Mazpilsētas sarkanie akcenti

Lietuvas plenēristi rīko izstādi Bauskas muzejā; sadarbību attīsta arī rundālieši.

Bauskas muzejā piedāvā iepazīt divas jaunas izstādes. Otrā stāva zālēs var aplūkot J. Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā 2019. gada dalībnieku gleznas, bet lietišķās mākslas studijas zālē – Lietuvas mākslinieku plenēra darbu kolekciju «Atlikušais sarkanais».

Izstādes «Atlikušais sarkanais» atvēršanas svētkos Bauskā piedalījās kuratore Izolda Žagrakaliene, gleznotāji Sauļus Krops, Ramūns Dagis, Jozs Pranckevičs, Jons Lenkutis, Katrīna Šarapinaite un Virgīlijs Šimolūns-Šimolis. Viņi dzīvo dažādās pilsētās, bet šovasar satikās, lai piedalītos plenērā Linkuvā.

Vērtīgie mūra nami

Pierobežas mazpilsēta Linkuva atrodas starp Žeimi un Pakroju. Plenērā iesaistījās 15 profesionāli lietuviešu mākslinieki un Latvijas pārstāve Ance Gricmane. Vasarā izstāde bija eksponēta viesu namā «Baltā māja» Rundāles novadā, bet vēlāk – Jonišķos.

Plenēra kolekcijas nosaukums «Atlikušais sarkanais» nav vārdu spēle, bet gan satura precīzs formulējums. Stāsta projekta autore, Šauļu māksliniece Izolda Žagrakaliene: «Atlikušais sarkanais nozīmē Lietuvas ziemeļdaļas 20. gadsimta pirmās puses mazpilsētu vēsturisko apbūvi. Šajā reģionā ieguva labas kvalitātes sarkano mālu, no kā ražoja ķieģeļus. Linkuvā un Žeimē vēl ir saglabājies diezgan daudz sarkano mūra ēku – līdzīgi ir arī Latvijā. Šos namus Lietuvas mazpilsētās būvēja vietējie turīgie   ebreji un tā dēvētie amerikāņi – lietuvieši, kuri, nopelnījuši naudu Amerikas Savienotajās Valstīs, atgriezās savās dzimtajās vietās. Laikam ritot, daudzas sarkano ķieģeļu ēkas tika sabojātas ar gluži nevajadzīgu apmetumu, jo sarkanās fasādes tika uzskatītas par bezgaumīgām. Savukārt citi nami lēnām sabrūk. Savās un jūsu mazpilsētās mēs labi redzam, kā acu priekšā izzūd vēsturiskās arhitektūras mantojums. Mākslinieku uzdevums ir parādīt un akcentēt problēmu, un plenērā to centāmies izdarīt. Projektu finansēja Lietuvas Kultūras ministrija.» 

Sadzird vēstījumu
Izolda uzskata, ka pierobežas latviešiem un lietuviešiem būtu jānodibina neatkarīga institūcija, kas nodarbotos ar vēstures materiālo liecību saglabāšanu pierobežā, iesaistot nozaru speciālistus – arhitektus, būvniekus, restauratorus, pētniekus. Linkuvas plenērā mākslinieki par to daudz diskutēja.

Izstādes «Atlikušais sarkanais» rezonanse Jonišķos vieš cerību, ka plenēristu vēstījums ir sadzirdēts. Jonišķu pašvaldības priekšsēdētājs Izoldai pastāstījis, ka vienai sarkano ķieģeļu ēkai paredzēts noņemt apmetumu. Jau tas vien liecina, ka veco namu gleznošana nav vis mākslinieku izklaide, bet sociāli nozīmīga iniciatīva. 

Gleznotājs Sauļus Krops atgādina, ka  aizvien biežāk lielpilsētu iedzīvotāji pārceļas uz laukiem vai nelielām pilsētiņām. Arī tāpēc ir ļoti svarīgi gādāt par pievilcīgas dzīves telpas uzturēšanu. Diemžēl vēlmes bieži vien  neatbilst iespējām, jo veco ēku atjaunošanai gan īpašniekiem, gan pašvaldībām trūkst līdzekļu, taču jāmēģina meklēt citus ceļus. Mazpilsētu neatkārtojamo kolorītu rada senā apbūve, nevis dzelzs-
betona paneļu nami un industriālie angāri. Tā tas ir arī Bauskā.

Analizē kolēģu darbus

Sauļus Krops atzīst, ka, dzīvodams Viļņā, Lietuvu ir gana daudz apbraukājis, taču Linkuvā un kaimiņu ciemos šovasar bijis pirmo reizi. «Sekojot ceļa norādei, iegriezos apdzīvotā vietā, piestāju pie baltas baznīcas un zvanīju plenēra vadītājai, lai noskaidrotu, kur tad atrodas Linkuva. Izrādījās, ka esmu jau pilsētiņas centrā. Nākamajā rītā, meklējot skatupunktus, nepamanīju, ka miniatūrajā  tirgus laukumā visas autostāvvietas jau aizņemtas. Neko darīt, braucu tālāk, atstāju mašīnu ielas malā un to uzgleznoju ar sarkanu ķieģeļu ēku fonā. Man pašam patīk otrs darbs – ieliņa, kas ved uz balto baznīcu,» atklāj mākslinieks.

Viņš labprāt raksturo arī savu kolēģu veikumu. Sauļum īpaši izteiksmīgas šķiet tēlnieka Kaža Bimbas gleznotās kompozīcijas – krucifikss uz piesātināti sarkana fona, cilvēka figūra ar putnu un abstrakcija. Ar galēji minimāliem izteiksmes līdzekļiem autors ir radījis asociatīvi daudzslāņainus darbus. Sauļus atzinību izpelnījās arī Ramūna Daga motīvs «Vārti» un citu autoru gleznas.

Plenēra visjaunākā dalībniece studente Katrīna Šarapinaite stāstīja par diptihu, kurā attēlojusi Linkuvas katoļu baznīcas kanceli, bet Izolda Žagrakaliene auditoriju iepazīstināja ar tekstilmākslinieces Vitas Žabarauskaites neparastā tehnikā darināto gleznu ciklu. Savukārt mākslinieks Jozs Pranckevičs katram izstādes apmeklētājam  uzdāvināja divus savu gleznu albumus.

Dāmas darina kroņus

Bauskas muzejā šī jau ir trešā Lietuvas mākslinieku darbu izstāde, secina direktore Baiba Šulce. Sadarbība ar pierobežas pilsētu radošajām personībām turpinās jau daudzus gadus, bet šogad tā ir jo īpaši jūtama.

Tikmēr Rundāles novada gleznošanas studijas dalībnieces un vadītāja Laura Matilde  Ikerte cītīgi gatavojas kārtējai kopīgajai izstādei ar Pakrojas gleznošanas studiju. Sievietes no dažādiem neparastiem materiāliem gatavo galvas rotas – kroņus. Decembrī tos varēs aplūkot izstādē Pakrojas kultūras centrā, bet nākamgad – Rundālē.


20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Projekts «Dzīve pierobežā»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju