Bauskas Dzīvei» pauda uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tika aizturēts sestdien, 17. februārī, pēc tam, kad 16. februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sarīkoja kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Pirms ievietošanas policijas izolatorā I. Rimšēviču KNAB iztaujāja astoņu stundu garumā, ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Tā kā I. Rimšēvičs ir arī Latvijas pārstāvis Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē, viņa aizturēšana līdz ar ASV finanšu uzraudzības iestādes FinCEN publiskoto informāciju par Latvijas «ABLV bankas» turēšanu aizdomās par naudas atmazgāšanu kaitē valsts reputācijai un var negatīvi ietekmēt kredītreitingu, investīcijas un eksporta attīstību.

«Rimšēviča aizturēšanā nesaskatām tiešus riskus «Balticovo» eksporta darbībai,» portālam pauda a/s «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, «ja vērtē situāciju kopumā, aplūkojot arī pagājušās nedēļas paziņojumus par «ABLV banku», tas, iespējams, var negatīvi ietekmēt gan valsts kredītreitingu, gan reputāciju kopumā. Taču īstermiņā uzskatām, ka «Balticovo» biznesa attiecības un jau notiekošais eksports uz 20 valstīm netiks ietekmēti, jo mēs kā ražotāji esam spējuši pierādīt olu produktu un servisa kvalitāti jau gadu desmitiem ilgā laika periodā.»

«Balticovo» ir vadošais Ziemeļeiropas olu produktu ražotājs un eksportē ap 70% saražotā.

I. Rimšēvičs aizturēšanu uzskata par nelikumīgu, vēsta irir.lv. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Mūrniece (NA) pieprasīja I. Rimšēviča atkāpšanos. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka viņam uz laiku sevi jāatstādina no amata, jo ir iedragāta valsts finanšu sistēmas reputācija. I. Rimšēviča vietā pienākumus pilda viņa vietniece Zoja Razmusa.

Nacionālie mediji vēsta, ka Latvijas Banka no naudas atmazgāšanā apsūdzētās «ABLV bankas» iegādājusies vērtspapīrus likviditātes nodrošināšanai. Kā svētdien «Nekā personīga» komentēja finanšu ministre, tā esot bijusi valsts centrālās bankas standarta palīdzība komercbankai, iegādājoties valsts vērtspapīrus, nevis bankas glābšana ar valsts naudu. Jāpiebilst, ka kopš pēdējās finanšu krīzes valsts naudas ieplūdināšana privātajās bankās ar likviditātes problēmām jāsaskaņo ar ECB un citām Eiropas Savienības finanšu uzraudzības struktūrām.

Pirmdien sasaukta ārkārtas valdības un Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde, ziņo lsm.lv. Tā kā pagājušās nedēļas notikumi negatīvi ietekmēs Latvijas kredītreitingu, aizņēmumiem jau tā ievērojamā valsts parāda atmaksai un budžeta deficīta segšanai būs jārēķinās ar lielākiem procentiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

iet pa burbuli ?

Kādreiz jau pat Jēzus pauda,ka tam makā nav vairs nauda ...

pirms gada, 2018.02.19 12:32

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju