Pērn pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par teju 16 000 5

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 934 000 iedzīvotāju jeb par 15 700 iedzīvotājiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Kā aģentūru LETA informēja CSP, iedzīvotāju skaits 2017.gadā saruka par 0,8% salīdzinājumā ar 1,0% 2016.gadā. Savukārt pilsētnieku gada laikā kļuva par 8300 jeb 0,6% mazāk, bet lauku iedzīvotāju - par 7400 jeb 1,2% mazāk.

Tikmēr mirušo skaits pērn pārsniedza dzimušo skaitu par 7900, un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinājumam, 2016.gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 6600. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkstoši bērnu, kas ir par 1 140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā, bet nomira 28 700 cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016.gadu.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017.gadā samazinājās par 7800 iedzīvotājiem, bet 2016.gadā - 12 200 iedzīvotājiem. Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9900 cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016.gadu, ir par 1600 cilvēkiem vairāk un izceļoja 17 700 cilvēki jeb par 2900 mazāk nekā 2016.gadā. Apmēram puse jeb 55 % no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju, piemēram, dzimuši Latvijā.

Savukārt migrācijas saldo kopš 2007.gada pirmo reizi ir mazāks nekā dabiskā pieauguma saldo, kas liecina par iedzīvotāju emigrācijas tempa samazinājumu.

CSP dati arī liecina, ka pieaug iedzīvotāju skaits Pierīgā. Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Pierīgā, proti, par 2300 iedzīvotājiem jeb 0,6%. Pieauguma galvenais cēlonis ir iekšējā migrācija, tomēr arī dabiskās kustības rādītājs Pierīgā jau trešo gadu ir pozitīvs, skaidro CSP.

Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams Latgales reģionā - par 5400 jeb 2,0%, taču tas ir par 0,3% mazāk nekā 2016.gadā. Tikmēr iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 3300 (1,7 %), arī Kurzemē par 3300 (1,3 %), Zemgalē par 2700 (1,1 %) un Rīgā par 3500 (0,5 %). Trešdaļa jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā.

CSP norāda, ka iedzīvotāju skaits sarucis septiņās no deviņām republikas pilsētām. Pozitīvi rādītāji 2017.gadā bija Jūrmalā, kur vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 1,0 % jeb par 467 cilvēkiem un Valmierā - par 0,4% jeb 102 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī - par 1,4% jeb 507 cilvēkiem, Daugavpilī - par 1,6% (1342), Jēkabpilī - par 1,0% (224), bet vismazāk - Rēzeknē - par 0,1% (18).

Bet 15 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pērn palielinājās. Galvenokārt pieaugums vērojams Pierīgas novados, tomēr iedzīvotāju skaits pieauga arī Brocēnu un Ozolnieku novadā, kas atrodas citos reģionos. Ozolniekos līdzīgi kā Pierīgas novados pieaug gan iekšējā migrācija, gan dzimstība. Savukārt, pateicoties jauno dzīvojamo projektu attīstībai, Brocēnos pieaugusi iekšējā migrācija, ko lielākoties veido iedzīvotāji, kuri pārcēlušies no Saldus, skaidro CSP.

Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā - par 935 cilvēkiem jeb 5,0 %, mazākais - Siguldas novadā - 79 cilvēki jeb 0,5 %. Visos 15 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija deviņos novados.

CSP arī konstatējis, ka nedaudz pieaug bērnu skaits. Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā no 0 līdz 14 gadiem pieaudzis par 13 000 - 2017.gadā par 1700, veidojot 15,8% no iedzīvotāju kopskaita 2018.gada sākumā, bet 2013.gada sākumā tas veidoja 14,4%. Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā -18,1% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais - Latgales reģionā - 13,7%.

2017.gadā turpināja samazināties iedzīvotāju skaits no 15 līdz 64 gadu vecuma grupā. Tas samazinājās par 18 400 cilvēkiem jeb 1,5%. Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Latgalē, proti, 64,7%, mazāks - Kurzemē - 63,2%.

Vienlaikus iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem turpināja palielināties - 2017. gadā par 900 cilvēkiem. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,9% 2017.gada sākumā līdz 20,1% šī gada sākumā. Visos reģionos apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā 65 gadi un vairāk. Latgalē tādu ir visvairāk - 21,6%, bet Pierīgā vismazāk - 18,1%.

CSP arī norāda, ka pērn samazinājies visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi - par 2,4%, poļi - par 2,2%, lietuvieši un romi (čigāni) - par 2,1%, krievi - par 1,7%. Tikmēr latviešu skaits samazinājies par 0,8%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, turpina palielināties. Pērn tas pieaudzis no 62,0% 2017.gada sākumā līdz 62,2% šī gada sākumā.

Lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87,2 %) un Kurzemes (76,7 %) reģionā, zemākais - Latgalē (45,9 %) un Rīgā (47,0 %).

Pēc valstiskās piederības 85,9% Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi, 11,1% ir nepilsoņi un 2,2 % - Krievijas pilsoņi. 51% nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.

Apkopojot situāciju Latvijas kaimiņos - Igaunijā un Lietuvā, secināts, ka Igaunijā iedzīvotāju skaits pieaug, bet Lietuvā samazinās. Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2018.gada sākumā bija 1 000 319 tūkstoši jeb par 3500 iedzīvotājiem vairāk nekā 2017.gadā. Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs - 1700 iedzīvotāji, bet 2017.gadā Igaunijā piedzima 13 800, bet nomira 15 500 cilvēki, bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo ir pozitīvs - 5200.

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits šī gada sākumā bija 2 000 809, tādējādi konstatēts iedzīvotāju skaita samazinājums par 39 000. Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums - 11 400. Dzimušo skaits 2017.gadā bija 28 700, bet mirušo skaits 40 100. Lietuvā konstatēts arī negatīvs migrācijas saldo - 27 600.


Pievieno komentāru

Komentāri 5

negatīvā saldā uzkoda

Pie kāda iedzīvotāju skaita tas valstiskais kantoris jāslēdz ciet ?

pirms 5 mēnešiem, 2018.05.28 18:13

@@@

Tas ir briesmīgi! Gada laikā pazudusi veselas pilsētas cilvēku daudzums. Ja tā turpināsies, varam aprēķināt matemātiski, kad Latvijā vairs nebūs cilvēku. Un tiem nedaudzajiem nebūs spēka vairs pavilkt valsti ne ekonomiski, ne kā citādi.Jau tagad ir situācija, kad viens cilvēks velk lielu nastu, kas viņam sen par smagu. Pagastos un mazpilsētās viens un tas pats cilvēks dara visu- vada kultūras dzīvi, risina baznīcas iznīkšanas problēmas, darbojas vairākos pašdarbības kolektīvos, ziedo labdarībai,audzina bērnus un vēl paspēj strādāt, maksājot lielum lielos nodokļus valstij, un pašam jau arī kaut kas jāēd. Un tad bezspēkā krīt.

pirms 5 mēnešiem, 2018.05.30 09:57

jop

balsojiet par vecajiem ākstiem!

pirms 5 mēnešiem, 2018.05.30 22:30

hi hi hi

ES dalībvalsts Glupzeme no attīstības otrā ātruma pārslēgusies atpakaļgaitā un sāk laist burbuļus

pirms 5 mēnešiem, 2018.05.31 11:17

jop

es domāju csp dati jāpareizina x3

pirms 5 mēnešiem, 2018.06.02 10:12

Latvijā un pasaulē

Uz bauskasdzive.lv pilno versiju