Zinātniskajam entuziasmam Latvija par mazu

Zāles apkārtējā vidē – diklofenaks jau iekļauts potenciāli bīstamo savienojumu sarakstā.

Medikamenta diklofenaka klātbūtne Mūsas ūdeņos baušķeniekiem šogad lika saskarties ar kārtējo jaunās pasaules problēmu – farmaceitisko vides piesārņojumu. Par pašreizējo starptautisko pieredzi cīņā ar farmaceitisko piesārņojumu stāsta Ingus Pērkons. Viņš ir pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants. Iesaistījies projektā, kura mērķis bija pētījums par cilvēku lietoto medikamentu ietekmi uz vidi. Projekta laikā gūta pieredze Norvēģijā, kā arī pētīti attīrīšanas sistēmu ūdeņi Rīgā. Ar zinātnieku tikās «Bauskas Dzīves» žurnālisti Sandra Danosa un Uldis Varnevičs.

Kādi ir pirmie pētījumi pasaulē par farmaceitisko piesārņojumu?

– Jau pagājušā gadsimta 90. gados Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā pētīja Lielo ezeru ūdeņus. Pētījumus veica entuziasti – tas nebija valsts pasūtījums. Noskaidroja, ka problēma eksistē – cilvēku lietotās zāles atrada virszemes ūdenī, ezerā, arī zivīs.
Dienvidu valstīs pievērsa lielāku uzmanību – tur ir spēcīgi medikamentu emisijas avoti no lauk-saimniecības un lopkopības. Mēs vēl nemanījām, bet jau 2000. gadā prestižos žurnālos prezentēja rezultātus, apzinājās, ka ir nopietnas problēmas.

Ar kādām tehnoloģijām jūs atrodat piesārņojumu?
– Ir speciāli masu spektrometri. Analīze it kā nav ilga – 20 – 30 minūtes. Daudz ilgāks laiks paiet, lai paraugus sagatavotu. Seriālos rāda, ka pārlej traukā, tad ielej īpašā instrumentā, un uzreiz parādās hologramma, cipari, reģions. Mēs no litra parauga paņemam puslitru, apstrādājam, iegūstam apmēram 50 mikrolitrus, kur ir tas, ko gribam redzēt, un nav tas, ko negribam. Šis darbs  var prasīt pat visu dienu. Tad strādā automātiskā sistēma, un tā pasaka, cik daudz vielu ir paraugā.

«Bauskas Dzīve» interesējās un uzzināja, ka liellopiem diklofenaku vairs nelieto, bet piesārņojums ar šo medikamentu upju ūdeņos uzrādās.
– Tagad vairs nelieto. Anekdotisks un spilgts piemērs no Indijas. Sociālie, politiskie, tradicionālie un zinātnes aspekti sanāca vienuviet. Lai ārstētu liellopus, izmantoja diklofenaku – ļoti lētas, viegli ražojamas zāles, kam ir universāla iedarbība iekaisuma mazināšanai. Tomēr Indijā neēd liellopus, tie ir svēti dzīvnieki. Kad šie mājlopi aiziet bojā, tos atstāj, un plēsīgie putni un dažādi citi dzīvnieki tos apēd. Ar maitu barojas grifi – lieli plēsējputni. Izrādījās – lai cik noturīgs putns ir grifs, kas var ēst vizuāli briesmīga paskata gaļu, diklofenaks tam ir ļoti toksisks. Divu diennakšu laikā tam atsakās strādāt vairāki iekšējie orgāni un putns aiziet bojā. Tā gandrīz 99 procenti no grifu populācijas Indijā izmira.

Kāpēc tieši šis farmaceitiskā piesārņojuma veids parādījās Mūsā?
– Diklofenaks ir diezgan noturīgs apkārtējā vidē, slikti degradējas, labi uzņemas zivīs. Daudz patērējam arī ibumetīnu un ibuprofēnu, taču tas vidē ļoti labi degradējas, tāpēc nav atrodams, lai arī emisijas apjomi ir pat simts reižu lielāki nekā citiem savienojumiem.

Vai var nonākt tādā situācijā, kad diklofenaku aizliedz?
– Cilvēki ir diezgan izturīgi pret diklofenaku. Tomēr diklofenaks jau iekļauts potenciāli bīstamo savienojumu sarakstā. Ja būs spēcīgi zinātniski pierādījumi, ka tā atrašanās apkārtējā vidē ir nevēlama, pastāv iespēja, ka to izņems no aprites. Potenciāli bīstamo sarakstā ir vēl trīs antibiotikas.
Zivīm efekti nav tik acīmredzami kā grifiem. Ir daudz savstarpēji neatkarīgu pētījumu, kas pierāda blakusefektus – nelielas mutācijas, samazinās spuras izmērs, ikri neizveidojas pietiekami labi. Diklofenaks diezgan viegli akumulējas – mainās, iet pa barības ķēdi uz augšu, atrodams roņos, plēsīgos putnos. Ķīmiskos savienojumus, kam piemīt bioakumulācija, uzskata par potenciāli bīstamiem. Tas ir tikai laika jautājums, kad pierādīs, ka savienojums konkrētā koncentrācijā izraisa kaut ko ļoti nevēlamu.
Stokholmas konvencija 90. gados, kuru izveidoja, pateicoties šādu savienojumu riskiem, norāda – pat ja nav pierādīts, kādas var būt sekas, jāveic preventīvas darbības, lai nodrošinātu drošību.

Pašlaik runājam par ietekmi uz vidi, bet vai farmaceitiskais piesārņojums var radīt problēmas cilvēkiem?
– Ciniski teikt, bet cilvēku primāri interesē viņš pats. Ja ir negatīvs blakusefekts tikai apkārtējai videi, tad likumdevējam tas nav ļoti saistošs. Piemēram, DDT vēl aizvien redzam pārtikas produktos, lai arī it kā nelieto kopš pagājušā gadsimta 60., 70. gadiem. Āfrikā to izmanto joprojām. Lielisks preparāts, lai apkarotu malārijas odus. Ja uz svaru kausiem ir cilvēku dzīvība jeb negatīvi, bet ne tūlītēji efekti, tad dzīvība vienmēr ir augstākā vērtē.
Cilvēkus var iespaidot antibakteriālā rezistence (red. skaidrojums – noturīgums pret antibiotikām). Statistikas dati rāda, ka arvien vairāk baktēriju koloniju izrādās rezistentas pret savienojumiem, kas domāti, lai apkarotu slimību izraisītājus. Zāles apkārtējā vidē var veicināt šādu rezistento koloniju veidošanos dabā. Lai riskus novērstu, problēma ir aktualizēta Eiropas Savienībā.

Kā jūs nonācāt līdz savam pētījumam – tā bija pašiniciatīva vai pasūtījums, ka pētījāt Rīgas notekūdeņus?
– Tādu pasūtījumu nav – tā bija zinātniskā darba daļa. Pārsvarā ar to nodarbojas entuziasti. Ja runājam par Latviju, no zinātnieku viedokļa šī zeme nav interesanta, jo mūsu ir diezgan maz. Nanogrami – tas vēl aizvien ir pavisam neliels piesārņojums.
Zinātniekiem patīk Āzijā – daudzu miljonu iedzīvotāju pilsētās. Piemēram, Ķīnā ir viena bērna likums. Sabiedrībai visas darbības jāveic ar kontracepciju. Ļoti populārs līdzeklis ir ķīmiskā kontracepcija – steroīdais preparāts, kas neļauj iestāties grūtniecībai. Tas ietekmē dažas zivju sugas. Parasti mātītes un tēviņi dzimst 50:50, bet steroīdi proporcijas maina, pakāpeniski nonākot līdz populācijas absolūtam kritumam, jo nav pietiekami daudz tēviņu. Sugā sāk parādīties īpatņi, kam piemīt gan sievišķās, gan vīrišķās īpašības, un visādi citi nevēlami blakusefekti. Kārtējais piemērs, kad cilvēku tradīcijas vai likumi – neēd liellopu gaļu, ir viens bērns – stipri ietekmē apkārtējo vidi un mūs pašus.

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīves kvalitāte novados»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju