Bauska atsakoties rīkot «Puķu draugu saietu», pieliek punktu 40 gadu tradīcijai 52

Jau vairāk nekā 40 gadus jūlijā paviesoties skaistākajos dārzos aicina ''Puķu draugu saiets''. Šovasar viesus plānoja uzņemt Bauska, taču dažus mēnešus pirms pasākuma novada dome atteicās to rīkot, tāpēc tradīcija, kas ik gadu pulcēja tūkstošiem ziedu mīļotāju, iespējams, pārtrūks, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.

''Puķu draugu saiets'' sākās kā dārza svētki 1978. gadā. Vēlāk to organizēja Dārzkopības biedrības, bet 21. gadsimtā to pārņēmušas pašvaldības. Pagājušā saieta noslēgumā pasākuma stafeti pārņēma Bauskas novads.

"Es uzskatu, ka tas ir liels pagodinājums tai vietai, kur notiek šis saiets. Tas paceļ šīs vietas estētisko un informatīvo stāvokli," uzsvēra 'Puķu draugu saieta'' idejas autors Aivars Irbe.

Bauskas novadam puķu draugi jāuzņem šovasar. Jau decembrī tika izziņota gidu un skaisto dārzu īpašnieku pieteikšanās. Tomēr pēdējā domes sēdē deputāti lēmuši atteikties no saieta organizēšanas. Iemesli tam esot vairāki. Gan komunikācijas trūkums ar festivāla idejas autoriem, gan Zemgales ļaužu inertums, gan nesaprašanās deputātu starpā par to, cik lietderīgs būtu šāds naudas ieguldījums.

"Pārņemot šo karogu, nāk līdzi arī noteikts darba apjoms, kas tur jāizdara. Uz šo brīdi esam atdūrušies pret to, ka mums nav to cilvēku, kas gribētu parādīt savu sētu.

Tā kā mēs zinām arī šīs izmaksas, kas ir mūsu budžetā, un tās nav mazas, kas nāk papildus šī pasākuma rīkošanai. Līdz ar to, izvērtējot situāciju, šo neziņu, kas ir apakšā zem šī pasākuma rīkošanas, mēs novada budžetā neapstiprinājām naudu tam, un tāpēc arī atteicāmies," skaidroja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (Zaļo un Zemnieku savienība).

''Puķu draugu saieta'' idejas autors ir neizpratnē par šādu notikumu pavērsienu, jo pasākuma formāts ir nemainīgs jau gadu desmitiem, bet  šāds gadījums saieta vairāk nekā 40 gadus garajā vēsturē esot pirmoreiz.

"Pašvaldības šos pasākumus organizē, un man nekad nav bijušas finansiālas saistības ar pasākumiem. Pašvaldības noteica, kāda ir dalības maksa. Dalības maksa par piedalīšanos, dalības maksa par autobusu, kurus arī daudzus pēdējos gadus piedāvāja," stāstīja Irbe.

Iepriekšējo svētku organizatori atzīst, ka ar dalības maksu vien šāda pasākuma organizēšanai tiešām nepietiekot. Tomēr ieguldītais darbs un finansējums noteikti esot attaisnojies, jo svētkos, piemēram, Salaspili no jauna iepazinuši ap 4000 cilvēku. Turklāt pasākuma sagatavošana saliedējusi ap 100 pašvaldības darbinieku. 

Lai puķu draugi nezaudētu vienus no skaistākajiem gada svētkiem, idejas autori cer, ka  vēl pieteiksies kāda pašvaldība, kas saietu spēs noorganizēt šogad.


Pievieno komentāru

Komentāri 52

Liesma

Bausku izglābj tās atrašanās ainaviskā vidē - starp divām upēm un viduslaiku cietoksni ar pieguļošo parka teritoriju. Ja tā visa nebūtu, urbanizētā vide slīgtu savā pelēcības bezdibenī. Apkārtnes pērles - Rundāle un Mežotne arī neļauj ierausties aizmirstības ielejā. Labiekārtošanā un apzaļumošanā ir vistīrākā stagnācija. Nekas nav mainījies gadiem, tās pašas dobes, tās pašas puķes. Taču ziedu pasaulē katru gadu kaut kas mainās. Selekcionāri strādā milzu tempos un jaunizveidotās šķirnes ir krietni pārākas par iepriekšējām. Citu pilsētu ainavu arhitekti cītīgi seko līdzi jaunajām vēsmām un pamanās izveidot dobes ar augiem, kas nav sastopami citās pilsētās. Kālab mēs nekur necenšamies ieviest rododendru stādījumus, kas ar savām ziedu kupenām apbur pat vienaldzīgāko pretimnācēju? Kāds zobos smīknēs, kur tad mums te tās priežu audzes, kas pasargās košumkrūmus no kaitnieces-saules stariem... taču vietas var atrast, piemeklēt pareizo augsni, iestrādāt piemēroto substrātu, un šie krūmi patiešām plešas savā varenībā un ziedu kalni aug augumā. Arī šķirņu šajā brīdī ir nebeidzama jūra, var salāgot, ka zied teju pus vasaru.
Viegli jau rūkt pretī, ka tās ir izmaksas un vai tad nodokļumaksātāji sapratīs šos tēriņus. Vēl neapturamie, nenotveramie vandaļi, kas pēc kārtējā dzerstiņa visu skaistumu saposta. Savulaik lasīju, ka vienu soliņu Ventspilī likuši sešas reizes. Katru reizi tas cietis no postītāju rokām, bet pēc 6.reizes tomēr palicis neskarts. Tātad vajadzīga ilga pacietība un izaudzināta tiek arī sabiedrība.
Iekārtoja pērn kripatu pie Mūsas apļa, kādēļ nevarēja kādus interesantus kokaugus iestādīt? Kālab šeit nevarētu plaukt magnolijas vai ziedēt sakuras? Arī soliņi uzstādīti visparastākie, kāpēc neviens nepiedomā par detaļām un rūpi tur tikai par cenu?
Ja ir par dārgu viengadīgie augi, varbūt der padomāt par ziemciešu stādījumiem? Kur tad mums tagad pavasara krāšņums ar krokusu zilajām jūrām vai dzelteno vizbuļu smaidīgām sejām?

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.28 10:09

mīļo dzejniec

Cik un ko tu pati esi iestādījusi? Un vai tev pašai dārziņš vispār ir? Dzejas dienas parasti ir rudenī, tu par agru savas vārsmas ievietoji!Dzejnieki vienmēr grib visus mācīt, tāda tā viņu daba, bet praktiskus darbus gan grūti saskatīt. Ja tev to visu tik ļoti vajag- to sakuru un to magnoliju, tos soliņus, nu tad uz priekšu, bet dzejniece ir aizmirsusi vienu -ja jau retina tās pašas "necilās" puķu dobes un vism pieaug kājas, tad vai ir vērts, lai tā sakura vai soliņš pēc tam greznotu kādu privāto māju vai dārziņu, jo baušķinieks jau nav līdz tam izaudzis, viņam vajag tika sev. Vai tādēļ vajadzētu novada līdzekļus šķiest, lai katrs pērk pats, jo pie katra ekskluzīva siliņa vai stāda tak sargu nepieliks, tad kādēļ gan velti kārdināt cilvēkus, un visiem gribētājiem jau tāpat tā zogamā materiāla nepietiks. Turēsim cilvēkus tālāk no grēka, jo mēs viens otru ļoti labi zunām.

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.28 13:42

!

Nu ko Domes vārsma, jūsu skatījumā pilsētai neko nevajag. Ar domu - tāpat visam pieaugs kājas, varam iebetonēt plastmasenes - krutus mākslīgos ziedus. Ziedošs būs visu laiku, saulē pamainīs krāsu, bet vismaz būs ilgmūžīgs. Nevaru saprast, kāpēc ir tās kameras tik daudz saliktas, kāpēc tik gruntīga pašvaldības policija izveidota, kāpēc paraugprāva netiek sarīkota? Ja dažu desmitu eiro vērtu stādu par ekskluzīvu sauc, tad jābrīnās, ka citviet par daudziem simtiem krūmi nav izrakti. Lai zinātu, ko rakt, vispirms pielieciet cenu. Savu aprobežotību un neizdarību un nevēlēšanos kaut ko darīt jau nevajadzēja tik ļoti acīs bāzt.

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.28 20:22

Info

Pēc smukuma brauc uz Tukumu, bet uz Bausku pēc tupuma.

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.28 20:28

to !

Ja ir tā, kā tu saki, tad kādēļ zog pat tās leduspuķes Kalna ielas malā, kas maksā centus, pēc stādīšanas ātri vien uzrodas brīvi laukumi? Un nebrēc, ka to raksta kāds no domes, esmu vienkāršs pensionārs,kas netaisās visu dienu sēdēt uz ekskluzīva soliņa zem sakuras un magnolijas.

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.29 11:31

to!

Ja ir tā, kā tu saki - pensionārs, tad zināsi, ka augstās leduspuķes centus nemaksā, bet dārzniecībā vismaz 1, 50 EUR. Kur skatās kameras, kas novietotas uz Bērnu jauniešu centra ēkas? Un ja negribi sēdēt uz ekskluzīva soliņa, varbūt sēdi starp tām leduspuķēm Kalna ielas stūrī un pārtopi par krāšņu ziedu, Reizē būsi gan dekors, gan sargs!

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.29 13:17

Liesmai

Labs Jūsu komentārs.Pilnībā piekrītu.Viss ir tieši tā,kā Jūs rakstāt.Bauskā gadu desmitus nav cilvēka,kas būtu ieinteresēts vasarās veidot ko jaunu.Varbūt citās pilsētās ir ainavu arhitekts,bet,mums nav vispār neviena,kas kaut ko saprot no apstādījumiem.Ja kaut ko iestāda,tad tas aizaug,netiek kopts un aiziet bojā.Puķu dobes kopj neregulāri,cik jau nu viņu vispār ir.

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.29 13:56

ekskluzīvo soliņu draugi

Kādēļ no jums virmo tāds naids pret citādi domājošajiem, kam nevajag to sakuru un ekskluzīvo soliņu, kas var piesēst arī uz parasta soliņa cerīņu krūma paēnā? Jūs taču esat tikai tādi mutes bajāri, kas neredz patieso ainu pēc katra jauna stādījuma parādīšanās. Jums patīk tikai patētiski muldēt un visus citus, kas nefantazē , kā jus, uzreiz pieskaitīt Domes štatiem.

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.30 18:44

Bauska bez koncepcijas

Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2014.-2020. gadam, kurš ir galvenais vidēja termiņa
stratēģisks plānošanas dokuments valsts attīstībai, saistībā ar zaļo struktūru plānošanu ir
akcentēti dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas
jautājumi. Šie jautājumi akcentēti arī Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā,
papildus norādot uz nepieciešamību mazināt nozīmīgu dabas teritoriju fragmentāciju un
veicināt migrācijas ceļu aizsardzību, kas cieši saistīti ar zaļās infrastruktūras plānošanu.
Savukārt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam iekļautas nostādnes
attiecībā uz dabas kapitāla saglabāšanu, unikālu ainavu, kultūrvēsturisko un dabas elementu
aizsardzību, kā arī zaļo koridoru izveidi pilsēttelpā, uzlabojot vides kvalitāti un drošu
pieejamību (veloceliņi, gājēju celiņi utt.).
Novada, pilsētas vai lokālā mērogā Latvijā šobrīd nav izstrādāta vienota metodika, pēc kuras
būtu izstrādājami teritoriju zaļās struktūras (vai apstādījumu koncepcijas) plānojumi. Šobrīd
pēc pašu pašvaldību iniciatīvas apstādījumu koncepcijas ir izstrādātas Lielvārdei (2006),
Olainei (2008), Kuldīgai (2013), Liepājai (2016), Rīgai (2018) un Ikšķilei (2018). Katrai no šīm pilsētām
apstādījumu koncepcija ir balstīta uz nedaudz atšķirīgiem mērķiem, akcentējot katras pilsētas
specifiku, tradīcijas un ekonomiskās attīstības iespējas.

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.28 21:11

Bāc

no kādas planētas tu esi nolaidies? Kur lai Bauska ņem tik gudru plānu, kurš to ir spējīgs izstrādāt vai novadīt? Mums ir labi apmaksāta izpildvara, tikai diemžēl ar smagiem defektiem un diagnozēm. Mums domes atbildīgās personas dod zaļo gaismu atkritumu poligona "Simtgades parks" izveidošanai pilsētas teritorijā, mums nauda jātērē bezgaumīgiem pilsētas dekorēšanas elementiem, tādiem kā zelta&sudraba mix uz Ziemassvētkiem. Mums pilsētā var iestādīt puķes kas laikam neder nevienam, jo nauda vajadzīga hallei. Mums tādu piemēru ir kā sunim blusu.

pirms 9 mēnešiem, 2019.03.31 23:58

Vietējās ziņas

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju