Lai baltu tautas «stīgotu»!

Rundāles novadā latviešus un lietuviešus vienojošus svētkus svin pierobežas ļaudis un amatierkopas.

Svētdienas, 22. septembra, pēcpusdienā Rundāles novada nesen atklātajā multifunkcionālajā centrā risinājās Baltu vienības dienai veltīts sarīkojums «Stīgošana».

Pasākums trīs stundu garumā izvērtās par piesātinātiem svētkiem, tā bija dažādu radošo kultūras izpausmju pārrobežu satikšanās un bagātināšanās ar kopīgo un atšķirīgo. Tā bija svinēšana, kur lepojās ar savējiem un draugiem no Lietuvas. Sarīkojuma saimniece, novada kultūras darba speciāliste Lilita Lauskiniece atklāšanas uzrunā pastāstīja, ka svētku programmai nosaukums «Stīgošana» dots gan simboliskā nozīmē – lai baltu tautas savstarpēji stīgotu, lai stīgotu saknēs un debesīs, gan arī – lai izceltu abu tautu kokles muzicēšanas tradīcijas. Tāpēc arī draugu folkloras kopai no Lietuvas lūguši ņemt līdzi kokli, ko lietuviski sauc «kankle». Viņa aicināja pasākuma dalībniekus «stīgosim – virpinam» (lietuviešu val.). Daudz no latviski sacītā tika tulkots lietuviski, tulkojumus bija sagatavojusi novada sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele, kurai radu «stīgas» arī Lietuvā.

«Šī man ir skaistākā vieta»
Skatuves fonā visu sarīkojuma laiku mainījās neskaitāmi fotoattēli ar mirkļiem no Rundāles novada daudzveidīgās vides un dabas ainavām, kurus tvērusi vietējā iedzīvotāja Ļena Brazjule. Viņa pastāstīja, ka pēc lielām pārmaiņām savā dzīvē sākusi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm dabā. Tad izrādījies, ka ir arī laiks apstāties, pavērties apkārt, ieraudzīt tik daudz skaista un to iemūžināt fotoattēlos. Tagad, skaistumā daloties ar citiem, viņa sacīja: «Esmu rundāliete kopš divu gadu vecuma, šī man ir skaistākā vieta, un esmu Rundāles patriote.»

Kā gaišs, priecīgs kontrasts pelēkajām, smidzinošajām debesīm aiz loga telpu ar lustīgu muzicēšanu pieskandināja kapela «Kapelīte» no Biržu rajona Vabaļņinku kultūras nama. Ar svilpīti skandinātie putnu treļļi brīnišķīgi saskanēja ar Rundāles pavasara ziedoņa attēliem skatuves fonā; skatītāju rindas drīz vien līgojās līdzi kapelas skandētajam ritmam. Priekšnesumus bija atvedusi arī tā paša kultūras nama folkloras kopa «Sallala»
.
Ar Vabaļņinku kultūras namu un tā amatierkopu vadītāju Petru Matuli rundālieši sadarbojas jau gandrīz 20 gadu. Sirsnīgi aizkustināja lietuviešu priekšnesumu pieteikums latviešu valodā. Pirmo reizi Rundālē viesojās Pakrojas rajona Ligumai sieviešu ansamblis, Ramonas Petraitenes vadībā izdziedot dziesmas no lietuviešu folkloras krājuma. Košus akcentus kopējā svētku programmā veidoja Rundāles teātra studijas «Savējie» horeogrāfijas grupa, izrādot muzikālus kustību priekšnesumus, kas iestudēti Agneses Bordjukovas vadībā. Bet stāstniece Aelita Ramane, Rundāles bibliotēkas vadītāja, stāstot pasaku par dziedošo kalnu un koklētāju, iztēlē klātesošos aizveda Mežotnes pilskalna pakājē.

Labākais kopīgi īstenotais projekts
Viesos bija atbraukušas arī māk-slinieku grupas no Lietuvas, lai piedalītos izstādes «Baltu zīmes» atklāšanā, kuru vienotā projektā veidojušas Pakrojas, Šauļu un Rundāles gleznošanas studijas «Baltā māja» mākslinieces. Studijas «Baltā māja» vadītāja Laura Matilde Ikerte pastāstīja, ka ar Pakrojas amatiermāksliniekiem un tās vadītāju Laimuti Veļičkieni sadarbojas jau desmit gadus. Viņa atzina, ka izstāde «Baltu zīmes» ir pats labākais kopīgi īstenotais projekts. Interesants un izzinošs bijis radīšanas process – bija iespēja izprast atšķirīgo gan pašu mākslinieku izteiksmes valodā, gan daudz uzzināt par atšķirīgo un kopīgo baltu zīmēs.

«Jūs arī varat darīt kaut ko no nebijušā»
Vienības dienu pasākumā multifunkcionālajā centrā tika atklāta arī ceļojoša interaktīva izstāde «Izgaismo Latviju!», kurai ceļavārdus sacīja Imanta Ziedoņa muzeja pārstāve Žanete Grende. Viņa pastāstīja, ka muzejs īstenojis dzejnieka ideju – kājām pa robežu apiet apkārt Latvijai 1836 km garumā. Tā tapis projekts «1836», kas sācies 2016. gadā Kolkā, turpinājās ar 43 pārgājienu sēriju sadarbībā ar 43 pierobežas pašvaldībām – arī Rundāles, tas īstenots triju gadu laikā. Tagad tapusī izstāde iekļauta Latvijas kartes formā ar fotomirkļiem, kas fiksēti pārgājienu laikā, audioierakstiem ar tur dziedātām dziesmām; izstādei ir arī videopielikums. Tās apmeklētāji var uzzīmēt savu Latvijas karti, iezīmējot tur mīļāko vietu, un pievienot to izstādei. Pārgājienos dalībnieki daudz kopīgi lasījuši I. Ziedoņa atstāto mantojumu. Tagad radīta grāmatiņa «Minimismi», kurā apkopotas dzejnieka īsās formās izteiktas atziņas un spriedumi. Katrs apmeklētājs var izvilkt lapiņu ar vienu «minimismu» un paņemt šos vārdus sev. Baudot pasākumā kūsājošo kultūras buķeti, labi iederējās šāds I. Ziedoņa teiciens: «Jūs arī varat darīt kaut ko no nebijušā.» Izstāde Rundālē būs apskatāma līdz 7. oktobrim.

Īpašu muzikāli meditatīvu baudījumu svētku dalībniekiem sagādāja mūziķu duets no Cēsīm «Stīgotājas». Pasākuma vadmotīva sakritība ar dueta nosaukumu piešķīra notikumam teju maģisku noskaņu. Ar skaņu un mūzikas improvizāciju, kā sacīja pašas mākslinieces, izveda klausītāju cauri savai un mūsu kopējai pasaulei, gūstot mieru un prieku; pēc izjūtām klātesot – tā arī bija. Mūziķu Daces Straumes un Ievas Ščenderes in-strumentu klāstā viegli pazīt bija tikai kokli un čellu, bet skatuve bija piepildīta vēl ar neskaitāmiem skaņu rīkiem, gan pašdarinātiem tepat Latvijā, gan vestiem no tālām zemēm – skanošie trauki, zvangas, lietuskoks, indiešu šruti, gongi un vēl citi.
Kad ārā jau bija iestājusies tumsa un lietus mitējies, ugunīgu svētku noslēgumu pagalmā bija gādājuši novada jaunsargi kopā ar viņu komandieri Jāni Ārmani.


20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju