Valsts prezidenta vēlēšanu datumu nemainīs 2

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome sanāksmē 20.maijā nemainīja Valsts prezidenta vēlēšanu datumu - tās notiks 29.maijā.

Kopumā bija divi ierosinājumi - 34 deputātu piedāvājums rīkot prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.

Prezidenta vēlēšanu rīkošanu 29.maijā par piemērotāku uzskatīja koalīcijas frakcijas - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK", "KPV LV", "Attīstībai/Par!", "Jaunā Vienotība" un Jaunā konservatīvā partija.

Savukārt opozīcijas deputāti no "Saskaņas" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pauda, ka būtu labāk ievēlēt prezidentu 5.jūnija Saeimas sēdē, nesasteidzinot šo jautājumu. Parlamentārietis Uldis Augulis (ZZS) arī uzsvēra, ka 34 deputāti ierosinājumu par 5.jūniju iesniedza pirmie, tātad par to arī būtu jālemj.

Savukārt Valērijs Agešins (S) vēlējies uzzināt, kāpēc iepriekšējā Prezidija sēdē netika skatīts šis opozīcijas deputātu ierosinājums. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka būtu pāragri šo ierosinājumu pieņemt vai noraidīt. Viņa arī norādīja, ka šis iesniegums paliks aktuāls gadījumā, ja 29.maijā prezidents netiks ievēlēts.

Vēlāk "Saskaņa" izplatīja paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem, kurā Agešins pauž, ka trešdaļas Saeimas deputātu konstitucionālās garantijas nedrīkst ignorēt. Satversme nosaka Prezidija pienākumu sasaukt Saeimas sēdi, ja to prasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu, norāda Agešins.

ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze aģentūrai LETA pieļāva, ka opozīcija varētu lemt par kāda paraksta vai vairāku atsaukšanu, "lai nepieļautu līdzekļu izšķērdēšanas situāciju, ko radījuši koalīcijas pārstāvji, neņemot vērā 34 deputātu parakstīto iesniegumu". Paraksta atsaukšana nozīmētu, ka Prezidijam nebūtu jāsasauc Saeimas sēde 5.jūnijā.

Kā ziņots, iepriekš notikušajā sēdē partiju pārstāvji apmainījās ar pārmetumiem, bet vienojās mēģināt rast kompromisu par Valsts prezidenta vēlēšanu norises dienu.
Parlamenta spīkere jau iepriekš minēja vairākus argumentus, tajā skaitā uzsverot, ka Prezidijs ārkārtas sēdi 29.maijā sasaucis atbilstoši Satversmei un Kārtības rullim. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Satversme garantē tiesības Prezidijam patstāvīgi izlemt jautājumus par parlamenta sēžu sasaukšanu. Mūrniece tāpat norādīja, ka arī 34 deputātiem ir tiesības aicināt sasaukt Saeimas sēdi.

Uz Valsts prezidenta posteni kopā pretendē trīs personas. Koalīcijas deputāti pieteikuši Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru. ZZS prezidenta amatam izvirzījusi tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru un daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Annika

Lai veicas Levita k-gam!

pirms 29 dienām, 2019.05.21 10:26

Joske

Kā priecātos tā kunga vectētiņš Moisejs !

pirms 29 dienām, 2019.05.21 11:22

Latvijā un pasaulē

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju