Cits reformas variants 7

Apspriež ideju par divu līmeņu pašvaldībām, kas finanšu ietaupījumu neparedz.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis nav vienīgais. Vēl viens no variantiem ir pāreja uz divu pakāpju pašvaldībām, pārdalot pašvaldību un valsts funkcijas. Finansiālu ietaupījumu tas gan neparedz.

Ar pašvaldību funkcijām var iepazīties «Likuma par pašvaldībām» 15. pantā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajās tikšanās reizēs ar novadu pašvaldību vadību un deputātiem VARAM ministrs Juris Pūce īpaši uzsvēra, ka Latvijā pašvaldībām ir uzticēts ļoti daudz funkciju, lielākajā daļā pasaules valstu pašvaldībām to ir mazāk.

Briestoša problēma
Kā vienu no briestošajām pašvaldību problēmām J. Pūce minēja faktu, ka nelielas pašvaldības nespēj pilnībā realizēt deleģētās funkcijas. «Latvija ir to valstu vidū, kur pirmā līmeņa pašvaldībām ir ļoti daudz funkciju – likumā paredzētas 119. Tas nozīmē, ka vajag pietiekami daudz kvalificētu darbinieku, un tas rada izmaksu pieaugumu. Pašvaldību struktūra var būt jebkāda, bet tas izriet no tā, cik daudz uzdevumu pašvaldībai uztic,» pauda J. Pūce. Viņš vērtēja, ka tāda pašvaldība kā, piemēram, Iecavas novads nākotnē nespēs īstenot administratīvajām teritorijām pieprasītās funkcijas.

Pašlaik piedāvātajā versijā ministrs neredzēja iespējas veidot vairāku līmeņu pašvaldības, izņemot variantu, ja nākotnē izveidotu otrā līmeņa pašvaldību pašreizējo plānošanas reģionu ietvaros. Toties pašreizējo pašvaldību vadītāji gan redz glābiņu otrā līmeņa pašvaldību izveidē, jo tas ļautu saglabāt novadus esošajās robežās.

Funkcijas – kopā ar finansējumu
Tieši tāpēc pašvaldību pārstāvji regulāri piesauc trīs autoru pētījumu – zinātņu doktori Andris Miglavs, Māris Pūķis un Pēteris Šķiņķis konferencē «Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi» piedāvāja pētījumu «Teritorijas attīstības pārvaldības reforma – kāpēc un kā?». Pētījuma prezentācijas materiāli vietām ir pretrunīgi, tomēr tā pašlaik ir otra populārākā versija par administratīvi teritoriālo reformu.

Lai arī pašvaldību pārstāvji centīgi piesauc šo pētījumu kā argumentu dažādās diskusijās, tomēr pavīd tas, ka reti kurš ar to ir pilnībā iepazinies. Pētījuma autori vairāk centušies ieskicēt attīstības virzienus, cieši nenosakot, kādam novadu skaitam jāpaliek pēc īstenotās reformas un kādiem jābūt šo novadu pastāvēšanas un darbības kritērijiem. Šeit atkal jāatzīmē pētījuma pretrunas. Piemēram, autori aizstāv pašreizējo novadu saglabāšanu, bet reizē uzsver: «Latvijas reģionu attīstības kohēzija nav notikusi. Gluži pretēji, situācija ir pasliktinājusies – nomaļu procesi, depopulācija, ekonomiskās attīstības stagnēšana teritorijās pretēji definētajiem mērķiem.» Tas nozīmē, ka novadu izveide nevis vienojusi, bet saskaldījusi Latviju.

Kā risinājumu autori saskata tieši otrā līmeņa pašvaldību izveidi un vēl vairāk funkciju un finansējuma pārdalīšanu no valsts budžeta pašvaldībām. Ir vērts atcerēties, ka valsts regulāri katru gadu pārceļ kādu no savām funkcijām pašvaldībām, bet papildu finansējumu tam neparedz. Viens no skaļākajiem gadījumiem ir internātskolu uzturēšanas pārcelšana uz pašvaldību budžetu, kā rezultātā, piemēram, Iecavas novads nonāca pie skolu reformas, likvidējot Dzimtmisas pamatskolu un izveidojot Iecavas pamatskolu. Tāpēc pētījuma autori uzsver finansējuma un reizē arī funkciju pārdali.

Pieci vai astoņi apriņķi
Pētījumā piedāvāti divi otrā līmeņa pašvaldību varianti. Pirmais ar pieciem apriņķiem, kas ir pašreizējo plānošanas reģionu robežās, katrā vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju. Otrs ar astoņiem apriņķiem, kur katrā ir vairāk nekā simts tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, pārsvarā uzmanība pētījumā pievērsta pirmajam modelim. Piedāvātas apriņķu vadības atsevišķas vēlēšanas, reizē saglabājot novadu vēlēšanas. Atsevišķi minēta arī vietējo pašvaldību pilnveide pēc apriņķu izveides, tiesa, nekonkretizējot, kā šis process izskatīsies un ko tas nozīmēs.

Pētījumā piedāvāts, ka apriņķi no novadiem varētu pārņemt pamata un vidējās izglītības pārvaldību, pilsētu tranzītielu uzturēšanu un attīstību, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūru, civilo aizsardzību, pašvaldības policiju, mājokļu politiku un bāriņtiesu.
Savukārt no valsts funkcijām apriņķi varētu pārņemt profesionālo izglītību, primāro un sekundāro veselības aprūpi, reģionālos un vietējos ceļus, pasažieru pārvadājumu organizāciju, kā arī ekonomiskos un reģionālos attīstības plānošanas instrumentus.

Izmaksas tikai augs
Aptuvena piedāvātās situācijas analīze liecina, ka divu līmeņu pašvaldību izveide palielinās administratīvos izdevumus. Ja apriņķiem piešķir tādas funkcijas kā izglītība, veselība, sociālie pakalpojumi un sabiedriskā kārtība, kā arī rūpes par ceļu infrastruktūru, tad pašreizējiem novadiem budžets sarūk pat par 80 procentiem.

Iecavas novadā tas nozīmētu, ka izdevumi saglabājas apmēram 20 procentu apmērā, Bauskas novadā – 25%, Vecumnieku un Rundāles novadā – aptuveni 35% apmērā. Savukārt novadu administrācijas aparātā šāds samazinājums nebūs vērojams. Uz apriņķiem pārietu daļa grāmatvežu, daži projektu vadītāji, būvniecības speciālisti un izglītības nodaļa. Administrācijas izdevumi samazinātos nedaudz.
Aptuvenos skaitļos rēķinot, iepriekš minētajā situācijā Iecavas novads administrācijas izdevumiem tērētu vairāk nekā ceturto daļu budžeta, Vecumnieku novads – aptuveni piekto daļu, Rundāles novads – 13%, Bauskas novads – gandrīz desmito daļu budžeta.

Izveidojot divu līmeņu pašvaldības atbilstīgi zinātņu doktoru piedāvātajam scenārijam un nemainot novadu pārvaldes sistēmu, administrācijas aparāta izmaksu slogs uz iedzīvotājiem nevis samazinātos, bet gan pieaugtu, jo papildus būtu jāapmaksā arī otrā līmeņa pašvaldības ievēlētie deputāti un administrācijas aparāts. Iespējams, to apzinājās arī pētījuma autori, jo nekur neparādās norādes, ka otrā līmeņa pašvaldību izveide nodrošinās finanšu ietaupīšanu – ieguvumos minēti tikai tādi jēdzieni kā «pārvaldības efektivitāte» un «finanšu atbildība», neprecizējot, kas ar to domāts.


VĒRTĒ PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI

Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs:
– Divu līmeņu pašvaldību jautājums ir apspriežams, bet nav vienkāršs. Ja vēlas atvēlēt daļu funkciju lielākam reģionam, tad jāvērtē, kā izvēl reģiona vadību. Ja tajās vēlē visi iedzīvotāji, tad pašreizējā Zemgales plānošanas reģiona teritorija ir par lielu. Ja reģiona vadību deleģē līdzīgi kā savulaik Bauskas rajona padomi, tad pietiek ar pašreizējo plānošanas reģiona teritoriju.
Uzticēt var, piemēram, tādas funkcijas kā ceļu infrastruktūru, veselību, sabiedrisko transportu, pašvaldības policiju, pat kultūras jomā daudz var atvēlēt otrajam pašvaldību līmenim. No katra funkciju bloka daļu var atvēlēt reģionālajam līmenim.

Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
– Zemgales Attīstības padome atbalsta ideju par otrā līmeņa pašvaldībām, nododot tai noteiktas funkcijas – izglītība, daļa no sociālās aprūpes institūcijām, deinstitucionalizācijas projekti, kopīgās plānošanas funkcijas, civilā aizsardzība. Liela daļa funkciju būtu jānodod arī no ministrijām, piemēram, sabiedriskā transporta plānošana, profesionālā izglītība. Varētu atrisināt jautājumu par vietējiem ceļiem. Pēdējos 25 gadus Satiksmes ministrija gaida, kad tos nodos pašvaldībām, un šos ceļus neattīsta.
Ceru, ka otrā līmeņa pašvaldība būs vēlēta, ar patstāvīgu ieņēmumu bāzi un atkarīga lielā mērā no uzņēmējdarbības aktivitātes, lai būtu vairāk uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Mainot robežas, nekāds pienesums un pārdale neko papildus neradīs. 2009. gada reformā pašvaldībām vismaz pārdalījās rajona padomes nauda, bija kaut kāds uzrāviens. Tagad tādas programmas nav. Mums arī trūkst reģionālās attīstības – apriņķi veiksmīgāk iegūtu un sadalītu Eiropas Savienības fondu naudu.



Pašvaldību budžetu sadalījums pēc funkcijām 2019. gadā (eiro)*

BAUSKAS NOVADS
20190704-1649-bauskas-izdevumi.jpg

IECAVAS NOVADS
20190704-1653-iecavas-izdevumi.jpg

RUNDĀLES NOVADS
20190704-1653-rundales-izdevumi.jpg

VECUMNIEKU NOVADS
20190704-1654-vecumnieku-izdevumi.jpg

* Diemžēl pašvaldības budžetu sadaļas veido atšķirīgi, un tāpēc jāatzīst, ka dažās jomās cipari ir aptuveni, jo vieni un tie paši projekti vai izdevumu sadaļas var būt pieskaitītas pie dažādām jomām.



20190621-0150-maf-logo.jpg

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 7

Matemātika

Skaistas diagrammas, tikai mērogs gan būtu jāievēro, ja gribam salīdzināt viena veida lielumus. Citādi sanāk 38 = 13 =7 =9. Nevajag muļķot cilvēkus.

pirms 4 mēnešiem, 2019.07.07 09:35

kesons

Vai tas ir tas pats Andris Miglavs , kurš ar savu "zinātnisko pētījumu" savulaik nogalināja Latvijas cukurrūpniecību ?

pirms 4 mēnešiem, 2019.07.07 11:22

Palasīju par visiem trijiem gudrajiem.Palika nu tā.

pirms 4 mēnešiem, 2019.07.07 11:58

Triganometrija

Vispirms ir jāpakar tie idioti, kuri organizēja 26 rajonu izjaukšanu un 5 reizes vairāk par rajonu skaitu - mistisko novadu radīšanu. Šos kaitniekus taču atrast nav nekādas problēmas, jo tas bija nesen. Nav jau tā kā ar čekas maisiem, kad tā īsti nevar zināt un patiesi izzināt, kas tad īsti ir bijis, jo bijis tas pirms 70, 60,50, 40, 30 vai mazāk gadiem. Kur problēma to izdarīt, lai nākošajiem organizatoriem būtu skaidrs, ka tik nesodīti nedrīkst radīt papildus iestādes un tik pamatīgi izlaupīt to, kas savākts nodokļos un visādos maksājumos.

pirms 4 mēnešiem, 2019.07.07 15:59

ģeometrija

Taisītāji 26 rajonu vietā uztaisīja 4 reizes ar pusi lielāku rajonu skaitu, ar rajona štata vienībām un šos veidojumus nosauca par novadiem Taisītāji teica, ka tas nepieciešams, jo vajagot samazināt štatus. Rezultātā štati 4 reizes lielāki, algas kopsummā - 10 reizes lielākas nekā kopsumma bija rajonos. Pagastos solīja atstāt pa vienam cilvēkam, lai ekonomētu, kurš būšot kā kontaktpersona iedzīvotājiem ar novadu. Faktiski pagastos štati pieauga un alga pieauga. Kur tad tā ekonomija?

pirms 4 mēnešiem, 2019.07.07 19:37

prātnieks

Parasti eksperimentē uz pelītēm, bet te uz Latvijas lauku iedzīvotājiem? Atkal kāda ''doktora'' disertācija VARAM darbībā? Un kuram tiks tas ''zinātnskais'' grāds un ''pelītēm''?

pirms 4 mēnešiem, 2019.07.07 21:05

Pāvuls

Gulbenes rajons kļuva par Gulbenes novadu. Viens pret vienu. Visur citur katra rajona vietā uztaisīja pa 4-5-6 novadi. Vai tad Gulbenes novada, kurš tagad faktiski sastāv vismaz no kādiem 4 novadiem, ja salīdzina pret visiem citiem bijušajiem rajoniem, domes priekšsēdētājam ir 4 reizes lielāka alga nekā jebkura cita Latvijas novada priekšniekam, vai tad viņam ir 4 izpilddirektori ar 4 direktoru vietniekiem un tā līdzīgi? Ja Bauskas rajons būtu kļuvis par Bauskas novadu, tad nebūtu šo nevajadzīgo citu novadu ar kalniņiem un lejiņiem, viņu izpildīšanas dirkšķiem un dirkšķu vietniekiem un tad tā naudas izšķērdēšana nebūtu tik milzīga, ja, piemēram, Gulbenes veči un sievas, kas ir spicē, nesaņem 4 reizes vairāk par kalniņiem un lejiņiem.

pirms 4 mēnešiem, 2019.07.08 13:07

Projekts «Dzīve pierobežā»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju