Iedegas svecītes Plūdoņa kapos; «Lejeniekos» piemin veļu pasauli 5

Viļa Plūdoņa muzejs dzejnieka dzimtajās mājās «Lejenieki» 24. oktobra vakarā rīkoja godus no šīs mājas veļu valstībā aizgājušiem ļaudīm.
 
Pasākumā veļu laika dziesmas izdziedāja un muzicēja folkloristi no kopām «Trejupe», «Dreņģeri» un «Laukam pāri». Arī viesi no Svētes dievturu draudzes Andris Žukovskis un Anita Rauda-Žukovska dalījās ar dziesmām un savās atziņās par veļu laika nozīmi latviešu dzīves ritumā.
 
Pēc sapulcēšanās «Lejeniekos», muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže aicināja uz Plūdoņa kapiem aizdegt svecītes, lai izgaismotu veļiem ceļu uz mājām. Viņa zināja stāstīt, ka dzejnieks Vilis Plūdons vasarās mēdzis bieži uzturēties kapos pie vecāku apbedījumiem, sēdējis uz kapu soliņa un lasījis grāmatu.
 
Svecīšu liesmiņas iedegās pie dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtas apbedījumiem, muzeja dibinātāja Eduarda Smilškalna, dzejnieces Annas Dagdas, publicista un rakstnieka Reiņa Ādmīdiņa kapu vietām. Piemiņas svecītes nolika arī pie latviešu un lietuviešu partizānu piemiņas krusta, kas veltīts cīnītājiem pret komunistisko okupāciju Ceraukstes, Paņemūnes, Īslīces un Pabiržu (Lietuvā) pagastā laikā no 1945. līdz 1954. gadam; viņu kapu vietas nav zināmas.

Ar dziesmas vārdiem «veļu upe pārplūdusi, no krastiem izgājusi» izskanēja aicinājums veļiem nākt mājās uz mielastu. Kad godu dalībnieki bija pārnākuši «Lejenieku» istabā pie bagātīgi klātā veļu mielasta galda, ar dziesmām, kokļu un stabules skaņām aicināja veļus mieloties.

Ievadvārdos nama saimniece Elīna Kūla-Braže klātesošos aicināja iejusties tautas tradīcijā, ko mūsu senči ir ievērojuši gadsimtiem ilgi un kura mums jākopj. Viņas sacītie vārdi patiesi ieveda pārdomās par savu esību un saistību ar aizsaulē aizgājušajiem tuviniekiem: «Kā latviešiem tas pieņemts, visi godi, sākot ar krustabām un bērēm, arī veļu pasaules daudzināšana ir viena no mūsu tradīcijām. Latviešiem priekštati par viņsauli ir kā par māju, kā latvisku sētu, kur notiek dažādi darbi; veļu saule ir diezgan priecīga. Vienreiz gadā, kad laukos raža novākta, veļi nāk mūs apraudzīt, kā mums klājas –  vai mēs esam gana bagāti un pārtikuši, vai saticīgi dzīvojam, vai esam priecīgi. Veļus daudzinām tāpēc, ka gandrīz visu esam guvuši no saviem senčiem – valodu, zemi, tautas tērpus un dziesmas, ko dziedam. Ne jau tā manta un graši, ko saliekam kabatās, bet tieši mūsu tautas kultūras mantojums ir mūsu bagātība. Ja mēs sākam skaitīt savus senčus, viņu ir ļoti ļoti daudz; mirušo pasaule ir daudz lielāka nekā dzīvo, tāpēc mums tā jāgodā».


Tradicionālākais veļu laiks – pēc Miķeļiem līdz Mārtiņiem

Tautā par veļu laiku, arī garu laiku, dievainēm, Dieva dienām, zemlikām, tēvu dienām, paminkām, visbiežāk pieņemts uzskatīt laiku starp Miķeļiem (29. septembris) un Mārtiņiem (10. novembris), tomēr rakstveida liecībās ir ziņas, ka dažādās vietās atšķiras veļu laika ilgums.
Piemēram, Vecumnieki veļu laiku skaitīja no Mārtiņiem līdz 12. decembra dienai. Saglabājušās liecības, ka veļu mielasti tikuši rīkoti ne tikai rudenī, bet arī Ziemassvētkos, Lieldienās un Jurģos.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Inta, bijusī šīs mājas iemītniece.

Par cik Viļa Plūdoņa Lejenieki ir arī mana Dzimtene, tad man interesē viss, kas saistās ar šo vietu. Tā sagadījās, ka ari maniem tuviniekiem atdusas vieta ir tur pat līdzās Viļa Plūdoņa atdusas vietai. 24 oktobrī arī es biju apkopt savus tuviniekus , bija ļoti jauka saulaina diena, muzeja darbinieki būtu varējuši vismaz sakopt Plūdoņa atdusas vietu, zinot, ka tur būs pasākums, veltīts aizgājējiem no šīs mājas. Kad mana ģimene dzīvoja tajās mājās, Plūdoņa atdusas vietu vienmēr sakopām, kaut arī tas nebija mūsu pienākums, jutāmies piederīgi viņu ģimenei un tāpēc to uzskatījām par savu pienākumu, tur vienmēr tika aiznestas un ieliktas vāzē, vecmāmiņas audzētās puķes, bet tagad tur nekad tā īsti nav kopts. Mēs sakopām arī tos kapiņus, kurus nekopa piederīgie, vai arī vairs nav , kas kopj, darām to arī tagad. Muzejam ir taču palīgi, tie varētu sakopt ne tikai Plūdoņa atdusas vietu, bet arī līdzās esošos, nekoptos kapiņus, tas taču būtu labi, vai ne?

pirms 20 dienām, 2019.10.26 14:03

būtu

interesanti uzzināt vēl ko par mājas vēsturi,jo jūs jau tur ilgi dzīvojāt.vai jūs nemācījāties Bauskas pamatskolā?

pirms 20 dienām, 2019.10.26 15:36

Viedoklis

Pilnībā piekrītu Intas paustajam.

pirms 20 dienām, 2019.10.26 14:39

kopēja

Man gan tur viss pie Plūdoņa kapiem izskatījās sakopts, biju tās dienas priekšpusdienā kapos

pirms 20 dienām, 2019.10.26 15:49

INGA

Es gan neuzskatu,ka Plūdoņu kapi ir nesakopti.Man tur atdusās bijusī darba kolēģe,un,kad bijām aizbraaukuši pie viņas,otras kolēģes vīrs teica,kad tik skaisti,klusi,un sakopti kapi mūsu novadā gan nav.Un es pilnīgi viņam pievienojos,tur tik tiešām cilvēki kapiņus kopj.

pirms 19 dienām, 2019.10.27 13:18

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju