Ar iepriekšējās reformas «elpu pakausī»

Rundāles novada sabiedrība iesaistās svarīgā nākotnes jautājuma apspriešanā.

Pēc Latvijas pašvaldību vadītāju tikšanās jūnijā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem un ministru Juri Pūci Rundāles novada aktīvākie iedzīvotāji – dažādu nozaru speciālisti, zemnieki, visi, kam rūp sava novada liktenis, – sapulcējās, lai pārrunātu situāciju un lemtu par turpmāko rīcību gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumā.

Darba grupās rūpīgi tika analizēti guvumi un zaudējumi. Diemžēl iespējamo trūkumu izrādījās krietni vairāk.

Bažas rada finanšu datu analīze

Kultūras un izglītības darba grupas, ko vadīja Vita Reinfelde un Kristīne Līdaka, akcentēja vairākus būtiskus zaudējumus: identitāte, jauniešu organizācijas, viena no labākajām lauku vidusskolām, atbalsts amatiermākslas kolektīviem, pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, transports Mūzikas un mākslas skolai, izglītības iestādēm un amatierkopām; apdraudējums kultūrvēsturiskā mantojuma attīstībai, finansējuma zaudēšana nevalstiskajām organizācijām utt.
 
Savukārt finanšu rādītājus, salīdzinot četrus novadus, analizēja saimnieciski ekonomisko jautājumu grupā. Viens no darba grupas viedokļiem finanšu jomā, ko izstrādāja 17. jūnija sanāksmē un uz ko pamatojoties tika pieņemts lēmums par aptaujas rīkošanu un tautas sapulcēm Rundāles novada interešu aizstāvībai, bija šāds:

«Analizējot četru novadu finansiālo situāciju, redzam, ka vairāki VARAM un reformas pētnieku atbalstītāju paustie apgalvojumi neatbilst patiesībai. Lūk, daži no tiem: lielie novadi ir finansiāli veiksmīgāki, spējīgāki un ekonomiski labāk situēti; vispārējā vidējā izglītība kā dārgākais pakalpojums, salīdzinot ar lielajiem novadiem, mazajos ir dārgāks un nav konkurētspējīgs.

Salīdzinot Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novada pašvaldību finanšu pārskatus, varam secināt, ka Bauskas novadā ir:
1. Vislielākās izmaksas uz vienu skolēnu – 2285,10 eiro 2017. gadā – pieaugums par 44% salīdzinājumā ar 2016. gadu;
2. Vislielākās saistības uz vienu iedzīvotāju, kas vēl vairāk palielināsies pēc jaunās sporta halles būvniecības pabeigšanas;
3. Vismazākie budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju;
4. Ļoti slikti īstermiņa likviditātes rādītāji (99,97% īstermiņa saistības/apgrozāmiem līdzekļiem) jeb īstermiņa saistības un kārtējie maksājumi ir pārāk liels slogs Bauskas novada budžetam. Pašvaldība nav arī izveidojusi nekādu finanšu rezervi, turpretī mazie novadi, taupīgi dzīvojot, to ir spējuši izdarīt.

Novadu finanšu datu analīze rada pamatotas bažas, ka lielā Bauskas novada saistības tiks segtas par mazo novadu iekrātajiem līdzekļiem un uz lauku iedzīvotāju rēķina, kuri jau tāpat ir nevienlīdzīgā situācijā nesakārtoto ceļu dēļ un valsts nevienmērīgās ekonomiskās attīstības rezultātā.»

Vieno izpratne par kopīgām vērtībām
Vairāk nekā 60 sapulces dalībnieku 17. jūnijā vienprātīgi pieņēma lēmumu izmantot visas demokrātiskā iekārtā pastāvošās iespējas un rīkot novadā gan iedzīvotāju aptauju, gan sapulces, lai ikvienam būtu iespēja iesaistīties novadam svarīgā nākotnes jautājuma apspriešanā.

Visu jūliju un līdz pat 7. augustam rundāliešiem bija iespēja izteikt savu attieksmi par VARAM piedāvāto reformas modeli. Kā «Bauskas Dzīve» rakstīja jau iepriekš, iespējas bija vairākas: aptauja trīs formātos (skat. tabulu) un tautas sapulces.

Iedzīvotāji, bažījoties par savas administratīvās teritorijas turpmāko likteni un piederību, ne reizi vien apsvēra domu – kas katram ir Rundāles novads un kādas asociācijas raisās, izrunājot tā vārdu. Protams, vispirms prātā nāk Rundāles pils. Novada, Latvijas un Eiropas kultūras mantojuma pērle. Taču, desmit gadu patstāvīgi saimniekojot, novada ļaudis ir spējuši atmodināt un uzspodrināt vēl citus, ne mazāk vērtīgus dārgumus. Jaunu elpu un māksliniecisku šarmu ieguvusi Svitenes pils. Nodibināta Mūzikas un mākslas skola. Teicamas izglītības iestādes slavu starp lauku vidusskolām iemantojusi Pilsrundāles vidusskola. Ar izsmalcinātu gaumi un izciliem mūzikas koncertiem Latvijā labi zināma Mazmežotnes muiža un tās saimnieki. Svitenes pagastā atgriezusies un radošās ieceres attīsta talantīga keramiķe. Novads ir bagāts ar spēcīgām zemnieku saimniecībām un inteliģentiem lauksaimniekiem. Šaipusē ir vismazāk neapstrādātas zemes. Pacietīgi un plānveidīgi, piesaistot projektu līdzekļus, tiek uzlabota infrastruktūra un labiekārtoti pagastu centri. Beidzot īstenojies sapnis par Pilsrundāles–Svitenes asfaltēto ceļu. Tūdaļ durvis vērs multifunkcionālais centrs. Alojas tie, kuri domā, ka tas viss viegli nācis. Tajā ieguldītas rundāliešu zināšanas un darbs, jo pareizajā brīdī pieņemti atbilstīgi lēmumi.

Tā varētu turpināt vēl, labi apzinoties, ka ik dienu novadā notiek brīnišķīgas lietas, kas ne vienmēr tiek skaļi daudzinātas. Bet novada vislielākā vērtība ir cilvēki un viņu paveiktais. Ir augusi iedzīvotāju pašapziņa un veidojusies izpratne par kopīgajām vērtībām.
Kritika un pārmetumi pašvaldībai, ko iedzīvotāji mēdz izteikt, lielākoties ir par darba vietu trūkumu, kas tiklab sakāms par visiem Latvijas novadiem, kuri atrodas patālāk no Rīgas.

Centralizācija nav risinājums
No 29. līdz 31. jūlijam notika tautas sapulces pagastu centros, Saulaines sociālajā centrā un Pilsrundālē. Vispirms klātesošos ar piedāvātās reformas galvenajiem principiem iepazīstināja pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis. Viņš klausītājiem izklāstīja tās virzītāju nosauktos mērķus, izveides kritērijus un raksturoja mītus, ko izmanto VARAM ministrija.

Mērķi un kritēriji ir visai tukšvārdīgi, un būtu neinteresanti tos visus uzskaitīt. Lūk, daži piemēri: uzlabot valsts un pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju; nodrošināt valsts pārvaldes darbībā racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu (..), nostiprinot pašvaldību autonomiju un kapacitāti utt.

Svitenieki pārliecināti un sapulcē arī to pauda, ka jau tagad atrodoties attālāk no visiem centriem, bet reformas rezultātā noteikti būs zaudētāji. Iedzīvotāji norādīja uz netālo Jelgavas novada nostūri, kur valda tukšums un pamestība. Aivars Šēniņš uzskata: «Ir labi tā, kā ir pašlaik. Kāpēc atkal vajag kaut ko mainīt, ja nav pārliecības, ka būs labāk?! Man ir darbs, bet vai pēc reformas būs?» Guntas Bāres bērni gan esot lielpilsētā, tikai viens no viņiem dzīvo netālu. Lielo novadu veidošana un centralizācija nav risinājums, tam piekrīt arī Svitenes pagasta iedzīvotāji. Turklāt līdzdalība lēmumu pieņemšanā un iedzīvotāju interešu pārstāvniecība ar paredzamo daudzkārt mazāko deputātu skaitu būs ļoti sašaurināta. Iedzīvotājus biedē arī kaimiņu novadu politika skolu slēgšanā.

A. Okmanis un pašvaldības speciālisti atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem, kā arī skaidroja dažu izplatīto mītu būtību. Viens no tiem: mazā pašvaldībā esot lielākas administratīvās izmaksas. Taču jāpatur prātā, ka speciālisti ir kvalificēti un spēj veikt ļoti dažādus darba uzdevumus, jo nepastāv šaura specializācija. Vēl viens mīts: Latvijā pašvaldības esot pārāk mazas. Bet skaitļi rāda, ka lielā daļā Eiropas Savienības valstu tās ir vēl mazākas, taču tas netraucē tām pastāvēt. Ir maldīgi domāt, ka, formāli atjaunojot bijušā Bauskas rajona robežas, arī dzīve atgriezīsies laikā līdz 2009. gadam.

Viens no lielākajiem mītiem ir «stāsts» par to, ka mazās pašvaldības dzīvo uz lielo rēķina ar dotācijām, ko saņem no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Bauskas novads 2019. gadā saņem nedaudz vairāk par trim miljoniem, Iecava – nepilnu miljonu, Vecumnieki – 1,6 miljonus, Rundāle – nepilnus 632 tūkstošus. Bez šīs dotācijas neiztiek neviena pašvaldība.

Viesturu pagastā tikšanās ar iedzīvotājiem notika kultūras centrā. Dienas laiks gan strādājošajiem nebija piemērots.

«Kolhozus jau mēs reiz piedzīvojām, vai tas jāpieredz atkal?» tā Arvīds Pēkalis. Viņš atzīst, ka Viesturos šajos gados daudz izdarīts. Kultūras centra vadītāja Guna Grants gan norūpējusies par joprojām sliktajiem ceļiem. Ne gluži iedzīvotājiem der arī sabiedriskā transporta kustības grafiks. Saprotams, mazā novadā pozitīvas pārmaiņas ar laiku būtu iespējamas, taču teritoriālās reformas gaismā šis cerību stariņš viesturiešiem zūd.


FAKTI

Rundāles novads ir pašvaldība Zemgalē, Lielupes kreisajā krastā.

Dibināta 2009. gadā, un tajā apvienoti bijušā Bauskas rajona Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasts.

Robežojas ar Jelgavas novadu rietumos un ziemeļos, pa Lielupi ar Ozolnieku novadu ziemeļos, Bauskas novadu austrumos un Lietuvu dienvidos.

Iedzīvotāju skaits: 3421 (2017. g. – Centrālās statiskas pārvaldes dati).

Platība: 231,1 km².

Novada centrs – Pilsrundāle.

Novada mērs kopš tā izveidošanas 2009. gadā ir Aivars Okmanis.

Avots: www.rundale.lv


IEDZĪVOTĀJU VIEDOKĻI

Jānis Zemtautis, Svitenes pagasta iedzīvotājs, netaisnīgi represētais:
– Pirms kāda laika kopā ar fotogrāfu Imantu Nullīti izbraukājām Svitenes pagastu un safotografējām «mierlaika krāsmatas» – pamestas un pussabrukušas viensētas. Albumā sakrājušies vairāki desmiti fotogrāfiju – liecību par mājām, kas izzūd. Šodien daudziem būtu derīgi izlasīt Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa kopdarbu «Leišmalīte». Vērojumi, atziņas un sāpe par likteņa triecieniem cilvēkiem pierobežā. Nekas jau nav beidzies. Cilvēki aiziet un mājas tiek aizšķūrētas nebūtībā arī bez reformām.

Jānis Ilgavižs, dzimis un uzaudzis Rundāles novada Pilsrundālē, Latvijas elites spēkavīrs, pēdējo divu gadu laikā sešas reizes labojis personīgo pasaules rekordu «trap bar» stieņa vilkmē:
– Saprātīgi analizējot, protams, 119 pašvaldības Latvijā ir par daudz. Bet, raugoties no praktiskā viedokļa, vietvaras uzdevums ir būt pēc iespējas sasniedzamākai saviem iedzīvotājiem. Reforma ir vajadzīga, taču ne gluži tik vienkāršota, kādu to pašlaik rosina. Kļūdaini domāt, ka lielums uzreiz garantē kvalitāti. Liela nozīme ir katras attiecīgās pašvaldības administrācijas darba kvalitātei. Patlaban novadā ir pārskatāms, kur paliek mūsu nodokļu nauda, un pa šiem gadiem daudz kas ir izdarīts infrastruktūras sakārtošanā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Lielajā «katlā» mūsu budžets, iespējams, «izkusīs». Tur tāpat vajadzēs līdzekļus funkciju nodrošināšanai. Labs būtu brīvprātības princips, kad pašvaldības apvienojas, ja ir finansiālas grūtības. Iedzīvotāju lielākās bažas ir par to, ka tiks centralizēti resursi un attālināsies viņiem svarīgu lēmumu pieņemšana. Tas draud ar to, ka nomales kļūs vēl tukšākas un centralizācija var izraisīt jaunu emigrācijas vilni. Var sanākt arī tā, ka mazās pašvaldības segs lielo pašvaldību parādus Valsts kasei. Attiecīgi mazo pašvaldību teritorijām varētu tikt atvēlēts mazāk līdzekļu salīdzinājumā, kādi tie ir pašlaik.

Lilita Lauskiniece, Rundāles pagasta kultūras darba speciāliste ar 35 gadu pieredzi novada kultūras darbā:
– Desmit gadi ir bijis pietiekami ilgs un darbīgs laiks, kurā esam varējuši saprast sava novada attīstības prioritātes un iespējas, kā arī pārliecināties, kas izdodas, kas ne. Pašlaik piedāvātajai reformai neatrodu racionālu, bet galvenais, pārliecinošu pamatojumu.
Mēs kā novads pašlaik esam pašpietiekams, pārskatāms, dzīvojam ar pleca sajūtu kultūras jomā, izglītībā, jauniešu interešu aktivitātēs. Manuprāt, Rundāles novada iedzīvotāji ir kļuvuši daudz patriotiskāki nekā pirms desmit gadiem. Es cenšos apzinīgi veikt savu darbu, lai tas būtu mans labākais pienesums novadam. Un tā droši vien rīkojas daudzi mana novada ļaudis. Mums ir sava himna, karogs, ģerbonis, kas nepārprotami apliecina mūsu identitāti un spēju būt patstāvīgiem un neatkarīgiem. Mums ir savi nākotnes plāni un vīzija par to, kā dzīvot novadā. Esam bagāti ar mūsu amatierkolektīviem dziesmā, dejā, teātrī.
Reformas gaisotne cilvēkos psiholoģiski rada nedrošību un neziņu par nākotni, sēj šaubas par sava darba augļu ilgtspēju un vajadzību vispār. Ļaudis ir neziņas pilni par rītdienu, saskumuši un varbūt jūtas arī pievilti. Iespējams, daudzos zudīs entuziasms un rundālieša pašapziņa, kas izveidojusies šajā desmitgadē. Bet tas var radīt daudz dziļākas sekas...


SECINĀJUMI

Rundāles novada iedzīvotāji ir izrādījuši aktivitāti un teikuši «nē» pašreizējam reformas piedāvājumam un nepārprotami atbalsta novada līdzšinējo patstāvību pretstatā apvienošanai ar Bauskas, Vecumnieku un Iecavas novadu.

Plānotais iedzīvotājos raisa pamatotas šaubas par pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Iedzīvotāji nevēlas pazaudēt sava novada identitāti un vērtību sistēmu, kas raksturīga tikai Rundāles novadam.

Piedāvātajā reformas modelī nav atrodami pārliecinoši argumenti un ekonomisks pamatojums par paredzamajiem finansiālajiem ieguvumiem.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās notiek un turpināsies visos četros novados, ne tikai Rundālē.

Diskusiju dalībnieki atzīst, ka reforma būtu vajadzīga, bet nepieciešams analizēt alternatīvus risinājumus, kas piedāvā arī ekonomiskus
aprēķinus.

Brīvprātības principa ievērošana apvienojoties, kā arī tādu funkciju pārņemšana, kuras tuvu esošu novadu centros dublējas vai ir pārāk lielas to izmaksas.

Paredzamā lielo novadu veidošana ir pretrunā ar sludināto principu –  lēmumu pieņemšanā būt tuvāk iedzīvotājiem, jo centralizācija «de facto» šādu iespēju izslēdz.


20190812-1850-5bdz13-08.jpg


20190621-0150-maf-logo.jpg

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā»

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju