«Būs jāstrebj neizvārīta zupa!» 2

Vecumnieku novada iedzīvotāji spriež par gaidāmo administratīvo teritoriju reformu.

Vecumnieku novadā trijos pagastos pašvaldības deputāti rīkoja sapulces, lai pārrunātu pēdējā laikā plaši apspriesto administratīvi teritoriālās reformas projektu.

Tautas priekšstāvji centās apmeklēt vismaz vienu tikšanos, lai paustu savas domas par plānotā iedalījuma modeli un noskaidrotu sabiedrības attieksmi; nevienā no organizētajām sanāksmēm nepiedalījās deputāti Roberts Cešeiko un Jānis Kalniņš.

Joprojām daudz neskaidrību
Pašlaik apspriežamais piedāvājums paredz, ka Bauskas novadam tiek pievienotas trīs blakus esošo novadu – Iecavas, Rundāles un Vecumnieku – teritorijas. Viedokli par plānotajām pārmaiņām pauda domes vadība, deputāti un iedzīvotāji. Diskusijā izgaismojās virkne neskaidrību gan par gaidāmās reformas mērķiem, gan konkrētiem ieguvumiem, tā arī nerodot atbildi uz daudziem jautājumiem. Ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ziņojums un dažādos vietvaru pārstāvju saietos prezentētie dokumenti ar datiem, skaitļiem un situāciju ilustrējošiem rādītājiem, ne trīs pētnieku sagatavotais materiāls nevieš skaidrību par to, kādas būs jaunā attīstības centra funkcijas un kāda vieta tajā būs katram no mūspuses četriem novadiem.
VARAM piedāvātais reformas projekts paredz līdz 2021. gadam Latvijā izveidot 35 pašvaldības ap attīstības centriem; jaunā karte ir līdzīga kādreizējai rajonu kartei, kad Bauskas rajonam piederīga bija pašreizējā Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada teritorija, izņemot Kurmenes un Valles pagastu, kas savulaik atradās Aizkraukles rajona robežās.

Cer ietaupīt
Sanāksmēs 5., 6. un 11. jūnijā Vallē, Skaistkalnē un Vecumniekos, kur bija pārstāvēti arī tuvējo pagastu iedzīvotāji, novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš gari un plaši dalījās ar pieejamo informāciju – analizēja plānoto pārmaiņu mērķus, noteiktos kritērijus, modelēja situāciju. Viņš citēja Saeimas paziņojumu šī gada 21. martā par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, kas paredz «turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām». Taču, kā uzsvēra G. Kalniņš, «šī izskatās pēc jaunas reformas, jo nav sasniegts iepriekš paredzētais – no 119 pašvaldībām 56 novadi dažādos rādītājos nav izpildījuši toreiz noteiktos kritērijus, nav arī izveidotas otrā līmeņa pašvaldības, kā bija paredzēts».

Viens no iemesliem, kāpēc nepieciešamas pārmaiņas, tiek minēti lielie administratīvie tēriņi pašvaldību funkciju veikšanai. G. Kalniņš informēja, ka administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā svārstās no 218 eiro Baltinavas līdz 47 eiro Cēsu novadā. «Vecumnieku novadā šī summa ir 89,90 eiro un pēc tēriņu lieluma starp pašvaldībām esam 93. vietā. Bauskā šis rādītājs ir 62 eiro, Iecavā – 94 eiro, bet Rundālē – 95 eiro. Pilsētā vienuviet ir vairāk iedzīvotāju, līdz ar to Bauskai vidējais rādītājs ir zemāks, kopējos tēriņus dalot uz visiem. Vecumnieku novadā šie izdevumi veido 9,1% no gada budžeta, Bauskā – mazāk, savukārt Iecavā un Rundālē – vairāk,» situāciju analizēja pašvaldības vadītājs.

Ar reformu cer ietaupīt arī uz deputātu skaitu. Pašreizējā administratīvajā iedalījumā četros mūspuses novados ir ievēlēti 56 tautas kalpi, taču plānots, ka pēc reformas to skaits saruktu līdz 19. «Labi, ja no katras administratīvās vienības, proti, no katra pagasta būtu viens deputāts jaunajā domē, kas nodrošinātu šīs teritorijas iedzīvotāju interešu aizstāvību. Taču nav dzirdēts, ka plānots mainīt Vēlēšanu likumu, tāpēc var iznākt tā, ka puse deputātu pārstāvēs Bausku, puse – visu pārējo teritoriju,» iespējamo variantu paredzēja G. Kalniņš.

Kāds būs ieguvums?
Vallē iedzīvotājus gaidīja seši deputāti, viedokļu apmaiņā piedalījās mazāk kā pārdesmit interesentu – vallieši un daži no Kurmenes pagasta.

Lai iedrošinātu klātesošos domu apmaiņai, G. Kalniņš aicināja «kopīgi runāt par konkrētiem jautājumiem» un paust viedokli, lai pašvaldības pārstāvjiem būtu saprotams sabiedrības noskaņojums, ko varētu tālāk paust VARAM un nozares ministram Jurim Pūcem.

Pensionāre Gina Viegliņa-Valliete, komentējot iepriekš dzirdēto par plāniem Vecumniekus pievienot Bauskas novadam, retoriski vaicāja: «Priekš kam mums Bauska? Tad jau labāk Baldone. Uz Bausku ir slikts ceļš, uz Baldoni – asfaltēts.» Tāpat viņa vēlējās uzzināt, ko iedzīvotāji iegūs no reformas. Arī kurmeniete Kristīne Jansone vēlējās dzirdēt, kādi ir paredzamie plusi un mīnusi.

G. Kalniņš atzina, ka arī viņam nav izprotams mērķis, jo «VARAM vienīgā atbilde esot – uzlabosies pakalpojumu kvalitāte, taču netiek nosaukts konkrēts pakalpojums, ar ko ministrs nav apmierināts, un pašvaldības, kas to nenodrošina». «Reformas pamatojums tiek pasniegts uzbrūkošā tonī, uzsverot, ka pašvaldības nav darījušas to un to, ka nav bijusi kvalitāte, bet konkrēts skaidrojums izpaliek,» viņš sacīja. Domes priekšsēdētājs ir pārliecināts – «jo tālāk vadība, deputāti, ievēlētā vara no apdzīvotās vietas, jo mazāka interese cilvēkiem par to, kas notiek novadā». Viens no cietējiem iepriekšējā reformā bijis Kurmenes pagasts.

Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Sils uzsvēra, ka kurmeniešiem uz Bausku aizbraukt nav iespējams, jo labs ceļš ir uz Aizkraukli, Vecumniekiem un Rīgu. Par brauktuvju kvalitāti diskutēja arī pārējie sapulces dalībnieki, tika pieminēts TV raidījums «Aizliegtais paņēmiens», kas atklājis, ka Vecumnieku novads «reformas kontekstā ir vienīgais visā Latvijā, kur uz paredzēto administratīvo centru nevar nokļūt pa asfaltētu ceļu». Iedzīvotāji bija neizpratnē, kā varēs nodrošināt darbavietas, sociālos pakalpojumus un visu pārējo bez sakārtotiem ceļiem, jo tas ir galvenais valsts attīstības priekšnosacījums, un piktojās, «kam tāda reforma vajadzīga».
 
Pašvaldības vadītāja rīcībā bija skaitļi, kas atklāj – novada iedzīvotāju darba vietas galvenokārt atrodas Ķekavas un Rīgas virzienā, strādāt uz Bausku un Iecavu dodas krietni mazāk ļaužu. Viņš pauda, ka arī medicīnas pakalpojumus reti kurš brauc saņemt uz Bausku; teju visi izvēloties apmeklēt speciālistus Rīgā. Vairāki kurmenieši gan šo apgalvojumu apstrīdēja, jo viņi braucot pie dakteriem uz Bausku.

Nav skaidra pārvaldība
Deputāte Vēsma Petruševica atgādināja, ka arī 2009. gadā sabiedrība šūmējās un pretojās reformai, taču tagad visi saraduši, iepazinuši cits citu un šos desmit gadus labi dzīvojuši. «Ir lietas, kas mums varbūt izdotos labāk, ja novads būtu lielāks. Iespējams, varētu piesaistīt līdzekļus jauna sporta laukuma izbūvei Vecumniekos, vidusskolas piebūvei, sporta zālei Skaistkalnē, ko ar savu budžetu «pacelt» nevaram,» viņa sacīja.

Deputāts Mārtiņš Mediņš uzsvēra, ka ir grūti apspriest gaidāmās pārmaiņas, ja nav zināms iemesls, kāpēc reforma nepieciešama, turklāt nav skaidrības arī par pārvaldību – vai pašreizējā novada centrā saglabāsies, piemēram, zemes ierīkotājs, bāriņtiesa, sociālais dienests, kāda būs funkciju pārdale. Viņš uzskaitīja iestādes Bauskā, kur iedzīvotājiem būtu tik un tā jādodas, vai Vecumnieku novadu pievienotu Bauskai vai citam attīstības centram. Viņš aicināja vairāk aizdomāties par to, kāpēc novadā paliek arvien mazāk iedzīvotāju: «Paši esam vainīgi. Mūsu zemes apsaimnieko ārzemnieki – dāņi, turki, vācieši, sētas paliek tukšas. Iedzīvotāju skaits no 10 000 desmit gadu laikā sarucis par piekto daļu.»

Vallietis Arvīds Zvirbulis pieļauj, ka pagastu pārvaldēm pieaugs darba apjoms, taču, kā tiks dalīti līdzekļi, nav skaidrs, jo teritorijas ir «vienādi mazturīgas»; visas saņem dotācijas no valsts. Viņš uzskata, ka Vecumnieku novads sevi nav izsmēlis, viss vēl priekšā gan attīstībā, gan ceļu sakārtošanā.

Dainis Rijkuris atzina, ka pašlaik nav atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem, taču «jāpatur prātā, ka valsts iestāžu tīkls tuvākajā laikā nemainīsies un viss tāpat būs kārtojams Bauskā». Viņaprāt, deputātu un iedzīvotāju viedoklis maz ko mainīs, jo «VARAM ar savu reformas piedāvājumu ies uz priekšu». Viņš izteica aizdomas, ka publiskās apspriešanas tiek veidotas tikai tāpēc, ka to paredz protokols, lai reforma tiktu uzskatīta par labi sagatavotu.

G. Kalniņam bija savi argumenti, kāpēc vajadzētu raudzīties nevis Bauskas, bet Pierīgas, piemēram, Baldones virzienā (šāds variants gan nav reformas dienaskārtībā). Viņš pieminēja «Rail Baltica» jauno dzelzceļa infrastruktūras projektu un saistībā ar to radītās darbavietas Salaspilī un apkārtnē iespējamos pakārtotos pakalpojumus, kas varētu ļaut cerēt uz ekonomisko izaugsmi.

D. Rijkuris uzsvēra, ka tas, ka cilvēki strādā Rīgā, nenozīmē to, ka administratīvajam centram jābūt blakus darbavietai, jo centrs pārrauga teritorijas uzturēšanu.

Diskutējot par plānoto reformu, cilvēki secināja, ka projekts nav sagatavots un tapis steigā, tāpēc būšot «jāstrebj neizvārīta zupa».

Darīšanās – uz Bausku
Skaistkalnē uz sapulci bija sanākuši vairāk nekā 30 iedzīvotāju – vietējie un no Bārbeles braukušie, kuplākā skaitā šoreiz arī deputāti – septiņi no 15.

Bārbeles pagasta iedzīvotāja Dzintra Bračka vēlējās noskaidrot, cik iedzīvotāju dodas strādāt uz Bausku, bet cik – Rīgas virzienā, tāpat arī viņa izteicās par neapmierinošajiem ceļiem. Sabiedriski aktīvā seniore saskaitījusi, ka savā mūžā piedzīvojusi vairāk nekā desmit reformu un varot secināt: «Jo vairāk vieno kopā, jo nomalē ir sliktāk.»

Rita Blažēvica, pensionētā izglītības darbiniece, pauda: «Esmu sabiedriskā transporta izmantotāja. Man nekādu darīšanu nav Vecumnieku novada domē, bet bieži braucu uz Bausku, kur saņemu medicīniskos, juridiskos pakalpojumus, tur ir bankas. No Skaistkalnes uz Bausku ir laba satiksme, un mums šāds reformas modelis ir pieņemams. Es perspektīvu redzu, ja mazos novadus apvienos un būsim pie Bauskas. Tie, kuri runā par sasaistīšanos ar Baldoni, nedomā par to iedzīvotāju daļu, kas izmanto sabiedrisko transportu!»

Par ierobežotajām iespējām nokļūt Vecumniekos runāja arī citi skaistkalnieši, kuriem nav pieejams savs auto. Viņi atzina, ka neredzot iemeslu, kāpēc novads nevarētu būs Bauskas attīstības centra administratīvā vienība.

Sarunā iesaistījās skaistkalniete Eleonora Maisaka, kura interesējās, kāda būs Skaistkalnes vidusskolas nākotne, jo pie viņas uz dzīvi plāno pārcelties bērni. Dzirdējusi, ka skolu grasoties likvidēt, bet jaunai ģimenei šis priekšnosacījums ir ļoti svarīgs. Guvusi apstiprinājumu, ka tā nav tiesa, viņa atviegloti sacīja: «Paldies Dievam, ka tā ir tikai klača!»

Runa nav par krēsliem
«Pastāv uzskats, ka lielā novadā ir lielākas iespējas cīnīties par ceļu sakārtošanu, investīciju projektiem, taču neredzu Bauskas novadā šos pozitīvos piemērus, kur ārpus pilsētas būtu veikti lieli finansiāli ieguldījumi. Neviens sporta laukums, neviena jaunbūve ārpus Bauskas nav tapusi. Skolas reorganizētas, slēgtas,» sacīja G. Kalniņš. Šie izteikumi mudināja sarunā iesaistīties M. Mediņu, kurš aicināja «neskatīties cita kabatās», bet atklāt, kādas investīcijas šo gadu laikā veiktas Vecumniekos. D. Rijkuris atzīmēja, ka pašreizējā situācija Vecumnieku novadā ar finansēm un izgāšanās ar Vecumnieku vidusskolas piebūves, kā arī izglītības iestāžu remonta projektiem pierāda, ka lielām investīcijām un attīstībai novada pašvaldības budžets ir par mazu. «Es personīgi atbalstītu reformu, kas izveidotu divu līmeņu pašvaldības, kā bija sākumā paredzēts. Reforma netika pabeigta, jo bija pretestība no Latvijas Reģionu apvienības un Zaļo un Zemnieku savienības,» viņš sacīja. Šāds izteikums aizkaitināja G. Kalniņu, kurš norādīja, ka «nevajag melot acīs skatoties».

Iedzīvotāji nebija gatavi klausīties strīdā, dažiem radās diskomforts. Bārbelietis Aivars Auziņš secināja: «Tagad parādījāt, kāpēc Vecumnieku novadā neiet! Jūs turaties pie partiju sistēmas un viens otru zākājat, bet – esiet vienoti. Jums jāspēj vienoties par vienu maršrutu un tas ir – saglabāt Vecumnieku novadu! Ja neizdodas un ja spiež ar varu pie Bauskas, tad, pirmkārt, lai gādā asfaltu ceļa posmā Valle–Ozolaine, otrkārt, lai nodrošina, ka no katra pagasta būs pa pārstāvim jaunajā domē. Ja tā nav, nekur neejam!» Arī E. Maisaka bija par to, ka deputātiem «vajag vienoties vienā dziesmā» un šo viedokli nest VARAM, ministram, valdībai un Saeimai.

Izteicās arī deputāti Aija Jurova un Jānis Bračka, kuri atzina, ka novads ir pašpietiekams un jācenšas šīs robežas saglabāt. «Ja no Taurkalnes līdz Ozolainei un no Ķeguma robežas līdz Dāviņiem uzlies asfaltu, es būšu ar visām četrām «par»!» pauda J. Bračka.

Māris Āķis rosināja nekoncentrēties uz to, ko gribam, bet skatīties, kāds ir piedāvātais variants. «Nav runa par krēsliem, bet par māku virzīt novadu tālāk,» sacīja deputāts.

Sapulces beigās klātesošie visos pagastos tika aicināti «uzlikt viedokli uz papīra», ar krustiņu atzīmējot vienu no variantiem katrā no trīs jautājumiem. Atbildes sniedza 84 iedzīvotāji.

VIEDOKĻI

Mārtiņš Mediņš, deputāts: «Ja vieniem palikt neatļaus un novadu kartē iezīmēs pie Bauskas, uz asfaltu cerēt nevaram, bet to, ka ceļam noraks malas, iztīrīs grāvjus, uztaisīs to šaurāku un sakārtos segumu, varam sagaidīt. No uzņēmēju viedokļa, protams, reformas projekts ir atbalstāms, jo Bauskā ir visas iestādes, ko arī šos desmit gadus visi apmeklējuši: Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, notāri, Zemesgrāmatu nodaļa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, bankas, Tiesa, tehnikas veikali. Saites, kas bija līdz 2009. gadam, jau nav sarautas arī novadu laikos.»

Dagmāra Venclova, deputāte: «Bauska kā pionieris skrien lokomotīvei pa priekšu un naski likvidē mazās skolas. Bauskas novads nekad nav domājis par iedzīvotājiem, kas laukos, un arī ministrijās ierēdņi nedomā par lauku cilvēkiem. Stelpes pagastā reformas jautājumā domas dalās – daži grib būt atkal piederīgi bijušajai Bauskas rajona teritorijai, bet citi uzskata, ka attīstība iespējama Vecumnieku novadā. Manuprāt, ir nesaimnieciski ik pa desmit gadiem kaut ko reformēt.»

Guntis Kalniņš, domes priekšsēdētājs: «Dzirdēts apgalvojums, ka domes vadība «turas pie krēsliem un viņus nekas neinteresē», taču tā nav. Esmu Vecumniekos dzimis, te dzīvo mani bērni un mazbērni, un neviens neplāno izbraukt no valsts, taču Bauskas virzienā nekādu attīstību neredzu. Cerēt, ka autoceļa A7 tuvums radīs darba vietas un nodrošinās investīcijas, ir utopija. Vecumnieku novads pats par sevi var pastāvēt. Lēmumu pieņems Saeima, bet, ja iedzīvotāji izdarīs spiedienu uz komisijām un komitejām, rakstīs vēstules, diez vai varas pārstāvji būs gatavi nerēķināties ar sabiedrības viedokli.»


SECINĀJUMI

Ir pagājuši divi gadi kopš pašvaldību vēlēšanām, bet par novadu apvienošanu ar citu teritoriju neviena partija nav diskutējusi.

Ap 3000 novada iedzīvotāju strādā Rīgā un Pierīgā, Bauskas novadā desmitreiz mazāk – ap 300.

Skolēni, kuri neizvēlas mācības turpināt Vecumnieku vai citā novada vidusskolā, izglītību iegūst Rīgā, nevis Iecavas vidusskolā vai Bauskas Valsts ģimnāzijā.

Pašvaldība gadā tērē 100 000 eiro skolēnu pārvadājumiem. Nav zināms, kurā virzienā audzēkņi dosies pēc reformas.

Neapmierinošs ir sabiedriskā transporta piedāvājums Bauskas un Jelgavas virzienā, Vecumniekiem ir laba satiksme ar Rīgu.

Ja Vecumnieku novadu pievieno Bauskai, būtu iespēja cīnīties par to, lai uzlabo autoceļa Bauska–Linde segumu.

No Vecumniekiem uz Bausku «pa taisno» nekursē neviens autobuss. Vecumnieku «galam» sabiedriskā transporta pakalpojumi ir sliktāk nodrošināti nekā Skaistkalnei.

Informācijas tehnoloģiju laikmetā ne tikai ceļš savieno vietas un cilvēkus.

Jaunā reforma neparedz mainīt valsts iestāžu struktūru, pārmaiņas gaidāmas vien izglītības un veselības aizsardzības jomā.

Izveidos lielo novadu un nebūs mums vairs savu Dziesmu un deju svētku. Kur dziedās un dancos seniori, kur – mūsu bērni un mazbērni?

Valsts iestāžu pakalpojumi Bauskā no pieejamības viedokļa nav uzlabojušies, tie kļuvuši sliktāki, jo apmeklētāji vairs netiek pieņemti katru dienu.

Gan jau no reformas būs arī kāds labums; to dzīve rādīs.


20190621-0147-vec.jpg

20190621-0150-maf-logo.jpg

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Atklāsme

Iepriekšējā VARAM ministra ārštata padomnieks, kas par saviem padomiem saņēma nesliktu algu: " .. deputātu un iedzīvotāju viedoklis maz ko mainīs, jo «VARAM ar savu reformas piedāvājumu ies uz priekšu». Viņš izteica aizdomas, ka publiskās apspriešanas tiek veidotas tikai tāpēc, ka to paredz protokols, lai reforma tiktu uzskatīta par labi sagatavotu."
VARAM piekoptā taktika, vai konkrētas amatpersonas padomu taktika? Reforma taču neuzplauka no zila gaisa - gan jau minstrijā par to arī iepriekš domāja, īpaši šāda līmeņa amatpersonas.... Tagad pēkšņi tik neinformētas un nezinošas...

pirms 5 mēnešiem, 2019.07.03 13:45

mjāā

Ceļš no Ozolaines līdz Vallei ir drausmīgs! Takā kara lādiņiem nodragāts, varēja kaut šķūri palaist, braukt var tikai ar 40 km

pirms 3 mēnešiem, 2019.08.05 09:31

Projekts «Dzīve pierobežā»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju