Pasažieru pārvadājumi apdraudēti 1

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijai (LARPA) ir pamatotas bažas par pasažieru pārvadājumu turpmāku nodrošināšanu, portālam apgalvoja LARPA valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs.

Viņš norādīja, ka gadu no gada pasažieru pārvadātāju ar autobusiem budžeti tiek veidoti nepietiekamā apmērā. Par to nozarē esot runāts jau vismaz četrus gadus pēc kārtas, un izņēmums neesot arī 2018.gads. Pēc Koluža teiktā, nozares attīstību apgrūtina arī citi ekonomiskie faktori -– minimālās algas celšana, nodokļu un akcīzes nodokļa izmaiņas degvielai, kā arī tas, ka pārvadātājiem netiek piešķirti papildu līdzekļi. Ar pārvadātājiem norēķinās pusotru gadu pēc izdevumu rašanās. Jau ilgāku laiku netiekot ievēroti MK noteikumi, kuri paredz ik mēnesi pārvadātāju izdevumus kompensēt vismaz 95% apmērā. Savukārt sabiedrībai tiekot pasniegts, ka pārvadātāji neizdod biļetes vai neizpilda uzliktos pienākumus. Vēl kāda būtiska problēma, kuru akcentēja U. Kolužs esot autobusu vadītāju trūkums, ko rada nespēja konkurēt ar citām profesijām atalgojuma ziņā.

«Nemitīga izdevumu samazināšana, uz ko aicina Autotransporta direkcija (ATD), skar tieši algas. ATD nozares attīstīšanas vietā piedāvā pārvadātājiem pielāgoties piešķirtā budžeta līdzekļu apjomam, kas nepārtraukti samazinās, vai labākajā gadījumā nemainās, turklāt tiek palielinātas tehniskās prasības autobusiem. Vai tiešām ierēdņiem liekas, ka kāds pārvadātājs negrib strādāt ar jauniem, moderniem autobusiem? Vai ir dots skaidrojums, no kurienes pārvadātājam gūt nepieciešamos finanšu līdzekļus un kā šīs prasības izpildīt? Pārvadātājs jaunu autobusu iegādi, tāpat kā jebkurš komersants, var veikt tikai no peļņas, kuras apmēri to neļauj veikt. Kas pie tā ir vainīgs? Kā tiek attīstīta nozare?» retoriski vaicā U. Kolužs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz pieminētajām nebūšanām, pārvadātāji jau paguvuši pārspēt Eiropas Savienības prasības. «Nekur Eiropā nav izvirzīts nosacījums, ka vietējos pārvadājumos jāiesaista pilnīgi jaunus autobusus ar tik augstām prasībām, kā tās jau tiek prasītas Latvijā. Šeit jau par normu – bezvadu internets, individuālā ventilācija un apgaismojums, videonovērošana salonā,globālās pozicionēšanas sistēma (GPS), elektroniskās maršrutu tabulas un audio paziņošanas sistēmas utt., kas nopietni sadārdzina pārvadājumus. Tas viss tā vietā, lai nodrošinātu pasažieriem regulāru nokļūšanu darbā, skolā un citur, nepieciešamajā laikā. Jau par normu parādās maršruti, kur pārvadājumi tiek nodrošināti tikai atsevišķās dienās, kas pamazām veicina Lauku iedzīvotāju migrāciju. Cik ciemati un apdzīvotas vietas tiks jau tuvākajā laikā izslēgtas no reģistriem? Ir pēdējais laiks ieklausīties pasažieru pārvadātāju asociāciju viedokļos un kopēji jāmeklē risinājumi, lai nozare attīstītos. Esam palikusi gandrīz vienīgā nozare, kas pēc papildus nodokļu iekasēšanas nav neko saņēmusi attīstībai,» uzsvēra LARPA valdes priekšsēdētājs.

Tikmēr

ATD aģentūrai LETA skaidroja, ka valsts bāzes budžeta līdzekļi reģionālo autobusu pārvadājumiem ir nevis samazinājušies, bet palielinājušies. 2017.gadā piešķirtais finansējums sastāda vairāk nekā 38 miljonus eiro, kas ir par diviem miljoniem vairāk nekā 2016.gadā un par 0,8 miljoniem vairāk nekā 2015.gadā. Tāpat patlaban autobusu pārvadātājiem šobrīd jau ir segti praktiski visi zaudējumi, kas radušies 2017.gadā.

«Pasažieru pārvadātāju nozare ir viena no retajām, kas tiek izteikti atbalstīta no valsts puses. Aptuveni 50% pārvadātāju ieņēmumu tiek tiešā veidā maksāti no valsts puses. Turklāt aprēķinātā peļņa, ko pārvadātājiem maksā valsts, pēdējos gados ir būtiski pieaugusi - 2017.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, tās apmērs palielinājies par 84%. Ikvienam pasažieru pārvadātājam, kas konkursa kārtībā ir ieguvis tiesības nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus konkrētā maršrutu tīkla daļā, autobusu parka atjaunošanas izdevumi tiek segti no valsts puses, kompensējot amortizācijas izdevumus,» norādīja ATD pārstāve Zane Plone.

Attiecībā uz autobusu vadītāju atalgojumu ATD pārstāve informēja, ka direkcija esot tikusies ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību "LAKRS", lai kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM) meklētu risinājumu attiecībā uz autobusu vadītāja minimālo stundas tarifa likmi.

Saskaņā ar ATD informāciju pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, kopējā autobusu vadītājiem izmaksātā atlīdzība par darbu ir pieaugusi par 1,06 miljoniem eiro, bet, salīdzinot ar 2015.gadu, tās apmērs pērn palielinājās par 1,5 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka pārvadātāju uzņēmuma darbinieku atalgojums pēdējos gados ir palielinājies, kā arī ir pieauguši izmaksas par transportlīdzekļu remontu, tas ir radījis papildu izdevumus valsts budžetā.

Komentējot finansējuma pieejamību, ATD pārstāve sacīja, ka sakarā ar pārvadāto pasažieru skaita kritumu pēdējos gados reģionālo autobusu pārvadājumos ir samazinājušies ieņēmumi, bet reģionālā maršrutu tīkla apjoms jeb nobraukums pēdējo vismaz piecu gadu laikā praktiski nav mainījies, kā rezultātā piešķirtais valsts budžeta finansējums nav pietiekams, lai uzturētu reģionālo maršrutu tīklu esošajā apjomā. Tomēr šobrīd aizvien nav neviena novada, kur netiktu nodrošināti vismaz divi reisi dienā, kas savieno šo novadu ar reģiona centru vai galvaspilsētu. Tāpat patlaban ir tikai divi pagasti, kuriem nav sabiedriskā transporta sasaistes ne ar vienu novada centru. Visos pārējos pagastos šī sasaiste ir regulāra ar sava vai atsevišķos gadījumos arī ar cita novada centru.

Lūgta komentēt ATD noteiktās prasības pasažieru pārvadātājiem, Plone skaidroja, ka nevienam pasažieru pārvadātājam netiek uzstādīta prasība iegādāties pilnīgi jaunus autobusus. Turklāt to nemaz neparedz esošo līgumu nosacījumi. Tāpat arī gaidāmajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021.gada netiks prasīts veikt pasažieru pārvadājumus ar pilnīgi jauniem autobusiem. Savukārt kas attiecas uz autobusu aprīkošanu, šobrīd par to vēl notiek diskusijas ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju (LPPA).

«Jau patlaban normatīvie akti nosaka, ka gadījumā, ja reisa izpilde pārsniedz trīs stundas, transportlīdzeklī ir jābūt individuālajam apgaismojumam un ventilācijai. Tāpat ir noteikts, ka autobusā jābūt audiāli atskaņotai vai vizuāli attēlotai informācijai par gaidāmajām pieturvietām. Ņemot vērā, ka mūsu sabiedrību pārstāv dažādas personas kategorijas, tajā skaitā arī vājdzirdīgie vai personas ar redzes traucējumiem, plānots, ka nākotnē tiks prasīts, lai šī informācija tiktu atskaņota audiāli un attēlota vizuāli. Tāpat ATD, izvērtējot situāciju novados, kas tiek apkalpoti ar autobusiem, kuros ir ierīkota videonovērošana, plāno to noteikt kā vienu no prasībām gaidāmajā konkursā,» atzīmēja Plone.

Iepriekš bažas par finansējumu pārvadātājiem pauda LPPA finanšu prezidents Ivo Ošenieks, kurš teica, ka finansējuma trūkuma dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, iespējams, tiks pārtraukta aprīlī, taču SM un ATD bažas noraidīja, jo ne ministrija, ne arī ATD nesaskatīja nekādu pamatojumu apgalvojumam, ka šā gada aprīlī varētu tikt pārtraukta sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana.


Pievieno komentāru

Komentāri 1

zzzz

2020g bus gaišak ka diena.

pirms gada, 2018.02.28 16:15

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju