Gaismas un saules krāsas karogos

Skaistkalnē pierobežas ļaudis svin Baltu vienības dienu.

Mazliet maģisks bija brīdis, kad uz Latvijas un Lietuvas robež-upes Mēmeles tilta Vecumnieku novada Skaistkalnē 22. septembra vakarā satikās divu baltu tautu pārstāvji.

Seno tauru dobjais tembrs, bungu rīboņa un zvārguļu šķindoņa veidoja skaņas fonu, bet izjūtu gammu radīja svētsvinīgās lāp-ugunis, abu valstu karogi un citi simboli, kas rosināja domāt par savām saknēm un latviešiem un lietuviešiem kopīgām vēstures likteņrata pieturām.
Lāpneši izgaismoja ceļu abu valstu karogiem, ko Latvijas pusē nogādāja Vecumnieku novada un Biržu rajona pašvaldību amatpersonas. Pēc kopīgi izpildītas abu valstu himnas Biržu rajona mērs Vīts Jarecks un Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš Latvijas un Lietuvas valstu simboliem ļāva uzvīties mastā. Karogu pacelšanu vēroja vairāki desmiti ļaužu – gan latvieši, gan lietuvieši. «Baltu vienības dienā parādām, ka Lietuva un Latvija joprojām var būt vienotas – kopīgām idejām un darbiem,» uzrunājot klātesošos, sacīja sarīkojuma vadītājs Gints Lācis. «Katrā karogā ir zīmīgas krāsas: baltā – gaismas krāsa – Latvijas karogā un dzeltenā – saules krāsa – Lietuvas karogā. Lai tās koši iezaigojas un turpmāk kļūst par baltu tautu vienības krāsām!»

Graudu sauja ugunskurā
Svētki turpinājās pļaviņā aiz bibliotēkas, no kurienes paveras skats uz Mēmeles tiltu. Ļaudis izkārtojās aplī ap ugunskuru, lai veiktu nozīmīgu rituālu.

«Lai tam, ko darām, būtu jēga un nozīme, jāiesaistās visiem,» mudināja Raimonds Vimba, Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» vadītājs. Vispirms ūsiņa zīme – veiksmes, svētības un senču gudrības simbols – tika rotāta ar baltu un dzeltenu ziedu vainagiem, lai šīs simboliskās krāsas «abas tautas vieno gadiem un gadsimtiem». Skanot spēka dziesmai un ritot ļaužu aplim, četri lāpu nesēji aizdedza ugunskuru – «lai tas vieno skaistās upes abus krastus un abas valstis». Kad liesmas pieņēmās košumā, ugunij bija jāpiedod spēks. Lai tā kvēlotu ilgi un gaiši, katram ugunskurā bija jāiemet sauja graudu, turklāt tas garantēšot arī skaistu un ilgu nākotni šiem svētkiem un Baltu vienības dienas tradīcijai.

Sanākušos uzrunāja Lietuvas Seima deputāti Viktors Rinkevičs un Audris Šims, kuri dzīvo Biržu rajonā. «Latvieši un lietuvieši visu laiku bijušas vienotas tautas, tāpēc šo svētku tradīcija jāturpina. Lai mūs stiprina kopābūšana!» vēlēja A. Šims. Biržu rajona mērs Vīts Jarecks atgādināja, ka Baltu vienības diena 21. septembrī plaši svinēta Biržos, bet «šodien latvieši no Skaistkalnes un Vecumniekiem, lietuvieši no Germanišķiem un Biržiem tiekas Skaistkalnē, un tas apliecina abu tautu draudzību, vienotību un spēku».

Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, atzīmēja, ka «šodien var tikai nojaust, kāda bijusi mūsu tautu vienība pirms astoņiem gadsimtiem», taču mūsu, pašreizējo baltu, vienība radusies un veidojusies tagad, tāpēc ikviena pienākums ir šo saikni starp tautām stiprināt. Abu valstu pārstāvji kaimiņiem nodeva simboliskas dāvanas. Izskanot vēlējumam: «Lai spēks un vienība ir kopā ar katru!», visi tika aicināti uz dzeltenbaltu cienastu – sieru, medu, maizi.

Cieši saistīti ikdienā un svētkos
Valdemārs Vaļķūns, bijušais Biržu rajona mērs, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka tradīcija paliek tradīcija, un viņš nemaz nav varējis uz Skaistkalni nebraukt: «Svētki veicina abu tautu sadarbību, kas jo īpaši svarīga ir pierobežas iedzīvotājiem. Upe iezīmē katras valsts teritoriju, taču draudzībai un vienībai robežu nav. Manuprāt, šādus kopības svētkus vienā vai otrā pusē vajadzētu rīkot biežāk – vismaz četrreiz gadā, aicināt kopā vēl vairāk ļaužu, lai valda prieks, lai skan senlaiku dziesmas un dejas.»

Daiga Jakuška, Skaistkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja, atklāj, ka abu pierobežas teritoriju ļaudis Baltu vienības dienā uz tilta pirmoreiz satikās 2015. gadā. Kopš tā laika vienīgie baltu pēcteči, latvieši un lietuvieši, ar dažādām zīmēm un simboliem apliecina – mēs te esam, mums jāsargā savas valstis un tautiskums, jāattīsta un jāstiprina draudzības saites, lai vienmēr būtu kopā. «Šodien satiekamies Baltu vienības dienā, esam atzīmējuši abu valstu neatkarības un citus svētkus, taču mums arī ikdiena ir cieši saistīta – mēs nevaram bez viņiem, un viņi nevar bez mums. Lietuvieši nāk uz bibliotēku Skaistkalnē, apmeklē sarīkojumus tautas namā, balles, dievkalpojumus baznīcā, savukārt mēs ar kaimiņiem kārtojam daudz saimniecisku lietu,» teic Daiga Jakuška.

To apstiprina lietuviete Lina Grigaite no Germanišķiem, kura strādā Skaistkalnes vidusskolas ēdnīcā. «Jau no neatminamiem laikiem pazīstam skaistkalniešus. Pierobežā tautas sajaukušās, tāpēc daudziem ir pulka radu Latvijā, savukārt latviešiem – Lietuvā. Piemēram, mani senči bijuši latvieši no vecvectēva puses. Mūs saista daudz kas, protams, arī svētki. Kad notiek Kanepene, te pilns ar lietuviešiem, savukārt, kad mēs ko svinam, ciemos nāk latvieši. Agrāk jau Germanišķi bija ciems Latvijas teritorijā, te bija pat latviešu bērnudārzs,» stāsta L. Grigaite. Viņa uzsver, ka Baltu vienības diena – tā ir jauna tradīcija, taču «tagad jau viss iet uz moderno, arī svētki – citi pazūd, bet vietā rodas jauni».

Atbildība par zemi, tautām un valodu
Sildoties pie ugunskura un draudzības, baltu pēcteči baudīja rudenīgi dzestro vakaru. Pierobežas ļaudis uzmundrināja pūtēju orķestra «Skaistkalne», Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» un Germanišķu lauku kapelas «Santaka» priekšnesumi, kas mudināja pat uzdancot.
Skaistkalnē jau vairākus gadus tiek atzīmēta Baltu vienības diena, kad kaimiņtautas satiekas robežas vienā vai otrā pusē, lai pieminētu teju astoņus gadsimtus senus notikumus – leģendām apvīto Saules kauju, kas norisinājusies 1236. gadā. Tās atcere ir lieliska iespēja apliecināt savu esību un godināt tagadējās Lietuvas un Latvijas teritorijā dzīvojošās baltu tautas – augštaišus, lietuvjus un zemgaļus, kas drosmīgi stājās pretī vācu Zobenbrāļu ordeņa karaspēkam un to sakāva. Šo notikumu godināšana – tā ir arī abu valstu iedzīvotāju atbildība par baltu zemi, tautām un valodu; tās ir rūpes par latviešu un lietuviešu draudzību un vienību.



20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju