Neskalojiet kanalizācijā vecās zāles!

Veselības atkritumu apsaimniekošanas situācija un problēmas. Kur nederīgos medikamentus liek Iecavā, Vecumniekos, Rundālē?

Mājās skapīši un atvilktnes pilnas ar zālēm un tā sauktajām pārtikas piedevām. Kādreiz jāveic revīzija, tad domājam, kur vecās zāles likt. Lai mūsu bērni nesaindētos ar kaut kur nomestām zālēm, putni un dzīvnieki neapēstu konteineros izsviestās tabletes, mūsu upju ūdens nesaturētu pretsāpju līdzekļus, hormonus un citas farmakoloģiskas vielas, pilnīgi noteikti medikamentus nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem, nedz arī noskalot kanalizācijā.

Nederīgās zāles ir jānodod aptiekās, kuras parūpējas par to, lai medikamenti tiktu savākti un utilizēti atbilstīgi normatīvo aktu prasībām un nenonāktu vidē. Par to aptiekas slēdz līgumus ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Kartona/papīra kastītes, kurās zāles visbiežāk ir iepakotas, savukārt var šķirot kopā ar citiem kartona iepakojumiem konteineros, laikrakstam skaidro Daiga Buča, akciju sabiedrības «Latvijas Zaļais punkts» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

Aptieku brīvprātīga iniciatīva

«Lielākā daļa no tā saucamajām tīkla aptiekām pieņem no iedzīvotājiem nederīgos medikamentus. Taču – ne visas. Par kārtību, kā konkrētā aptiekā tiek savākti nederīgie medikamenti, jāinteresējas pašā aptiekā, jo šis darbs ir viņu brīvprātīga iniciatīva. Pašlaik farmaceitiskās darbības jomu regulējošajos normatīvajos aktos nederīgu zāļu pieņemšana no iedzīvotājiem un iznīcināšana nav obligāts aptieku pienākums,» «Bauskas Dzīvei» apliecina Evija Rimšāne, Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Arī Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, laikrakstam apstiprina, ka aptiekām nav obligāta prasība pieņemt neizlietotos un vecos medikamentus un nodot tos utilizācijai. Aptiekas, kas to dara, to veic brīvprātīgi, dotācijas vai atbalstu no valsts nesaņemot. Tas nozīmē – slēdz līgumus ar bīstamo atkritumu savācējiem.

Latvijā lielākie uzņēmumi, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu, ir SIA «BAO» un SIA «Lautus».

Līdz brīdim, kad bērni saindējas

«Bauskas Dzīve» sazinājās ar ārsti epidemioloģi, veselības atkritumu apsaimniekošanas galveno eksperti Sandru Eglīti, kas medicīnisko atkritumu, tai skaitā nederīgo zāļu, apsaimniekošanas jautājumu Latvijā «iekustinājusi». Viņa ir SIA «Lautus» eksperte veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanā.

Ar bīstamo medicīnisko atkritumu savākšanu saistīts projekts 2002. – 2003. gadā risinājās Siguldā, Olainē un Bauskā. Toreiz tika savākts daudz. «Man nepatīk projekti – tie beidzas, cilvēki pierod, bet pēc tam viss aiziet pa vecam,» atzīst S. Eglīte. Projekts beidzās, problēmas aktualitāte tika piemirsta līdz brīdim, kad Liepājas pusē bērni bija atraduši vecas zāles un tās saēdušies. Jauns projekts 2006. gada rudenī atsākās Rīgā un Liepājā. Dzinējspēks, kas iekustināja sastāvējušos ūdeņus, bija plašsaziņas līdzekļu saceltā ažiotāža ap Liepājas fortos atrasto lielo medikamentu krājumu. Aktuāls kļuva jautājums, kur un kādā veidā no tiem likumīgi un videi saudzīgi atbrīvoties. Tad arī «Lautus» saņēma finansiālu atbalstu gan no Rīgas Vides aizsardzības fonda, gan Latvijas Vides aizsardzības fonda.

«Toreiz aptiekām pašām nekas nebija jāmaksā – tās saņēma gan kastes, gan uzskates materiālus, vajadzēja tikai pieņemt vecos medikamentus. Liepājā mēneša, divu laikā savāca 700 kilogramus nederīgo zāļu, vecākajām no tām bija aptuveni 30 gadu. Tad projekts atkal beidzās... Es sāku runāt ministrijas līmenī ar Farmācijas departamentu, toreiz valdībā bija Godmaņa kungs, savukārt Juris Bundulis – departamenta direktors, saņēmu atbildi – «Jūs visu ko varat domāt, ja naudas tam «apakšā» nav, tad viss paliek domāšanas līmenī!»,» atceras S. Eglīte.

Viņa min, ka pirmā medikamentu vākšanā iesaistījās skandināvu zāļu lieltirgotava «Tamro». Tas bija pavērsiena punkts, kad arī citas aptiekas apsvēra iespēju pieņemt vecās zāles. Tikai no 2013., 2014. gada šis process Latvijā aizgāja.

S. Eglīte priecājas par Eiropas Savienības finansēto projektu «No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi» («CWPharma jeb Clear Waters From Pharmaceuticals»). Lai apzinātu farmaceitisko vielu klātbūtni Baltijas jūrā, konstatētu to izcelsmes avotus un ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, tajā iesaistās arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Atklājumi ir šokējoši – Latvija ir valsts, kas visvairāk patērē ibumetīnu, hormonus saturošo medikamentu daudzums upju ūdenī ir pie augšējās normas robežas.

Medicīniskos atlikumus – «ātrvārāmajā katlā»
Tajās aptiekās, kas piekritušas savākt nederīgos medikamentus, ir izliktas kastes lielākoties aptiekāru tuvumā, jo nereti pieredzēti gadījumi, kad nozogot pat vecos medikamentus. Savukārt, piemēram, Austrijā, Vīnē, kastes stāv pie durvīm. Citā aptiekā pie mums ir metāla kaste, kas pieskrūvēta pie grīdas, tad ieliek iekšā maisu, kurā mest nederīgās zāles, citā – kartona kaste. SIA «Lautus» nederīgos medikamentus savāc reizi mēnesī no lielākajām aptiekām vai reizi trijos mēnešos no mazākajām aptiekām. Tā ir kā abonēšana, bet tas nav dārgs pasākums.

Kas notiek tālāk ar vecajām zālēm? «Latvijā atkritumus nededzina, mums nav, kur. Mēs šos atkritumus autoklāvējam. Mums pārsvarā ir infekciozi atkritumi, kas nāk no slimnīcām, kopā ar citiem tie tiek ielikti lielā autoklāvā, kas noņem piesārņojumu, pēc tam atkritumus samaļ. Tad, kad tie ir iznākuši kā no ātrvārāmā katla, tad viss sastāvs ir sterils, tīrāks par desu lielveikalā. Pēc tam masa aiziet uz lielu griezēju, kas visu samaļ līdz trim centimetriem. Tālākais ceļš ir uz sadzīves atkritumu poligonu. Tiek noņemta bīstamība, tālab var droši tur nogādāt,» procesu pa posmiem izskaidro eksperte S. Eglīte.

Ārste pašlaik saskata citu problēmu, proti, cilvēki vairs ilgi neguļ slimnīcās, «puscepti» tiek «izmesti ārā», lai ārstētos mājās. Pašlaik jādomā, kur likt medicīniskos atkritumus. Piemēram, aprūpē mājās māsiņa bieži vien ir bez mašīnas, kur tad lai viņa liek kaut vai strutas, pamperus un citas šādas lietas?! Kur to likt – nest uz aptieku? Aptiekas taču negribēs ņemt. Arī cukurslimnieku Latvijā mums daudz, kas paši mājās potē. Kur likt izlietotās šprices?! Ir problēma bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, analizē eksperte.


FAKTI

Pašlaik Latvijā nederīgos medikamentus no iedzīvotājiem pieņem aptuveni 400 aptiekas.

SIA «Lautus» 2018. gadā no lielākajiem aptieku tīkliem Latvijā savāca 8980 kg nederīgo medikamentu; savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos – 6823 kg.

Par nodotajiem medikamentiem apmaksu veic aptieku tīkls. Aktīvākās aptiekas ir «Apotheka», «BENU», «Mēness aptieka».

Bauskā medikamentus iespējams nodot tīklu «Latvijas aptieka», «Mana aptieka» un «Mēness aptieka» zāļu tirgotavās Dārza ielā 7, Dārza ielā 12a, Zaļajā ielā 11, arī Bauzes tirgū esošajā aptiekā laipni paņem nederīgos medikamentus un nodod tālāk «Mēness aptiekai» Zaļajā ielā. Internetā aptieku mājaslapās arī pārsvarā ir norāde, kur pieņem medikamentus no iedzīvotājiem.


20190729-1819-piramida.jpg

Vecumnieku novadā – vienā aptiekā

Vecumnieku novadā ir četras aptiekas, bet tikai vienā iedzīvotāji var nodot nederīgos farmācijas produktus. No zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš, var atbrīvoties SIA «Mārsils» aptiekā Vecumnieku centrā, kas iekļāvusies «Aptieku aliansē».

Konteiners stāv redzamā vietā
SIA «Mārsils» aptiekā redzamā vietā ir informācija, kas vēsta – šeit utilizācijai pieņem nederīgos medikamentus. Turpat arī norādīts, kā farmācijas izstrādājumi jāsagatavo pirms ievietošanas šim nolūkam paredzētajā konteinerā, proti, tabletes un kapsulas jāatbrīvo no ārējā kartona iepakojuma, savukārt šķidras konsistences zālēm jābūt stingri noslēgtā traukā.

Aptiekas «Mārsils» vadītāja Regīna Igaune «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka iedzīvotāji nederīgos medikamentus var nodot jau daudzus gadus, kopš sākta sadarbība ar «Aptieku aliansi». «Cilvēki šo iespēju izmanto. Atnāk, pavaicā un tad atnes nevajadzīgās vai vecās zāles. Konteiners stāv redzamā vietā, ja ir kādi jautājumi, paskaidrojam,» viņa teic.

Kad konteiners piepildīts, šoferis, kas piegādā preces, nederīgos medikamentus aizved, un tālāk «Aptieku alianse» tos nodod atkritumu apsaimniekotājai – SIA «Lautus». Cik bieži nelielā tvertne tiek tukšota – tas atkarīgs no pieprasījuma pēc šī pakalpojuma. «Nomirst kāda mammiņa, un tuvinieki atnes lielu kuli ar zālēm. Konteiners uzreiz pilns,» situāciju raksturo R. Igaune. Bieži vien aptiekas darbinieces pašas atbrīvo tablešu vai kapsulu plāksnītes no iepakojuma kastītēm, ja cilvēki nav zinājuši, kā nododamās zāles jāsagatavo.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc «Mārsils» ir vienīgā aptieka Vecumnieku novadā, kur pieņem nederīgos farmācijas produktus, R. Igaune pieļauj, ka citi zāļu tirgotāji negrib uzņemties klapatas, iespējams, attur arī maksa par pakalpojumu bīstamo atkritumu savācējam. «Mums ir kopējs līgums, ko ar SIA «Lautus» noslēgusi «Aptieku alianse», tāpēc neko atsevišķi vairs par nederīgo medikamentu aizvešanu nemaksājam,» skaidro R. Igaune.

Pie aptiekas satiktā sieviete atzīst, ka vismaz reizi divos gados mājas aptieciņā taisa revīziju. Agrāk visas zāles, kam beidzies derīguma termiņš, izmetusi miskastē pie sadzīves atkritumiem, taču pēdējos gadus kļuvusi apzinīgāka un nevajadzīgos medikamentus, brau-
cot uz Rīgu, nogādā vienā no Ķekavas aptiekām. Nav zinājusi, ka arī Vecumniekos var nodot vecās tabletes un kapsulas. Klepus sīrupu gan nesen izlējusi tualetes podā, jo šķitis, ka tas nav pieskaitāms bīstamajiem atkritumiem.

Kāds vīrs gados, padzirdējis par zāļu nodošanu savākšanai, atmet ar roku, jo televīzijā redzējis, ka rūpnīcā, kur pārstrādā sadzīves atkritumus, viss slīd pa lenti, un «gan jau šķirotāji zāļu plāksnītes pamanīs, novāks un liks, kur vajag».

Vallē – uz ģimenes ārstes praksi
Nederīgos medikamentus utilizācijai nepieņem «Mēness aptiekas» Vecumnieku un Skaistkalnes aptiekās, jo, kā paskaidroja farmaceites, zāļu tirgotavas ir nelielas un iedzīvotāji īpašu interesi par šo pakalpojumu nav izrādījuši. Ja cilvēki nāktu un gribētu nederīgās zāles nodot un tuvumā nebūtu vietas, kur tās pieņem, uzņēmums reaģētu un rīkotos, «Bauskas Dzīve» uzzināja Vecumniekos. Savukārt Skaistkalnē aptiekāre paskaidroja, ka interese ir neliela, taču, ja kādam rodas vajadzība atbrīvoties no nederīgajiem medikamentiem, tuvākā vieta ir Bauskā.

Arī Vallē, kur darbojas individuālā komersanta «Valles aptieka», nav konteinera nevajadzīgo farmācijas izstrādājumu savākšanai. Aptiekāre Marina Seile uzsver, ka «interese ir niecīga, turklāt tas ir maksas pasākums»; nelielai zāļu tirgotavai nav izdevīgi slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. «Medikamentus, kam beidzies derīguma termiņš, var nest uz ģimenes ārsta prakses vietu. Tā arī pati daru. Ja kāds pajautā, tad šo iespēju iesaku. Varu arī paņemt no cilvēka un līdz dakterei nogādāt. Apjomi nav tik lieli, un viņa labprāt pieņem,» pieredzē dalās M. Seile. Farmaceite atklāj, ka daudzi lauku cilvēki vecās zāles met plītī un sadedzina, kas, iespējams, nav tik kaitīgi kā tad, ja tas viss nonāktu apkārtējā vidē.

Aijas Ciršas ģimenes ārsta praksē Vallē «Bauskas Dzīve» sastapa ārsta palīdzi Ligitu Dīci. «Mēs aicinām cilvēkus nogādāt nederīgos medikamentus mums. Ja sakām, tad atnes, bet paši par to nekad nejautā. Varbūt jāizvieto informācija, lai zina, ka ir tāda iespēja? SIA «Lautus» no mums bīstamos atkritumus – šļirces, adatas, zāles u. c. – savāc reizi mēnesī,» stāsta L. Dīce. Viņa gan pieļauj, ka valliešiem mājās nav daudz nevajadzīgu vai vecu zāļu, jo «cilvēki cītīgi dzer izrakstītos medikamentus un izlieto tos».

Kāda Valles pagasta bibliotēkā sastapta kundze atklāj – «zāles lietoju minimāli, bet, ja rodas vajadzība, nopērku un visas izdzeru; nav jau tik lēts tas prieks, lai iegādātos, turētu plauktā un pēc tam izmestu». Vietējais iedzīvotājs Imants teic, ka nezinot, kas mājās notiek ar zālēm, kam beidzies derīguma termiņš, jo par to atbildot sieva. Viņaprāt, tabletes, tinktūras, ziedes un citi šādi produkti ir tikpat bīstami kā nederīgās baterijas un spuldzes, kas būtu jāsavāc atsevišķi. Valliete Anda uzsver, ka «nekādus zāļu krājumus neveido», bet, ja nu gadās kāda veca tablete pa rokai, «noskalo to podā». Viņai bija pirmā dzirdēšana, ka nederīgos medikamentus var nodot ār-sta praksē; tagad to zināšot. Savukārt Rita atklāj, ka jau pāris reižu nevajadzīgos medikamentus vedusi nodot uz Vecumnieku aptieku, jo apzinās, ka atkritumos izmest tos nedrīkst.

Kurmenes iedzīvotāja Sarmīte nesen tīrījusi zāļu skapīti un visu, kas bijis nederīgs, izsviedusi miskastē. Nav dzirdējusi, ka vecās tabletes var vest un atstāt aptiekā.


Farmaceite Pilsrundālē aicina vairāk izglītot iedzīvotājus vides jomā

Rundāles novadā izremontētās telpās līdzās ģimenes ārsta praksei Pilsrundāles centrā strādā «Velgas aptiekas» Sesavas filiāle, kuras vadītāja un īpašniece ir Velga Gūtmane. «Bauskas Dzīve» te iegriezās, lai noskaidrotu, vai aptieka pieņem no iedzīvotājiem nederīgos medikamentus. «Velgas aptiekā» laikraksts sastapa Olgu Pankratovu. Derīguma termiņu zaudējušās zāles viņa nododot šai pašai aptiekai. Evija Mikneviča atzina, ka reizēm zāles sadedzinot, ja ir tāda iespēja, bet labprāt nes uz «Velgas aptieku», jo tā esot drošāk. Kāda sieviete no Talsu puses iegādājās zāles savam vectēvam, ko apciemoja Rundāles pusē sasirgušu. Viņa atzina, ka arī Talsos ir iespēja nodot vecos medikamentus, un viņa to izmanto.

Velga Gūtmane strādā farmācijas nozarē jau 20 gadus, ir pasniedzēja Rīgas 1. medicīnas koledžā. Speciāliste atgādina: «Kā zināms, zāles nemainām, bet labprāt pieņemam nederīgās vai neizlietotās, kuras nododam individuālo aptieku apvienībai «Sirds Aptieka». Taču apzinīgo klientu ir ļoti maz. Iespējams, par to vajadzētu ar sabiedrību runāt daudz plašāk un izglītot. No savas puses iedzīvotājiem iesaku, lai iegādājas tikai visnepieciešamāko zāļu daudzumu. Tiesa, tas izklausās farmācijas biznesam neraksturīgi, bet godīgi, jo dažkārt zāles īsti nedarbojas, un tad lieki iztērēta gan nauda, gan medikaments.»

Iecavnieces priekšroku dod tautas līdzekļiem

Iecavā pašlaik ir divas «Apotheka» aptiekas – Edvarda Virzas ielā 2 un Rīgas ielā 27. Abās minētajās vietās iedzīvotājiem ir iespēja nodot nederīgos medikamentus. Tie ir bīstami atkritumi, kuru neatbilstoša glabāšana un utilizācija var radīt nopietnus draudus veselībai un videi. Ja zāles netiek atbilstīgi savāktas, ar tām iespējams saindēties, skaidro speciālisti.

«Mums iedzīvotāji nes nederīgās zāles, mēs tās pieņemam, novietojam īpašā vietā, līdz atbrauc firma un tās savāc iznīcināšanai. Es šeit strādāju tikai kopš marta uz pusslodzi. Trīs cilvēki šajā laikā man ir nodevuši nevajadzīgos medikamentus, tāpēc nemācēšu teikt, kā notiek visas dienas garumā. Biežāk zāles atnes vecāki ļaudis,» stāsta Baiba Veilande, «Apotheka» farmaceite Edvarda Virzas ielā 2. Viņa atzīst, ka svarīgi medikamentus nemest atkritumu tvertnē, lai nekaitētu videi, jo zālēs iekļautas ķīmiskas vielas, kam nepieciešama citādāka iznīcināšana. Zāles, kam beidzies derīguma termiņš, nav ieteicams lietot, jo var būt mainījies to ķīmiskais sastāvs.

«Firmas pārstāvji utilizēt zāles ierodas aptuveni reizi mēnesī. Iedzīvotāji diezgan bieži nes nevajadzīgus medikamentus – vairākas reizes nedēļā. Un ne tikai ar beigušos derīguma termiņu, bet arī tādus, kas vairs nav vajadzīgi. Ja radinieks aiziet mūžībā un viņa zāles nevēlas glabāt, tad nes pie mums. Galvenais, lai tās izņemtas no kartona iepakojuma,» skaidro farmaceite Zane Tione, «Apotheka» vadītāja Rīgas ielā 27. Medikamenti kļūst nederīgi, ja beidzies derīguma termiņš, nav zināms pielietojums, nav salasāms nosaukums, tie nepareizi uzglabāti, mainījies zāļu izskats, smarža vai garša, kā arī bojāts iepakojums.

Iecavniece Anita Dreimane nemēdz glabāt zāles, visas tiekot laikus izlietotas: «Neko lieku neturu, ja beidzas medikamenti, atkal pasūtu jaunus – sirdij un asins šķidrināšanai. Viss ir uz skaita, aptuveni diviem mēnešiem. Citreiz pat pietrūkst kādu dienu. Bet zinu, ka ir tāda iespēja vecās zāles nodot aptiekā, arī izlietotās baterijas nemetu ārā, bet nesu uz to savākšanas vietām. Agrāk zāles reti lietoju, priekšroku dodu tautas līdzekļiem.»

Arī Iecavas novada iedzīvotāja Krista Dārziņa labprātāk lietojot dabiskos līdzekļus un slimojot reti – reizi gadā: «Ja ir iesnas vai sāp kakls, skaloju ar sālsūdeni un dzeru dažādas zāļu tējas. Izvairos no medikamentiem, ja ir kāda nopietnāka saslimšana, tad gan tos nākas lietot. Bieži vien nopērku zāles vienai reizei, ne vienmēr visas izlietoju. Gan jau ir mājās kādas zāles, kam beidzies derīguma termiņš. Nezināju, ka tās var nodot aptiekās utilizēšanai. Būs jārevidē mājas aptieciņa un jānodod nevajadzīgās zāles.»

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīves kvalitāte novados»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju